Foto: Publicitātes foto

Trešdien LTV raidījuma "Sastrēgumstunda" temats bija Ķemeru sanatorijas liktenis. Bet diskusijas īstais sastrēgumpunkts varbūt bija VL – TB/LNNK frakciju atstāt nolēmušā deputāta Dāvja Stalta atbilde uz jautājumu, vai apvienības valdes sēdes notikušas arī Antonijas ielā 7. "Jā," Stalts apstiprināja.

Minētajā adresē atrodas dažu Latvijas ietekmīgāko maksātnespējas administratoru kantoris, kurā darbojās arī Aigars Lūsis, kas pērnvasar kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, bet tagad ir VL - TB/LNNK ģenerālsekretārs. Pirms tam cits raidījuma dalībnieks, TB/LNNK veterāns Gaidis Bērziņš bija apgalvojis, ka tur apvienības valdes sēdes neesot notikušas. Lai arī kurš no viņiem melo, jautājums abiem laikam šķiet politiski neērts vai pat bīstams.

Ķemeru sanatorijas "Baltā kuģa" jeb, kā tas tika raksturots raidījumā, "nacionālās bagātības" maksātnespēja saprotami raisa spēcīgas emocijas. Kā noslēgumā teica raidījuma vadītājs Gundars Rēders, sabiedrība "skatīsies uz nagiem" tiem, kuri ar šo īpašumu nu rīkojas.

Taču šis ir tikai viens no tūkstošiem īpašumu Latvijā, kuri nonākuši maksātnespējas administratoru pārziņā. Šādu uzņēmumu kopējā vērtība lēšama miljardos latu. Šo milzīgo vērtību pārvaldītāji līdz šim bija lielākoties pasargāti no plašākas sabiedrības uzmanības un droši vien vēlētos arī turpmāk palikt ēnā. Ķemeru sanatorijas nonākšana sabiedrības uzmanības degpunktā var viņiem pavisam nevajadzīgi izgaismot vērienīgi sazaroto, ārkārtīgi ienesīgo, taču acīmredzot ne gluži tīro maksātnespējas administrēšanas industriju. Un arī šā biznesa politisko "jumtu".

Maitasputnu kolhozi

Maksātnespējas administratori ļoti sāpīgi reaģē uz mēģinājumiem paskatīties viņu biznesam "uz nagiem", ko vairākos pētījumos darījis žurnāls "Ir". Janvārī Lūsis iesniedza tiesā prasību žurnālam atsaukt viņam netīkamu jautājuma formulējumu intervijā ar Saeimas deputātu un vienu no Nacionālās apvienības līderiem Raivi Dzintaru. Pagājušā gada decembrī viņa kolēģis maksātnespējas administrēšanas druvā Māris Sprūds vērsās tiesā ar prasību atsaukt, viņaprāt, "nepatiesus faktus un ziņas" pērn septembrī publicētajā žurnālistes Indras Sprances rakstā "Maksātnespējas ķēķis". (Abiem dikti nepatīk arī žurnāla numura vāka ilustrācija, kurā redzami Lūsis un viņa partijas biedrs Gaidis Bērziņš līdzās virsrakstam "Āži par dārzniekiem".)

Šajā un vairākos citos rakstos pētītas dīvainas sakritības desmitos maksātnespējas procesu. Pamatshēma ir vienkārša - "pareizo" administratoru šaura un savstarpēji saistīta loka pārziņā esošas lietas nonāk pie "pareizajiem" tiesnešiem, kuri tās tad atrisina, kā var minēt, "pareizi".

Taču izpildījuma tehnika ir administrēšanas un tiesvedības manipulāciju džungļi. Dažos gadījumos var rasties aizdomas, ka "savējais" administrators noraida vienus kreditorus un lemj par labu citiem, lai pārpumpētu naudu uz firmām, kuras saistītas ar maksātnespējīgā uzņēmuma īpašniekiem, un atstātu bešā pārējos kreditorus. Citos - ka manipulējis ar uzņēmuma aktīvu novērtēšanu un izsoļu organizēšanu, mākslīgi pazeminot cenu un ļaujot aktīvus iegādāties ar īpašniekiem saistītām firmām. Vēl citos - ka pirms maksātnespējas pieteikšanas uzņēmums atbrīvojies no vērtīgākajiem aktīviem, ko palīdzējuši organizēt tie paši, kuri vēlāk vada maksātnespējas procesu. Vai arī - ka maksātnespējas process izmantots uzņēmuma nogremdēšanai vai pārņemšanai.

Daudzās dīvainās un citādi kā ar pārdomātu un labi nostrādātu shēmošanu grūti izskaidrojamās sakritības, kad vienu un to pašu cilvēku administrēti uzņēmumi maina juridiskās adreses un to lietas nonāk pie vieniem un tiem pašiem tiesnešiem, apskatītas pētījumā "Ceļojošais cirks", kas publicēts aprīlī. Tajā secināts, ka maksātnespējas administratori koncentrējušies vairākos "kooperatīvos", kurus bankas "Parex" slikto kredītu pārvaldītājas, valstij piederošās "Revertas" pārstāvis Rolands Neilands dēvē par "kolhoziem" un salīdzina ar maitasputniem, kuri pārdala uzņēmumu pārpalikumus simtiem miljonu latu vērtībā.

