Aija Dulevska: Kā mērīsim LTV un LR darba kvalitāti?
Foto: LETA

Saņemot jaunāko pētījumu par televīzijas skatītāju un radio klausītāju apmierinātību ar abu Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas radio (LR) – veidotajiem raidījumiem (pētījumu veicis "GfK"), jāsecina, ka abi mediji ir uz pareiza attīstības ceļa. Pēdējo trīs gadu laikā kopš tiek veikts padziļināts sabiedrisko mediju zīmolu un auditorijas pētījums jeb t.s. sabiedriskā labuma tests, ir augusi skatītāju un klausītāju uzticēšanās LTV un LR veidotajam saturam un apmierinātība ar to.

Tomēr socioloģisks skats uz sabiedriskajiem medijiem ir tikai viens no daudziem veidiem, kā tiek vērtēta valsts piešķirtā finansējuma izlietojuma efektivitāte. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā sabiedrisko mediju pārraugs ir gājusi vairākos mediju satura attīstības un uzraudzības virzienos un ir pienācis laiks diskusijai par vienotas un visiem labi saprotamas platformas izveidi, kas ļautu savlaicīgi un strukturēti saprast gan auditorijas gaidas, gan sabiedrisko mediju iespējas, gan darbības efektivitāti un neizmantotā potenciāla iespējas.

Kā šobrīd tiek vērtēts LTV un LR, kā arī komercmediju, kas pilda sabiedrisko pasūtījumu (piemēram, trīs komerctelevīzijas, kas redzamas bezmaksas zemes apraidē), darbs?

Pirmkārt, NEPLP apstiprina vadlīnijas sabiedriskā pasūtījuma gada plāna sastādīšanai, kas nepieciešams, lai mediju vadība saprastu, kas ir un būs galvenie attīstības virzieni. Šis dokuments tiek iesniegts Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē, kas piedāvā savus ieteikumus, pēc tam top nākamā gada sabiedriskā pasūtījuma plāns (uz pieminēto vadlīniju bāzes to veido abu sabiedrisko mediju vadība). Atskaite par sabiedriskā pasūtījuma izpildi ir viens vērtēšanas instruments, kas ļauj saprast, kas no plānotā izdevies, kas nē. Komerctelevīzijas, kas pilda sabiedrisko pasūtījumu un ir bez maksas redzamas zemes apraidē, ik ceturksni vērtē neatkarīgi mediju eksperti.

Otrkārt, NEPLP abu sabiedrisko mediju valdēm ik gadu apstiprina konkrētus mērķus, kas jāsasniedz gada laikā. Tiek noteikti gan kopējie mērķi (piemēram, palielināt programmu auditoriju), kā arī satura uzlabošanas mērķi (piemēram, kvalitātes kontroles jomā), organizatoriskie mērķi (piemēram, attiecībā uz redakciju struktūru) uzdevumi tehnoloģiju attīstībai, finanšu vadības un mārketinga jomās. Abu valžu atskaite par šo mērķu izpildi papildina atskaiti par sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Treškārt, NEPLP ik ceturksni vērtē LTV un LR, kā arī komercmediju, kas pilda sabiedrisko pasūtījumu, finanšu atskaites. Tās vērtē īpaši izveidotas revīzijas komisijas, turklāt par katru no abiem sabiedriskajiem medijiem ir atbildīgs viens Padomes loceklis, kurš ikdienā seko līdzi LTV un LR darbībai. Protams, vērtējam arī abu sabiedrisko mediju auditētos gada pārskatus. Jāuzsver, ka NEPLP kapacitāte (viens finanšu jomas darbinieks, kam jāseko līdzi gan LTV, gan LR, gan komercmedijiem) ļauj pārliecināties par finanšu informācijas atbilstību sabiedriskā pasūtījuma plāniem un valsts budžeta likumam, taču ar to nav pietiekami, lai sīkāk analizētu finanšu datus un sniegtu ieteikumus finanšu vadības jomā.

Ceturtais sabiedriskā pasūtījuma izpildes un mediju attīstības testa līmenis ir jau pieminētais pētījums par auditorijas apmierinātību un uzticēšanos mediju veidotajam saturam. Šāds sabiedriskā labuma tests ir izplatīta prakse daudzviet pasaulē, jo tas parāda, kā sabiedrisko mediju veidoto saturu vērtē mūsu nozīmīgākais uzraugs – skatītāji un klausītāji. Tests ir arī lielisks instruments nākamā sabiedriskā pasūtījuma plānošanai.

Visu minēto aspektu izvērtējums prasa precīzi strukturētu un atbildīgu darbu un te sabiedrisko mediju vadību es diemžēl paslavēt nevaru. Piemēram, LR pērn un šogad tikai pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem, ļoti novēloti iesniedza NEPLP dokumentus, kas nepieciešami, lai izpildītu kādu no pieminētajiem pārraudzības līmeņiem. Jāuzsver, ka NEPLP ir abu sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētājs un pārraugs, taču nepilda LTV un LR valdes funkcijas – abu mediju vadība ir atbildīga gan par satura plānošanu, gan atbildīgu finanšu izlietojumu, gan stratēģisku rīcību auditorijas palielināšanai, mediju tehnoloģiskajai attīstībai.

Ņemot vērā smagnējo plānošanas un atskaitīšanās procesu, kā arī uzklausot Vidzemes Augstskolas pētnieka Jāņa Buholca ieteikumus (tos viņš NEPLP šā gada februārī sniedza kontekstā ar LTV valdes darbības izvērtējumu), NEPLP sāks darbu pie integrētas sabiedriskā pasūtījuma izvērtējuma platformas, kurā apvienosim visus sabiedrisko mediju vērtēšanas līmeņus un katram dokumentam tiks precizēts iesniegšanas termiņš. Turklāt tas ļautu visiem medijiem, kuri piedalās sabiedriskā pasūtījuma izpildē, piemērot vienotu kontroles sistēmu un par valsts naudu veidotā TV un radio satura saņēmējiem – saprast, kā tiek plānots un vērtēts tas raidījumu saturs, ko mēs visi skatāmies un klausāmies.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form