Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka pats VID ir nācis klajā ar vairākām likumdošanas maiņas iniciatīvām, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi valstī un ir vērstas nevis uz kārtējām represijām, bet gan uz labprātīgu nodokļu nomaksu.
Vispirms jārunā par grāmatvežu sertifikāciju – manuprāt, tas ir solis, kuru bija nepieciešams spert jau sen. Jāatzīst, ka jau daudzus gadus šis tirgus ir nesakārtots. Piemēram, divtūkstošo gadu sākumā daudzi grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji prasīja nelielu samaksu par it kā grāmatvedības uzskaiti, bet reāli viņi iesniedza VID klientu atskaites, par pakalpojumu saņemot skaidru naudu, nekur to nedeklarējot.
Līdz šī likumprojekta pieņemšanai situācija varētu būt līdzīga. Tāpēc arī ir nepieciešams šis regulējums, lai par grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju nevarētu būt kurš katrs. Pieņemot šo likumu, tiks sakārtots jautājums par grāmatvežu profesionalitāti. Šobrīd tiek pieļauts ļoti daudz grāmatvedības kļūdu, kas vēlāk rada nopietnas nodokļu sekas. Tāpat nedrīkst ignorēt to, ka Latvijai ir nepieciešams ievērot starptautiskās prasības – "Moneyval" rekomendācijas, kuras, manuprāt, ir vismaz daļēji pamatotas.
Ne mazāk svarīgs manā skatījumā ir kāds cits VID iniciētais jautājums – grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" jeb nepieciešamība atklāt VID pieņemtos lēmumus. Uzskatu, ka no sabiedrības informētības un sociālās līdzdalības viedokļa VID ir nepieciešama zināma informācijas atklātība, tomēr, manuprāt, publiskojami varētu būt tikai tie lēmumi, kurus ir pieņēmusi VID ģenerāldirektore. Tie ir gala lēmumi, kuri skar kontroli un auditu. Tas varētu būt līdzīgi kā ar tiesu datubāzēm, kur publiski ir pieejami tiesas gala lēmumi.
VID ģenerāldirektores pieņemtie lēmumi būtu jāpublisko arī tādēļ, lai sabiedrība būtu informēta un varētu pārliecināties, ka VID piemēro vienādas kontroles normas visiem. Ja VID lēmumi būtu publiski, tas, manuprāt, veicinātu rūpīgāk pārdomātu lēmumu pieņemšanu. VID tajā būtu ieinteresēts, jo sasteigtu lēmumu pieņemšana var beigties ar ierosinātu tiesvedību un zaudējumu tiesā. Lēmumu publiskošana varētu arī lauzt stereotipus par to, ka Latvijā tiek kontrolēti tikai mazie uzņēmēji, bet lielajiem neviens pat neķeras klāt. Realitātē mēs šobrīd pārsvarā gadījumu uzzinām vien par tiem gadījumiem, kad paši uzņēmēji par savām likstām ir pavēstījuši sociālajos tīklos, un pat nenojaušam, vai starp VID sodītajiem nav arī salīdzinoši lielas kompānijas ar visnotaļ skaļiem vārdiem.
Uzmanība jāpievērš arī VID ierosinātajai normai par uzņēmumu valdes locekļu atbildības palielināšanu. Šeit runa ir par to, ka uzņēmumu valdes locekļu atbildība varētu tikt palielināta krāpniecisku un nelegālu darījumu gadījumos, un šādos gadījumos ir jābūt ļoti tiešiem pierādījumiem. Valdes loceklim ir jāzina, kas notiek viņa uzņēmumā. Nav pieņemama situācija, ka valdes loceklis ir citas valsts pilsonis un viņam nav ne jausmas, ar ko nodarbojas uzņēmums. Tāpat šāda norma varētu izbeigt situācijas, kad dažādi darboņi nodibina uzņēmumu, sataisa nodokļu parādus, bet tad nodibina citu kompāniju un, it kā nekas nebūtu bijis, piedalās publiskajos iepirkumos.