Zemo izmaksu lidsabiedrību ekspansija ir sasniegusi arī Latviju. Kopš svētdienas īru aviosabiedrība Ryanair uzsāka lidojumus no Rīgas uz Londonas-Stenstedas lidostu, Frankfurtes-Hānas un Tamperes lidostu.

Pēc tūrisma biznesa vortāla Eiropa.lv aptaujas datiem vairāku Latvijas tūrisma speciālistu vidū tiek prognozēts labs bizness Vācijas un Lielbritānijas virzienos, taču šaubas rada Somijas virziens, jo Latvijas pasažieru interese par šo galamērķi pagaidām ir vairāk kā atturīga. Droši vien lielas cerības Ryanair saista tieši ar somu ceļotāju aktivitātēm. Britu zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet plāno atklāt pirmo lidojumu no Berlīnes-Šēnefeldes lidostas uz Rīgu 18. novembrī.

Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā sekmēs tūrisma biznesa attīstību daudz augstākā kvalitātē, jo šo kompāniju menedžments ir vērsts uz izmaksu samazināšanas stratēģiju. Līdz ar to daudziem Latvijas tūrisma uzņēmumiem būs tiešā veidā jāsaskaras ar cita veida biznesa filozofiju. Tas ir nopietns pārbaudījums Latvijas tūrisma industrijai, jo neveiksmes gadījumā Rīga un Latvija kopumā varētu zaudēt daudzus investorus no Rietumeiropas. Ryanair vai EasyJet atteikums lidojumiem uz Rīgu pēc pusgada vai gada signalizētu citiem Eiropas uzņēmumiem par neveselīgu biznesa vidi Latvijā. Tāpēc šo lidsabiedrību ienākšana Latvijā ir jāvērtē ar atzinību, taču vienlaikus nezaudējot pašcieņu un biznesa asumu.

Jaunais biznesa modelis veicina attīstību

Pēdējo gadu tendences gaisa satiksmē liecina, ka zemo izmaksu lidsabiedrības pārņem kompetenci Eiropas iekšzemes lidojumos, bet tradicionālās lidsabiedrības koncentrē biznesu starpkontinentālos lidojumos. Zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa koncepts ir revolucionārs ne tikai no pārdošanas viedokļa, kur galvenā loma ir atvēlēta ar internetu saistītām tehnoloģijām, bet gan arī no klienta definīcijas. Līdz šim tradicionālās lidsabiedrības par vienīgajiem maksātājiem uzskatīja tikai un vienīgi pasažierus, kur visas izmaksas caur cenu tika nodotas patērētājam. Zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa filozofija paredz, ka par maksātajiem kļūst arī valsts vai pašvaldību kapitāls. Vairākos pētījumos ir pierādījies, ka zemo izmaksu lidsabiedrību klātbūtne veicina saimniecisko uzplaukumu reģionā, jo bez tūristiem aktivizējas arī mazā un vidējā uzņēmējdarbība. No ekonomiskās augšupejas caur nodokļiem ir ieguvējas arī reģionu pašvaldības. Globāla rakstura uzņēmumi pārsvarā sadarbojas ar tradicionālajām lidsabiedrībām, jo biznesa specifika pieprasa lidojumus ne tikai kādā konkrētā maršrutā, bet gan starptautisku lidojuma tīklu. Zemo izmaksu lidsabiedrību problēmu degpunktā ir lidostu cenu politika, tāpēc šīs lidsabiedrības aktīvi iesaistās dialogos ar politiķiem. Zemo izmaksu lidsabiedrības aktīvi strādā ar plašas saziņas medijiem, lai informētu iedzīvotājus par jaunajām iespējām un veicinātu pieprasījumu. Politiska spiediena dēļ valdības ir spiestas rīkoties. Arī Rīgas lidosta pieder valstij, tāpēc Ryanair un EasyJet sarunas atšķirībā no citu lidsabiedrību ienākšanas Latvijas gaisa satiksmes tirgū risinājās tik augstā valdības līmenī.

Mērķis ir bezmaksas lidojums

Zemo izmaksu lidsabiedrības attīsta jaunas biznesa koncepcijas, kuras paredz jau tuvākajā laikā lidojuma maksas samazināšanos līdz nullei. Ceļošanas izdevumi tiktu segti ar papildus pakalpojumiem un lidostu ieņēmumiem. Ar novembri Ryanair testēs jaunu maksas pakalpojumu – videofilmu un mūzikas klipu noma lidojuma laikā. Nomas maksa tiek rēķināta 7 eiro apmērā. Savukārt zemo izmaksu lidsabiedrība Air Berlin piedāvā pasažieriem monitorā lidojuma simulāciju, kur par maksu reklamējas pilsētas, ciemi vai uzņēmumi, virs kuriem kā reiz notiek lidojums. Par atsevišķu samaksu pasažieriem tiek piedāvāts kafijas un tējas serviss, piemēram, Ryanair lidmašīnās šis pakalpojums maksā 2,30 eiro, EasyJet 2,50 eiro vai Hapag Lloyd Express 2,00 eiro.

Tūrisma aģentūrām jāpierāda kompetence

Daudzi zemo izmaksu lidsabiedrību pasažieri ir vīlušies, kad solītās Frankfurtes vietā klientam jāpiezemējas 150 km attālajā Hānas* lidostā. Piemēram, autobusu satiksme līdz Reinzemes-Pfalcas galvaspilsētai Maincai 70 minūšu garumā izmaksā 10,50 eiro. Bieži vien zemo izmaksu lidsabiedrības nepilnīgi informē pasažierus par neērtībām ceļojuma galapunktā, tāpēc ceļojuma aģentūrām būtu jāakcentē kompetence informācijas sniegšanā. Piedāvājumu dinamikai pieaugot, patērētājs ir pārslogots informācijas filtrēšanā, tāpēc ceļojumu birojiem ir jākļūst vairāk par konsultantiem, bet ne pārdošanas automātiem. Tūrisma operatoriem paveras jaunas iespējas jaunu ceļojumu maršrutu piedāvājumā, piemēram, Mozeles vīna tūres ar Vācijas vecākās pilsētas Trīres apmeklējumu.

