Aivars Ozoliņš : 'Gazas sektora' ministrs Urbanovičs Baltkrievijā
Foto: Publicitātes foto

Viens no Saskaņas centra līderiem Jānis Urbanovičs otrdien atgriezās no "oficiālas vizītes" Baltkrievijā un esot gatavs apspriest tās rezultātus ar ārlietu ministru Edgaru Rinkeviču, "tiklīdz viņš izrādīs interesi". Šķiet, ka lielāka interese par Urbanoviča ārpolitiku tomēr varētu būt Satversmes aizsardzības birojam.

SAB gadskārtējā ziņojuma publiskā daļa (sagadījās, ka to birojs publicēja dienu pēc Urbanoviča atgriešanās no viņam draudzīgās valsts) ir, kā jau ierasts, lakoniska un sausa. Taču līdzās tradicionālā SAB klienta Krievijas Federālā izlūkošanas dienesta aktivitātēm ziņojumā par 2012.gadu pievērsta uzmanība arī Baltkrievijas Valsts drošības komitejai, kas pēdējā laikā "strādā īpaši aktīvi" ar Latvijā dzīvojošo baltkrievu kopienu. Mērķis ir "kontrolēt, lai diasporā neveidotos opozicionāra nostāja un diaspora atbalstītu dienesta pārstāvētās valsts režīmu".

Šogad SAB ziņojumā īpaši norādīts uz vēl vienu apdraudējumu Latvijas drošībai - Latgales separātisma veicināšanu. Tas gan pieminēts saistībā ar Krievijas specdienestu darbību, un ne jau netīšām Urbanovičs pērn nodēvēja Latgali par Latvijas "Gazas sektoru". (Un ne jau tāpat vien SAB atņēmis SC Saeimas frakcijas vadītājam pielaidi valsts noslēpumam.) Taču baltkrievu diaspora Baltkrievijai ģeogrāfiski un vēsturiski tuvajā Latvijas reģionā, nav šaubu, Kremlim būtu vēlama daļa no tās "latgaļu tautas", kuras palestīnisko cīņu pret Latvijas valsti netieši paredz Urbanoviča lietotais Latgales salīdzinājums ar teroristu organizācijas Hamas kontrolēto Gazas sektoru blakus Izraēlai.

Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pašam rūp galvenoties palikšana pie varas savā valstī un, atšķirībā no Putina, nav impērisku ambīciju. Tāpēc viņa specdienestu galvenais uzdevums ir rūpēties par režīma labo tēlu un tā oponentu neitralizēšanu, nevis Latvijas valsts teritorijas sadalīšanu.

Taču Urbanoviča Saskaņas centram jau sen ir sadarbības līgums ar Putina partiju Vienotā Krievija. Maskavas mērķu sasniegšanai Latvijā, nav šaubu, var noderēt arī Urbanoviča Baltkrievijas apmeklējuma laikā noslēgtais līgums starp viņa vadīto apvienības SC partiju Saskaņa un Lukašenko atbalstītāju organizāciju Belaja Rus.

Sena draudzība

"Latvijas delegācijas locekļi nav jauniņie Baltkrievijas teritorijā, viņi šeit viesojas diezgan bieži," Belaja Rus priekšsēdētāja vietnieku Aleksandru Šatjko citē portāls Naviny.by. Abas organizācijas draudzējoties "ne pirmo dienu", sarunas par līgumu risinātas jau labu laiku, un "šis nav spontāns lēmums, tas ir lēmums, kas tapis gadiem ilgas sadarbības rezultātā".

2007.gadā izveidotā politiskā organizācija Belaja Rus, kurā ir 135 tūkstoši biedru, "aktīvi atbalsta ģeopolitisko stratēģiju, kuru pamato un efektīvi īsteno valsts politiskā vadība", rakstīts tās programmā. Organizācija ir tipiska autoritāras varas fasādes dekorācija, kurai jārada priekšstats par plašu tautas masu atbalstu valdniekam. Tāda pati kā Putina Vienotā Krievija.

Belaja Rus līgums ar Urbanoviča Saskaņu paredz "konsultācijas un informācijas apmaiņu par aktuāliem Baltkrievijas un Latvijas situācijas, kā arī divpusējo un starptautisko attiecību jautājumiem". Puses vienojušās regulāri apmainīties ar dažāda līmeņa delegācijām, rīkot ekspertu tikšanās un citus divpusējus pasākumus.

Naviny.by uzsver, ka tādu pašu sadarbības līgumu, kāds tai tagad ar Saskaņu, Belaja Rus februārī parakstījusi arī ar Polijas radikālā populista Andžeja Lepera partiju Pašaizsardzība.

"Noslēgto vienošanos ar tādu lielu un nozīmīgu organizāciju, kāda ir Belaja Rus, es vērtēju kā izsvērtu eiropeisku soli, kas atbilst Eiropas Savienības pieņemtajai labu kaimiņattiecību politikai," Urbanovičs ciniski māžojas kā tāds eiropeisks, tikai nav saprotams, kuras valsts ārlietu ministrs vai vadītājs. Eiropas Savienībai ir ne tikai kaimiņattiecību politika, bet arī sankcijas pret Baltkrieviju un ik pa laikam saasinājies diplomātisko attiecību konflikts ar valstī valdošo režīmu.