"Iespējams, tā ir korupcija," viņš vērtē citādi grūti izskaidrojamo "tendenci", ka mērķtiecīgas maksātnespējīgo firmu juridisko adrešu maiņas rezultātā to lietas nonāk pie konkrētiem tiesnešiem.

Bordāns pret partiju?

"Nedomāju, ka viņi nejauši [pārreģistrējas], protams. Te jau nav jābūt naivam," dīvaino adrešu maiņu vērtē tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kas esot arī no daudziem uzņēmējiem dzirdējis par problēmām ar maksātnespējas administrēšanu. Viņaprāt, maksātnespējas likuma regulējums nefunkcionē. "Jūsu parādītās lietas notiek," viņš atzīst. "Ir bijuši gadījumi, kuri izskatās krimināli."

Bordāns atbalstot reformas, kuras vairotu tiesu darbības caurskatāmību, un ir gatavs sadarboties "ar visām iestādēm, lai atklātu visus koruptīvos darījumus".

Tieslietu ministra gatavība palīdzēt atklāt iespējamo korupciju un kriminālas shēmas varētu nonākt konfliktā ar viņu amatam izvirzījušās Nacionālās apvienības tradīcijām un it īpaši tās jaunā ģenerālsekretāra pārstāvētās maksātnespējas administratoru nozares vairāku darboņu interesēm. Likmes ir augstas - gan naudas, gan politiskā izteiksmē.

Pretēji Bordānam, kas maksātnespējas administrēšanas biezoknī redz iespējamo kriminālnoziegumu ēnu, "Visu Latvijai!" līderis Raivis Dzintars ir gatavs riskēt pat ar savu it kā nesavtīgā ideālista tēlu, publiski deklarēdams uzticēšanos Lūsim, kura godīgumu viņš neapšaubot. Tikmēr Lūsis preventīvi brīdina par sazvērestībām un "nomelnošanas kampaņām", kuras tiekot gatavotas pret viņu un partiju, un tamborē ideoloģiskas konstrukcijas, par kurām laikam sabiedrībai nu tik būtu jādiskutē, lai nav jāspriež par maksātnespējas biznesa shēmām.

Nacionālās buržuāzijas aizvainojums

Mēģinājumus ar diskusijām par ideoloģijām novērst uzmanību no privatizācijas un valsts nozagšanas darījumiem esam pieredzējuši teju kopš valsts atjaunošanas. Sociāldemokrātu profesors Juris Bojārs savulaik pat veselu jaunas Satversmes foliantu uzcepa, tikmēr viņa dēls Gundars mums uzdāvināja Zelta tiltu, par kuru turpinām maksāt. Tautas partija un tās lielmeistars Andris Šķēle - tieši otrādi - vienmēr deklarējās kā īsteni "konservatīvie". "Nacionāli konservatīvi" allaž bijuši arī privatizācijas virtuozi no TB/LNNK - arī tad, kad aizkulišu politiskā biznesa lauciņā rosījās rokrokā ar čekas ziņotāju Normundu Lakuču. Bet Nils Ušakovs, kas pašlaik Rīgas domē groza lietas kopā ar miljonāru Andri Ameriku, sevi dēvē par "kreisu".

Runādams par ideoloģiju, Lūsis gan ir tiešāks vai varbūt vientiesīgāks par vairākumu no minētajiem un savus prātojumus par "konservatīvismu" izdaiļo ar klasiskiem terminiem no Latvijas oligarhu patriarha Aivara Lemberga vārdnīcas. "Nacionālā buržuāzija nespēs rasties bez valsts atbalsta," viņš māca. Bet, Latvijas avīzes vaicāts par idejiskajiem sabiedrotajiem, bez aplinkiem paziņo: "Idejiski tuvākā šobrīd ir Zaļo un zemnieku savienība."

Lūsis piesola arī ļoti konkrētu rīcību maksātnespējas administratoru partijas "konservatīvo" interešu aizstāvībai. "Patiesībā ir vajadzīgs apvērsums, kamēr vēl nav par vēlu. Es domāju - valdības pārstartēšanu jaunā veidolā," viņš paziņo.

Patiesībā apvienība jau tagad uzvedas kā opozīcijas partija. Līdzko būs aizvadītas pašvaldību vēlēšanas, varam sagaidīt arī solīto "apvērsumu". Protams, ka tas nebūs ne par "nacionāli konservatīvām", ne pret "liberālām" idejām. Ķemeru sanatorija un simti citu īpašumu un uzņēmumu ir daudz smagāks un vērtīgāks arguments nekā pseidoideoloģisku "vērtību" grabuļi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!