Londonas-Stenstedas lidosta atrodas 65 km attālumā no Londonas centra, kur autobusa biļete vienā virzienā izmaksā 11,80 eiro un vilciena Stansted Express brauciens 20,80 eiro, bet ar taksi 95 eiro. Tamperes lidosta atrodas pilsētas dienvidrietumos. Somijas trešā lielākā pilsēta (200 000) atrodas 176 km attālumā no Helsinkiem un tā tautas valodā tiek uzskatīta par Somijas “Mančestru”. Nākamā gada sākumā Ryanair uzsāks lidojumus no Rīgas uz Stokholmas-Skavsta lidostu, kura atrodas 110 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra. Autobusa pakalpojums maksā 14 eiro un ceļā jāpavada 90 minūtes, bet taksis maksā 130 eiro.

Eiropā notiek aktīva cīņa par tirgu

Zemo izmaksu lidsabiedrību skaits Eiropā kopš 2000. gada, kad tika uzskaitītas tikai piecas, ir desmitkāršojies. Pagājušajā gadā eiropieši, pateicoties zemo izmaksu lidsabiedrību piedāvājumiem, spēja ieekonomēt uz lidojumu biļešu cenu starpības 2,5 miljardus eiro. Pašlaik apmēram 18% Eiropas iekšzemes lidojumu pieder zemo izmaksu lidsabiedrībām. Pagājušajā gadā tika apkalpoti 47 miljoni pasažieru, bet šajā gadā tiek prognozēti 80 miljoni. Vēl optimistiskākus skaitļus 100 miljonu robežās sauc Eiropas zemo izmaksu lidsabiedrības asociācijas ELFAA prezidents Volfgangs Kurts (Wolfgang Kurth). Eiropas zemo izmaksu lidsabiedrības tuvākajā nākotnē sagaida cenu konkurences saasināšanos un prognozē, ka nākošais gads nebūs no vieglajiem. Lidsabiedrības visā pasaulē sāk atkopties pēc Irākas kara un SARS negatīvajām sekām, taču šo attīstību bremzē degvielas cenu straujais pieaugums un spēcīgā cenu konkurence. Eiropas lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība Ryanair plāno 2004./2005. saimnieciskajā gadā peļņas pieaugumu par 20%, taču šī saimnieciskā gada otrajā pusē peļņa varētu arī samazināties. Arī tradicionālās lidsabiedrības nevēlas atdot tirgus daļas bez cīņas, piemēram, skandināvu lidsabiedrība SAS piedāvā no 31.oktobra savos Eiropas lidojumu maršrutos trīs klašu konceptu. Līdzās ekonomiskajai un biznesa klasei tagad tiks piedāvāta arī zemo izmaksu līmeņa klase.

Grandiozi plāni lidojumu biznesā pirms Eiropas Savienības paplašināšanās tika veidoti attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, taču šis starts ir aizkavējies, jo Austrumeiropā pasažieru skaits retā valstī pārsniedz 5% robežu no iedzīvotāju daudzuma. Patērētāju zemā pirktspēja, kredītkaršu nelielais tirgus un vāja telekomunikāciju infrastruktūra rada nelabvēlīgus apstākļus zemo izmaksu lidsabiedrību attīstībai. Tāpēc Austrumeiropas zemo izmaksu lidsabiedrību, piemēram, slovāku Sky Europe, poļu Air Polonia vai ungāru Wizz Air biznesā lielu lomu spēlē tūrisma aģentūras, kuras ģenerē 20% līdz 30% no pārdoto lidojuma biļešu skaita.

Āzija cer apsteigt Ameriku

ASV gaisa satiksmes tirgus ir lielākais pasaulē un ir piedzīvojis vairākas krīzes. Jau vairāk kā 20 gadus zemo izmaksu lidojumu segmenta līdere ir Southwest Airlines, kura piedāvā iekšzemes lidojumus starp lielpilsētām. Pašlaik šis tirgus atrodas smagas konkurences apstākļos, jo uz bankrota robežas atrodas vairākas pazīstamas lidsabiedrības.

Āzijā zemo izmaksu lidsabiedrības pēc SARS krīzēm iegūst straujus apgrozījumu pieaugumus. Sevišķi liela dinamika ir vērojama Indijas un Ķīnas gaisa satiksmē, taču arī citās zemēs šis biznesa modelis ātri gūst panākumus. Piemēram, Malaizijas zemo izmaksu lidsabiedrība Air Asia šajā gadā cer sasniegt 7 miljonu pasažieru robežu. Lidojuma biļetes var pasūtīt ar īsziņas palīdzību un apmaksāt ar telefona rēķinu vai arī skaidrā naudā jebkurā pasta nodaļā. Jau tuvākajā nākotnē tiek prognozēts, ka Āzijas dinamiskais tirgus var atkarot ASV līderību gaisa satiksmē.

* Hānas lidosta piedāvā 25 lidojumu maršrutus, kur divi ir Austrumeiropas virzienā (Varšava un Rīga) kā arī Turcijas virzienā Antalja. Hānas lidosta ik dienas apkalpo apmēram 60 lidojumus un pasažieru skaits šī gada 9 mēnešos ir audzis par 17% salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2003. gadā. Lidostas pakalpojumus izmanto 4 lidsabiedrības Ryanair, Air Polonia, Pegasus Airlines un LTU.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!