Taču Lukašenko nu var justies droši, ka Putina draugu partija Latvijā turpmāk jau pavisam oficiāli rūpēsies arī par Baltkrievijas režīma labo tēlu un interesēm. Tāpat kā SC nekad un nekur nav kritizējis Kremļa rīcību, arī Minskas politikai nu ir garantēta šīs partijas labvēlība. Urbanovičs darba apvienošanas kārtībā pieskatīs, lai, kā raksta SAB, "diaspora atbalstītu dienesta pārstāvētās valsts režīmu". (Proti, ka īsts baltkrievs Latvijā ir Lukašenko draugs, tāpat kā īsts krievs ir putinists un SC atbalstītājs, bet pārējie krievi Urbanoviča klasifikācijā ir nožēlojami un pērkami "krievsi".)

Lielais brālis svarīgāks

Baltkrievijas valdniekam nepatīk, ka viņu dēvē par Krievijas vadoņa Putina mazo vai jaunāko brāli. Taču tur nu neko - arī Urbanovičam un Saskaņas centram prioritāri arvien būs līgumiskie un citi pienākumi pret Krievijas režīmu. Tomēr līgums ar Lukašenko atbalstītāju organizāciju varētu būt "vecākā brāļa" uzdevumu korekciju simptoms.

Lielie mērķi gan nav mainījušies, arī līdzekļi pamatos ir tie paši. SAB raksta: "Krievijas Federācijas viens no galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir lielvaras statusa nodrošināšana un uzturēšana starptautiskajās attiecībās. Saskaņā ar 2013.gada februārī prezidenta apstiprināto Krievijas ārpolitikas koncepciju šī mērķa sasniegšanai attiecībās ar kaimiņvalstīm tiek izmantotas tautiešu organizācijas, "maigās varas" metodes, kā arī ideoloģizēta cīņa par vēstures jautājumu interpretāciju atbilstoši Krievijas interesēm."

Tomēr taktika acīmredzot mainās. Kopš SC izveidošanas 2005.gadā mērķis bija ieiešana Latvijas valdībā, kas ik gadu bija šķitusi esam arvien tuvāka un reālāka. Dramatiskā izgāšanās pēc Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām 2011.gada rudenī lika mainīt akcentu uz atklātu konfrontāciju ar Latvijas valsti, tās institūcijām un arī konstitucionālajiem pamatiem.

Acīmredzamākā šīs jaunās taktikas izpausme bija SC līdera un Rīgas pašvaldības vadītāja Nila Ušakova atbalsts referendumam par otru valsts valodu, bez kā šis referendums vispār nebūtu noticis. Tikai taktiski apsvērumi - nevēlēšanās atbaidīt latviešus pirms pašvaldību vēlēšanām (kā to pats publiski skaidrojis Urbanovičs) - pērn atturēja SC no tikpat atklāta atbalsta arī referendumam par automātisku pilsonību visiem nepilsoņiem. Šajā jaunajā taktikā jeb SAB ziņojumā uzrādītajā Krievijas specdienestu "aktīvo pasākumu virzienā" labi iederas diskusiju veicināšana par "Latgales reģiona atšķirtību no pārējās Latvijas". Var piebilst - arī Ušakova vadītās Rīgas domes pastāvīgi īstenotais, no valsts politikas atšķirīgais "Rīgas ceļš".

Līgumi ar postpadomju diktatoriem acīmredzot vairs nešķiet Saskaņas centram kompromitējoši, kad jau pie valsts vadības tā kā tā nav cerību tikt. Tieši otrādi - tie palīdz uzsvērt savu atšķirību no un nostāšanos pret Latvijas valsts politisko iekārtu.

To rāda arī Latvijas valsts noniecināšanas retorikas forsēšana. Pērn martā SAB direktors Jānis Kažociņš intervijā žurnālam "Ir" kā pašu pirmo no Krievijas slēptajiem mērķiem Latvijā nosauca: "Iztēlot Latviju par "neizdevušos valsti", kura neatkarības laikā neko nav sasniegusi". Kā labi redzam, tas kļūst par galveno motīvu SC priekšvēlēšanu kampaņā un tā apkalpotāju rīkotajās publicitātes akcijās. Latvija - nesekmīga, bandītu un savtīgu neveiksminieku pārvaldīta valstiņa, no kuras vai nu jābēg - individuāli uz Īriju vai veseliem atsevišķiem reģioniem uz autonomiju -, vai nu jābalso par visu nelaimīgo rīdzinieku aizstāvi Ušakovu.

Ja kādam tomēr nepatīk Saskaņas centra partnera Putina gaišās nākotnes versija, tagad var apcerēt jaunā partnera Lukašenko piedāvāto.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form