Teju puse no balsotājiem starp diviem polāri pretējiem viedokļiem priekšroku deva vārda brīvībai, par retranslācijas pārtraukšanu nobalsoja nedaudz mazāk, bet tikai 8% sacīja, ka labākais risinājums būtu jaudīgas alternatīvas veidošana - Latvijā veidotā mediju satura stiprināšana.
Manuprāt, tieši šis - trešais ceļš - ir vienīgās zāles pret Krievijas tā saucamo "maigo" varu Latvijā, kuru no 2014. gada februāra gan drīzāk būtu jādēvē par baigo. Efektīvs valsts ieguldījums nacionālās informācijas telpas stiprināšanā un aizsardzībā, ieskaitot Latvijas sabiedrības psiholoģisko aizsardzību veselīgas pašpaļāvības un pašapziņas uzturēšanai, mūsdienu mediju tehnoloģisko platformu konverģences apstākļos ir domājams tikai ar spēcīga Latvijas Sabiedriskā medija izveidi, un, pateicoties NEPLP pūlēm, tā ir uzsākta: Latvijas Radio 5 - Pieci.lv, kura studija jau šogad būs Zaķusalā, tāpat Lsm.lv.
Vispirms jāprecizē priekšstati par mediju auditorijām. Aptuveni 30% liela auditorijas daļa[1] šā gada janvārī bija trim lielākajiem TV kanāliem latviešu valodā - TV3, LNT un LTV1. Pēc izmēra līdzīgs auditorijas apjoms ir krievu valodā raidošajiem PBK, NTV Mir, RTR Planeta Baltija un REN Baltija.
Salīdzinājumam - 2009. gada sākumā minētie trīs latviešu kanāli varēja lepoties ar 43% auditoriju, kamēr krievu valodā skatāmajiem kanāliem bija 17% liela auditorija (NTV Mir pētījumā vēl nebija iekļauts, bet tendences raksturojumu tas nemaina). Tātad piecu gadu laikā televīzijas auditorijā notikušas būtiskas pārmaiņas - liela daļa skatītāju ir mainījusi skatīšanās paradumus, domājams, pārejas no analogās uz digitālo apraidi dēļ un arī dēļ izklaides raidījumu "vilkmes", kas raksturo visus no Krievijas retranslētos kanālus.
Situācija ar radio ir atšķirīga - Latvijas Radio programmas LR1 un LR2 ir tradicionāli līderi latviešu auditorijā, bet lielākā daļa no nelatviešu klausītājiem jau ne pirmo gadu izvēlas LR4, kas ir daudzveidīgs un ļoti vērtīgs informācijas avots. Tomēr, ne bez pamata pieņemot, ka tieši televīzijai aizvien vēl ir nozīmīgākā loma sabiedrības viedokļa veidošanā, pievērsīsim lielāku uzmanību tieši šim medijam. Lai vai kā, Latvijas Televīzijai kopumā ir lielāka sasniegtā unikālā auditorija nekā Latvijas Radio.
Vēl ilgi pirms Krievijas agresijas Ukrainā, ko pavada spēcīgs, Kremļa diktēts un vienpusējs TV raidījumu saturs, NEPLP esam vairākkārt apsprieduši, vai vajag un kā būtu iespējams ierobežot Krievijas TV kanālu propagandu Latvijā, ja tiktu konstatēta retranslēto raidījumu neatbilstība likuma prasībām? Šim jautājumam ir vismaz četri nozīmīgi aspekti.
- Pirmkārt, tiesiskā vide. Latvijā reģistrētu televīziju darbu reglamentē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas cita starpā liedz nodarboties ar tendenciozas, vienpusējas informācijas izplatīšanu. Ja medijs trīs reizes šo likuma prasību ir pārkāpis, NEPLP jālemj par apraides atļaujas anulēšanu. Piemēram, televīzijas kanāls PBK, kas reģistrēts Latvijā ir pakļauts šī likuma prasībām un NEPLP jau uzsākusi vērtēt šī kanāla satura atbilstību likuma prasībām laikā, kad notiek Krievijas agresija pret Ukrainu, lēmums gaidāms jau pēc nedēļas.
Divi pārējie lielākie krievu valodā raidošie kanāli -NTV Mir un Rossija RTR - minētajai likuma prasībai nepakļaujas, jo ir reģistrēti attiecīgi Lielbritānijā un Zviedrijā un to programmas Latvijā tiek retranslētas. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir paredzēti gadījumi, kad iespējama retranslācijas ierobežošana, taču šajā ziņā likums vēl būtiski jāpilnveido un NEPLP šajā jautājumā gatavo ieteikumus.
Minēto kanālu saturs pakļaujas arī Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai. Konstatējot TV raidījumos, piemēram, kara propaganadu vai naida kurināšanu, Latvija var pārtraukt šo kanālu retranslāciju. Tieši tāpēc esam sazinājušies ar elektronisko mediju regulatoriem Zviedrijā un Lielbritānijā, lai informētu, ka, mūsuprāt, ziņu saturā ir konstatējami aicinājumi uz karu.
