Aija Brasliņa: Septiņreiz nomēri, vienreiz – nogriez
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latviešu sakāmvārds "Septiņreiz nomēri, vienreiz – nogriez" vismaz man asociējas ar izsvērtu lēmumu pieņemšanu. Taču, vērojot dažādu ministriju iniciatīvas, kuras plāno likumdošana izmaiņas, grūti ir ieraudzīt faktus jeb pašas piegrieznes, uz kuriem šie lēmumi balstās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējā gada laikā publiski izskanējušas vairākas problēmas, kas vērojamas Latvijā un balstoties uz kurām, tiek plānotas izmaiņas likumos, lai problēmas risinātu un situāciju izlabotu. Viena no visdzirdētākajām šādām problēmām ir profesionālie pabalstu saņēmēji.

Šo "palamu" dažādas amatpersonas attiecina uz cilvēkiem, kuri izvēlas saņemt pabalstus no valsts, nevis strādāt. Ir atrasta konkrēta ģimene Latgalē, kādā ciemā vīri atteikušies iet uz zivju cehu. Protams, tie nav vienīgie. Taču cik daudz, kaut procentuāli no visu pabalstu saņēmēju skaita ir ļaunprātīgi šīs sistēmas izmantotāji, šādu informāciju nav izdevies iegūt ne no pašvaldībām, ne Labklājības ministrijas vai amatpersonām, kuri mētājas ar pārmetumiem cilvēkiem, kuri ir bez darba.

Cits piemērs - šobrīd Latvijā atkal tiek runāts par slimības lapām, proti, ka tās ārsti izraksta cilvēkiem, kuri nemaz neslimo un tādējādi tērē budžeta līdzekļus. Šī nav jauna problēma – par šāda veida "slimošanu" tika runāts gan krīzes laikā, gan pirms krīzes. Bet cik daudz ir negodīgu ārstu un cik viltus slimnieku, cik daudz no valsts budžeta šādi nauda izkrāpta? Konkrētu atbilžu nav. Ir arī daudz citu problēmu, piemēram, Latvijas infektoloģijas centrs uzņēmies parādsaistības un tamdēļ radījis zaudējumu Rīgas Austrumu slimnīcai, kam centrs pievienots no šī gada aprīļa. Taču vai tas tiešam ir bijis Infektoloģijas centrs un kur tad parādi radīti – to vēl tikai skaidros, lai arī 2,6 miljoni jau piešķirti.

Ja iestādēm nav attiecīgu datu, kas pamato minēto problēmu, jautājums ir – vai tiešām šī problēma ir un vai tā ir tik liela, ka būtu nepieciešamas būtiskas izmaiņas likumos? Varbūt šādas problēmas tiek mākslīgi radītas publiskajā telpā, lai vienkārši bruģētu ceļu izmaiņām, kuras citādāk nav iespējams pamatot?

Lai kā arī būtu, tomēr laba pārvaldība prasītu apkopot pieejamo informāciju par to, cik daudzos gadījumos cilvēki ļaunprātīgi izmanto sociālās apdrošināšanas sistēmu, lai saņemtu pabalstus, cik daudz mums ir negodīgu ārstu, cik ģimenēm par vēl viena bērniņa radīšanu pozitīvu lēmumu palīdzējis pieņemt lielāks vecāku pabalstu u.c. Pretējā gadījumā – liela daļa pārmaiņu esošajā sistēmā (kuru noteikti var uzlabot) gan tiek veikti, šaujot melnā tumsā un griežot pirms vispār kādi mēri noņemti.

Reizēm tā droši vien var sanākt laba kleita, taču lielākoties gan droši vien šādi šūtas kleitas sanāk šķībi greizas un pavisam drīz prasa jaunas pārmaiņas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form