Foto: Publicitātes foto
Eiropas Savienības un ASV sankcijas pret Krieviju ir "netaisnīgas un neproduktīvas", Francijas naftas koncerna Total prezidents Kristofs de Maržerī pirmdien Maskavā teica augstu Krievijas amatpersonu auditorijai, kurā bija arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Pēc dažām stundām Maržerī gāja bojā Vnukovas lidostā, kad viņa lidmašīna uzskrēja sniega tīrīšanas mašīnai.

Maržerī vienīgais no rietumvalstu lielo naftas un gāzes kompāniju vadītājiem skaļi iebilda pret sankcijām pret Krieviju. "Vai mēs būvēsim jaunu Berlīnes mūri?" viņš bija retoriski vaicājis intervijā aģentūrai Reuters un paziņojis: "Krievija ir partnere, un mums nav jāizšķiež laiks, aizsargājot sevi no kaimiņa." Diemžēl sevi aizsargāt viņam neizdevās.

Viņa vadībā koncerns Total kļuva par vienu no lielākajiem ārvalstu investoriem Krievijā un Krievijas naftas un gāzes kompāniju Lukoil un Novatek ciešu partneri. Starptautiskos biznesa forumos Maržerī uzsvēra, ka, viņaprāt, tieši bizness esot labākais diplomātiskais vidutājs politisko domstarpību nolīdzināšanai. Arī pirmdien Konsultatīvās padomes par ārvalstu investīcijām Krievijā ikgadējā sēdē, pēc kuras bija devies uz lidostu, viņš atkārtoja, ka esot pret mēģinājumiem Krieviju "izolēt no globālā ekonomiskā un politiskā procesa".

"Piedzēruša sniega tīrītāja vadītāja un, iespējams, ar piedzērušos gaisa satiksmes kontrolieru līdzdalību nogalināts - sāpīgi krievisks gals cilvēkam, kuru Putins dēvēja par "mūsu valsts patiesu draugu"." Tā šo traģisko notikumu otrdien komentēja žurnāls Fortune.

Pats vainīgs

Tagad dzird, ka sniega šķūrētāja vadītājs varbūt arī neesot bijis piedzēries, vienkārši sniegputenī pazaudējis orientāciju un nav pamanījis lidmašīnu.

Iespējams. Tiesa, par sliktu pieļāvumam, ka notikušais ir tikai traģisks negadījums, paradoksālā kārtā varētu nākt tas, ka šoreiz izpaliek Kremlim pietuvināto mājieni ar sētas mietu par kārtējo ienaidnieku sazvērestību, bez kā tagad parasti neiztiek neviena Krievijas tēlam un interesēm nelabvēlīga notikuma skaidrojums. Krievijas propaganda aizgūtnēm būvē pasaules surogātu, kurā nekas nav tā, kā izskatās, bet ir tā, kā tam jāizskatās no ārējo un iekšējo ienaidnieku aplenkumā esošā Kremļa. Tomēr, pat pieņemot, ka nekas Krievijā nav tā, kā izskatās, šajā reizē varbūt tiešām noticis tikai traģisks negadījums.

Taču Kremļa lojālisti nevar arī atzīt, ka nolaistā infrastruktūra un degradētie darba tikumi, sistēmiskā korupcija, visaptverošs nihilisms un bezatbildības kultūra padarījusi Krieviju par valsti, kurā cilvēka dzīvībai nav vērtības un šādi negadījumi ir likumsakarīgi neizbēgami, nevis nejauši. Īpaši daiļrunīgs arī šoreiz bija par skandalozo parasti dēvētais, taču valdnieku domāšanas veidu labi jūtošais Vladimirs Žirinovskis. Viņš paziņoja: "Vainīgs ir pats mirušais, jo kādēļ viņš lidoja tik vēlu naktī?"

Kad par "separātistiem" dēvētie Krievijas teroristi jūlijā virs Ukrainas teritorijas notrieca Malaizijas aviolīniju lidmašīnu, nogalinot 298 cilvēkus, viņu reakcija bija tieši tāda, kāda tagad Žirinovskim. Pārtvertajās sarunās viens no komandieriem uz padotā atskaiti, ka notriektā bijusi civilā lidmašīna, kurā bijis daudz sieviešu un bērnu, bet no bruņojuma "vispār nekā", reflektoriski bilda: "Tātad ieveda spiegus." Tad nolamāja upurus: "Nevajag lidot, tagad iet karš."

