Pensionāri ir viena no tām sabiedrības daļām, kā dzīves līmeni īpaši sāpīgi ietekmējusi pēdējo gadu augstā un faktiski nekontrolētā inflācija. Tāpēc mēs, pensionāri, uzskatām, ka jau sen bija laiks izstrādāt un īstenot reālus pasākumus inflācijas ierobežošanai. Ir iespējams krietni taupīgāk un pārdomātāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, bet spekulācijas nekustamo īpašumu tirgū jau sen vajadzēja aplikt ar augstu nodokli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tomēr, sekojot līdzi valdības un atsevišķu ministriju iecerēm, pensionārus ļoti uztrauc jautājums, vai valdības plāns nav radīts tikai sabiedrības neapmierinātības novēršanai, vai arī, vēl ļaunāk, inflācijas bremzēšana nenotiks uz mazturīgo un sociāli neaizsargāto slāņu rēķina, kā tas jau ir bijis ne reizi vien.

Pensionāri nespekulē nekustamo īpašumu tirgū, un spekulantu ierobežošanu mēs atbalstām abām rokām. Mums visbūtiskāk ir, lai strauji nepalielinātos cenas pašam nepieciešamākajam – pārtikai, medikamentiem, komunālajiem pakalpojumiem un medicīniskajai palīdzībai. Taču te nu dažu institūciju – vispirms jau Ekonomikas ministrijas un Konkurences padomes – aktivitātes rada bažas, ka grūtos laikos vispirms tiek domāts ne jau par pensionāriem un citiem mazturīgajiem.

Mūsu satraukumu rada likumprojekts, par kuru sabiedrība un vara lauž šķēpus mēnešiem ilgi, kura bīdīšana pa varas gaiteņiem aizsākās jau pirms valdības pretinflācijas plāna pieņemšanas un kurš acīmredzami ir pretrunā ar šo plānu. Satraukuma cēlonis ir Ekonomikas ministrijas valdībā iesniegtie Konkurences likuma grozījumi, kuru mērķis ir nodrošināt "taisnīgākus" apstākļus ražotājiem, lai viņi par savām precēm varētu saņemt lielāku samaksu.

Likuma grozījumi ir pamatoti ar juridiskiem terminiem, taču nav analīzes, ka šie likuma grozījumi ietekmēs maznodrošinātos pircējus. Tādēļ Latvijas Pensionāru federācija uzskata par nepieciešamu sniegt savu atzinumu par likuma projektu.

Mēs esam par to, lai pašmāju ražotāji piedāvā lētākas preces, lai tirgotāji pēc iespējas mazāk iepirktu poļu vai lietuviešu preces, taču tās ir lētākas un te tirgus diktē savus noteikumus.

Saprotams, ka izmaksu pieaugumu tirgotāji kompensēs uz mazumtirdzniecības cenu rēķina, ko pavisam drīz ļoti sāpīgi jutīs pircēji. Pensionāri rēķina, ko var nopirkt, ir spiesti atteikties no daudzām labām un iekārotām precēm, kas jau tagad viņiem ir pārāk dārgas, apmeklē lētākos veikalus, pērk vislētākos produktus. Pēc Konkurences likuma grozījumu pieņemšanas šādu lētu preču paliks krietni mazāk. Arī tirgotāji jau ir apstiprinājuši, ka likums būtiski skars pircēju maciņus.

Mēs aicinām ierēdņus un politiķus apzināties, ka ikviena atlaide pārtikas veikalā, lai kā interesēs tā tiktu dota, ir būtisks atspaids ne tikai pensionāriem, bet vēl simtiem tūkstošu cilvēku, kuri dienu dienā skaita katru santīmu un rēķina lētākos iepirkšanās variantus. Aicinām padomāt arī par viņiem, nevis laikā, kad it kā cīnāmies ar inflāciju, patiesībā to veicināt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form