Aizvadītais gads Latvijā pēc ilgiem laikiem bijis pirmais, kopš sākās mirstības samazināšanās no sirds un asinsvadu slimībām. To veicinājis gan lielais ārstu skaidrojošais darbs sabiedrībai par veselības veicināšanu, gan valsts atvēlētais finansējums kompensējamo medikamentu iegādei, kas pacientiem ļauj saņemt regulāri nepieciešamās zāles.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpēc Latvijas Hipertensijas biedrība ar lielām bažām un neizpratni uztvērusi ziņu par valdības ieceri no nākamā gada būtiski samazināt kompensācijas procentu valsts apmaksātajiem medikamentiem un ievērojami palielināt pacientu līdzmaksājumus vairākām hroniskām slimībām, tai skaitā arteriālai hipertensijai.

Faktiski tas nozīmē, ka labi uzsāktajam darbam cīņā ar sirds un asinsvadu slimībām tiks pielikts punkts - daudzi iedzīvotāji nevarēs iegādāties un regulāri lietot medikamentus, atkal sāks pieaugt saslimstība, diemžēl arī mirstība no sirds un asinsvadu izraisītām slimībām.

Latvijā paaugstināts arteriālais spiediens jeb hipertensija ir aptuveni 50% iedzīvotāju. Ja to laikus nesāk ārstēt un nesasniedz mērķa arteriālo spiedienu, var attīstīties miokarda infarkts, insults, nieru, acu, smadzeņu, kāju asinsvadu bojājumi. Cilvēks īsā laikā var kļūt par invalīdu un mirt.

Hipertensijas biedrība kopā ar Latvijas Kardiologu biedrību pēdējo gadu laikā ir veikusi lielu skaidrojošu darbu, popularizējot gan veselīgu dzīvesveidu, gan akcentējot pareizu medikamentu lietošanas lielo nozīmi hipertensijas ārstēšanā, un šīs aktivitātes beidzot ir sākušas nest rezultātus.

Tieši tāpēc ir pilnīgi nepieļaujami šādā brīdī palielināt pacientu līdzmaksājumus par medikamentiem par 15 un pat 25%, kā to paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība".

Neskaitāmi pētījumi pasaulē ir pierādījuši - jo lielāks ir pacienta līdzmaksājums par zālēm, jo vairāk pacientu atsakās no medikamentu lietošanas vai zāles sāk lietot neregulāri, kas faktiski ir līdzvērtīgi to nelietošanai. Līdz ar to būtiski samazināsies ārstēto pacientu skaits.

Atkarībā no diagnozes, hipertensijas pacients šobrīd vidēji par vienu medikamentu papildus valsts kompensētajiem 75% no zāļu cenas par dārgākajiem, jaunākās paaudzes medikamentiem no savas kabatas piemaksā 2-3, atsevišķos gadījumos piecus latus un vairāk latus. Samazinot valsts kompensācijas apmēru, pacienta līdzmaksājumi pieaugs par 25%. Turklāt no nākamā gada zāles sadārdzināsies vēl par 5% saistībā ar valdības neseno lēmumu medikamentiem palielināt PVN likmi no 5 uz 10%, kas lielai sabiedrības daļai nav panesams slogs.

Jāņem vērā, ka 70% hipertensijas pacientu izmanto kombinēto terapiju, lietojot vairākus medikamentus vienlaikus. Līdz ar to arī zāļu izmaksas saistībā ar kompensācijas apmēra pieaugumu nebūs daži lati, bet desmit un vairāk latu. Tā ir ļoti nopietna summa ekonomiskās krīzes laikā, kad samazinās cilvēku ienākumi, aug maksājumi par apkuri, gāzi, elektrību, pārtiku, veselības aprūpi.

Īpaši smagi pacientu maksājumu palielināšana skars pacientus ar vairākām hroniskām saslimšanām, piemēram, cukura diabēta slimniekiem bieži tiek konstatēta arī hipertensija, līdz ar to šiem cilvēkiem izdevumi par medikamentiem attiecīgi pieaugs vēl vairāk.

Lai terapija būtu sekmīga, zāles jādzer regulāri, ilgstoši, precīzi atbilstoši ārsta norādījumiem. Ja to nedara, pastāv nopietns risks, ka augstais asinsspiediens atgriežas sākotnējā līmenī un var kļūt vēl augstāks nekā pirms terapijas uzsākšanas. Diemžēl, palielinot pacientu līdzmaksājumus par zālēm, pastāv nopietns risks, ka zāles netiks lietotas atbilstoši norādījumiem un augs neizārstēto pacientu skaits.

Šāda valsts nostāja ir tuvredzīga, jo, ietaupot dažus tūkstošus latu šodien, valsts budžets nākotnē iztērēs simtus tūkstošus un miljonus, ārstējot pacientus, kam hipertensijas rezultātā būs infarkts, insults, nieru bojājumi un citas smagas saslimšanas. Šobrīd viena ārstēšanās diena mājās pacientam ar kombinētu arteriālo hipertensiju izmaksā ap 5 latiem, bet šim pašam pacientam ārstēšanās stacionārā jau 40-50 lati.

Pacientam, kam pārstājušas darboties nieres, viena gadu nieru aizvietojošā terapija izmaksā 14 000 latu. Dārga ir arī gulošo insulta pacientu aprūpe, tāpat būtiski augs izdevumi par pacientu ārstēšanu stacionāros, no sociālā budžeta būs nepieciešami līdzekļi invalīdu aprūpei.

Lai nepieļautu šīs smagās sekas, aicinām valdību rast līdzekļus zāļu kompensācijai un nepalielināt pacientu līdzmaksājumus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form