Trešdien laikraksts Kommersant ziņoja, ka aviokatastrofu, kurā gāja bojā Total prezidents, izmeklēšot tas pats sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs, kurš izmeklējis 2010.gada aprīlī pie Smoļenskas notikušo aviokatastrofu, kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 95 cilvēki. Toreiz no Krievijas izmeklētāju ziņojuma varēja secināt, ka vainīgs bijis Polijas prezidents pats, jo esot devis pilotiem nepareizas pavēles.

Upuri paši vainīgi - tas ir arī Krievijas pašreizējās agresīvi impēriskās politikas vadmotīvs. Pastāvīgi un dažādās variācijās dzirdam no Kremļa un Krievijas ārlietu resora, ka karu Ukrainā izraisījusi Ukraina, kura apdraudot Krieviju un tās "tautiešus", jo pretojas Krievijas iebrukumam.

Avārijas neizbēgamība

Leģendāri slavena ir Vladimira Putina atbilde uz CNN žurnālista Lerija Kinga jautājumu, kas notika ar atomzemūdeni Kursk, kuras katastrofā Barenca jūrā 2000.gadā gāja bojā 118 jūrnieki. "Tā nogrima," salti smīnēdams, atbildēja neilgi pirms tam par Krievijas prezidentu kļuvušais KGB puspulkvedis.

Atceroties tolaik no Krievijas armijas vadītājiem nākušo melu lavīnu par notikušo, kā arī beigu galā sniegto avārijas skaidrojumu, ka šaušanas mācību laikā zemūdenē sprāgusi torpēda, nākas domāt ne tikai par pašlaik Zviedrijas šērās meklētās zemūdenes apkalpes locekļu iespējamo likteni, kas Kremļa prioritāšu sarakstā ir tikpat zemu kā Ukrainā kritušo Krievijas armijas karavīru dzīvība. (Kā oficiāli zinām no Maskavas, Ukrainā neviens Krievijas karavīrs neesot bijis, bet tie, kuri tur zaudējuši dzīvību, esot turp devušies pavadīt savu atvaļinājumu. Tātad paši vainīgi.) 

Nolaistā infrastruktūra, tās apkalpotāju nolaidība un viņu priekšnieku principiālā nevērība pret savējo, kur nu vēl pret "ienaidnieku" drošību rada īpašus apdraudējumus situācijā, kad Krievija sākusi nepieteikto karu pret Rietumiem.

Nav iespējams prognozēt, kurā vietā un kas var uzsprāgt, bet Krievijas propagandas melu telpā nebūs viegli uzreiz saprast, vai šāds sprādziens - pārnestā vai pavisam tiešā nozīmē - ir plānota provokācija un agresija vai tikai kārtējā neizbēgamā avārija morāli un fiziski degradētajā sistēmā. (Taču diezin vai, piemēram, divi Krievijas bumbvedēji un četri iznīcinātāji pērn martā simulēja uzbrukumu Stokholmai vai Krievijas kara lidmašīna otrdien bija ielidojusi Igaunijas gaisa telpā tāpēc, ka "šoferis bija piedzēries".)

Maržerī traģiskais liktenis ir spēcīgs atgādinājums, ka pašreizējā Krievija ir pat savu "labāko draugu" lielākais ienaidnieks, bet cerības, ka bizness ar agresoru varētu mainīt tā uzvedību, ir ne tikai iluzoras, bet pat dzīvībai bīstamas. Kādu gan vēl auksto dušu vajag tiem, kuri arvien murgo par "biznesa iespējām" Krievijas "neaptveramajos tirgos", kad pat paša Krievijas valdnieka personisku draudzīgumu baudošs pasaules mēroga uzņēmējs samaksājis par šīm "iespējām" visaugstāko cenu?

Lai cik pašaizliedzīgi draudzīgs Krievijai, Total vadītājs savā pēdējā runā pirms bojāejas Maskavā ļoti nepārprotami brīdināja to no "kļūdām" un ieteica "kaut ko darīt", lai mainītu pašreizējo politiku Ukrainā: "Ja vēlamies turpināmies stabilu ilgtermiņa ārvalstu investīciju plūsmu Krievijā, mums ir jāatjauno stabila un miermīlīga ekonomiskā telpa starp Krieviju un citām valstīm."

Žirinovskis teiktu - nu, pats vainīgs. Pašreizējie Krievijas vadītāji nav pateicīga auditorija šādiem ieteikumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!