Raidījumu saturu plašākā kontekstā vērtējam arī paši, ņemot vērā to, ka Krievijas retorika un uzvedība skar arī Latviju. Arī par šo NEPLP lēmums gaidāms tuvākās nedēļas laikā.
- Otrkārt, vārda brīvība un tās robežas. Latvijas Satversme garantē Latvijā vārda brīvību, šī ir viena no Latvijas kā Rietumu valsts pamata vērtībām. Tomēr ir robežas, kad vārda brīvība pārtop noziegumā - bērnu pornogrāfija, naida kurināšana, apdraudējums cilvēku dzīvībai utml. -, un ikvienas sabiedrības pienākums ir šādas izpausmes ierobežot, sodīt.
Tāpēc nedrīkstam klusēt, ja konstatējam, ka mūsu kaimiņvalsts apzināti veido kara situāciju, etniskus konfliktus veicinošu propagandu, kuras centrālais vēstījums ir "mēs sargāsim savus tautiešus", bet centrālais mērķis ir varenības vairošana par jebkādu cenu. Tas ir traktējams kā apdraudējums mūsu valsts iedzīvotāju drošībai, un tā to ir uztverusi arī Latvijas sabiedrība, par ko liecina visai plašā diskusija, kas sākusies par Krievijas TV programmu retranslācijas ierobežošanu.
- Treškārt, ierobežošanas tehniskās iespējas. Ikviena TV kanāla apraides vai retranslācijas ierobežošanai ir trīs nozīmīgas "blaknes": translācijas būs pieejamas internetā, translācijas būs pieejamas satelīta TV programmās, ieskaitot nelegāli iegādātajās, kā arī iespējamie konkurences kropļojumi, jo zaudējumus par slēgto Krievijas TV kanālu var ciest TV programmu izplatītāji Latvijā.
Nelegālu satelītprogrammu tirgošana un iegāde šobrīd ir lielākais drauds - pēc aptuveniem aprēķiniem šādu "pelēkajā tirgū" iegādātu produktu, skatās ap 100 000 Latvijas lietotāju un galvenokārt tās ir tieši Krievijā tapušas programmas. Tātad, ierobežojot kāda TV kanāla apraidi/retranslāciju, jārēķinās ar nelegālā tirgus uzplaukumu. Īpaši Latgales pusē, pierobežā, kur daļa skatītāju pēc analogās apraides atslēgšanas skatās Krievijas vai Baltkrievijas televīziju.
- Ceturtkārt, iespējamo seku aspekts. Jārēķinās ar to, ka Krievijas TV apraides vai retranslācijas ierobežošana provocēs kaimiņvalsti uz pretdarbību. Tāpēc, izšķiroties par šādu soli, ir jābūt gan skaidram mērķim, ko šādi sasniegsim, gan spēcīgiem tiesiskiem argumentiem, kas pamatojas TV kanālu saturā konstatētos nepārprotamos, būtiskos un nopietnos pārkāpumos - naida kurināšanā, aicinājumos uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, valsts teritoriālās vienotības graušanu.
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, manuprāt, vislabākais risinājums ir demonstrēt stingru Latvijas nostāju jautājumā par pārkāpumiem TV saturā, arī ierobežot translāciju, ja likums ir pārkāpts. Vienlaikus valdībā nekavējoties jāapstiprina sabiedriskā medija koncepcija. NEPLP strādā atbilstoši šai savai pagājušā gada 7. janvārī pieņemtajai koncepcijai, kas ir sabiedrisko mediju attīstības stratēģija līdz valsts simtgadei - atbilstoši likumam, ka "Nacionāla elektronisko plassaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības izbeigšanu vai turpināšanu, to reorganizāciju". Tā ir mums un atbilstoši varas dalīšanas principam demokrātijā nevienam citam deleģētā atbildība, un, kā ne velti uzsvēra mūsu Satversmes tēvs Jānis Čakste, "parlaments nekad nedrīkst jaukties administrācijā". Taču dialogā ar Saeimu un kopā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju tuvākajā laikā esam gatavi iesniegt valdībai saskaņotu un atjauninātu koncepcijas pārmaiņu plānu. Atcerēsimies: ar Finanšu ministriju saskaņotajai un valdības atliktajai koncepcijai piecos gados no valsts budžeta papildus tika plānoti tikai 18,2 miljoni latu, no kuriem 1,7 miljoni latu šogad jau piešķirti. Spēcīgs sabiedriskais medijs - TV, radio un interneta platformās - ir vienīgais efektīvais ilgtermiņa risinājums, kas ļaus mazināt citu valstu propagandas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem.
Aicinu Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu aktualizēt jautājumu par sabiedriskā medija izveidi Latvijā, lai valdības deklarācijā par šo jautājumu minētā apņemšanās "panāksim vienošanos" pārtaptu konkrētā lēmumā un pie darba varētu ķerties mediju profesionāļi spēcīga medija izveidei latviešu un krievu valodās, dažādās mediju platformās.
[1] TNS dati. Atspoguļotas TV kanālu skatīšanās laika daļas procentos šā gada janvārī (februāra dati netika izmantoti Olimpisko spēļu dēl, kas maina ikdienas ieradumus) un 2009. gada janvārī. Avots: http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4484
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
