Ar šo pirmdienu Latvijas Televīzija sāk demonstrēt jaunu raidījumu ciklu "Četras istabas", kuram pēc pirmajām LTV vakara ziņām jāspēj noturēt auditoriju tā, lai skatītāji "nepārslēgtos" uz konkurējošiem kanāliem.
Tiktāl viss būtu skaidrs. Un tā kā jaunais raidījumu cikls ir mērķēts uz ekonomiski aktīvu ģimenes auditoriju, tad arī raidījumu veidotāju iecere runāt par dažnedažādām mūsu dzīves lietām vidē, kas atgādina dzīvokli, ir gluži pieņemama. Bet ne jauna. Latvijas Televīzijā jau savulaik bija mēģinājums visu raidījumu sabīdīt virtuvē, kurā omulīgi rosījās Ē.Hānbergs. Bet nebūsim sentimentāli, nav vairs tie laiki, ir pat cits gadsimts, tāpēc virtuvei klāt nākusi arī guļamistaba un vēl citas dzīvoklim piederošas telpas.
Cik svarīgi ir ar pirmo raidījumu skatītājiem "iemest āķi lūpā", to zina katrs TV radošais darbinieks, kurš laiž pasaulē jaunu raidījumu. Raudzīsim noprast, kādu "ēsmu" uz āķa ir uzlicis režisors Andis Mizišs, kurš pēc veiksmīgas darbošanās kino laukā atkal ir atgriezies savā vecajā darba vietā – Latvijas Televīzijā. Un tā kā raidījumu ciklam piešķirts apjomīgs demonstrēšanas laiks (četras reizes katru nedēļu!), ir skaidrs, ka "jā" vārds Latvijas Televīzijai ir dots uz ilgu laiku.
Diemžēl sagatavoties jaunajam raidījumu ciklam kā parasti ir pietrūcis laika. Tā sacīt – pagaidiet, skatītāji, mēs vēl augam, būs vēl citi raidījumi, un tie noteikti būs labāki! Tā vien izskatās, ka dzīvokļa iekārtošanā aizgājusi visa enerģija, bet paši tās iemītnieki palikuši novārtā. No visiem četriem jaunā dzīvokļa apdzīvotājiem pirmajā raidījumā redzējām divus – Janu Kalniņu un Raimondu Bergmani. Režisors ir gājis pa droši iemītu taciņu – raidījuma vadītāji TV laukā jau "piešauti" un atpazīstami dažādos komerctelevīziju šovos, brīvi jūtas ekrānā, "prot runāt", un zina, ko nozīmē aktiermeistarība.
Ar pēdējo šoreiz gan sanācis kaut kā pavisam neveikli. Visa raidījuma garumā tā arī palika nesaprotams, kāda ir šo divu cilvēku piederība šim dzīvoklim – viņi ir šī dzīvokļa saimniece un saimnieks? Varbūt viņiem iedalīta vīra un sievas loma? Bet varbūt viņi tēlo divus žurnālistus – kolēģus, kuri izīrē šo telpu?
Vienubrīd jau likās, ka Jana Kalniņa tomēr ir saimniece, jo Bergmani pacienāja ar pašceptu kūku. Bet varbūt nē, jo viesi, kurš viesojās viesistabā (atvainojos par stilu!) viņa neaizdomājās pacienāt ar savu cepumu. Vismaz tēju būtu izlikusi. Latviešu cilvēks tā viesus neuzņem pie neapklāta galda.
Bet varbūt tomēr viņi ir tikai raidījuma vadītāji un intervētāji, bet kāpēc tad kadrā jāspēlē "nezinīšus", kuri viens otram piedāvāja noskatīties TV sižetus, par kuriem otram it kā nav ne nojausmas. Šo paņēmienu jau sen sauc par "klavierēm krūmos".
Arī Bergmanis nejutās kā saimnieks, jo visu laiku zvilnēja krēslā. Būtu vismaz savu māju parādījis un palepojies ar savu prasmi iekārtot dzīvokli.
Šīs neskaidrības lomu spēlēs bija par traucēkli saprast, cik personiski šie divi cilvēki, kuriem "jāizvelk" cauri raidījumam "sarkanais pavediens", uztver to problēmu, kura konkrētajā raidījumā tiek pieteikta – pirmā vakara tēma bija latviešu mūsdienu emigrācija.
Vienā no sižetiem šī raidījuma atslēga tika iedota – tā bija epizode, kur vienā no aizbraukušo latviešu ģimenēm mēs varējām vērot, kā latviešu vecāku bērni savā starpā jau runāja angliski. Kāpēc vecāki nevar, negrib vai ir vienaldzīgi pret to – par to tad arī vajadzēja rosīties diskusijai pie viesu galda.
Grūti prognozēt, kā skatītāji identificēs šīs "migrējošās TV sejas" ar Latvijas Televīziju. Diemžēl pārāk daudz grumbu tajās ievilkuši iepriekšējie saimnieki. Tāpēc vēl jo interesantāk būs vērot, kā Latvijas Televīzijas skatītāji uzņems jaunatnācējus, un cik garšīgs būs viņu ciemakukulis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
