Aivars Ozoliņš, 'Ir': Ušakovs bruģē sev Putina ceļu uz vēlēšanām  (296)

Decembrī dome nolēma aizliegt politisko reklāmu Rīgas rajonos, kuros Ušakova ar centru saskaņotajiem un Andra Amerika godam kalpotājiem acīmredzot nav vai nu droša vēlētāju atbalsta, vai nu iespēju reklamēties tikai un vienīgi pašiem, vai nu abējādi. Aizliegums ir pretrunā ar Satversmē garantētajiem vārda brīvības un arī ar godīgas un vienlīdzīgas politiskās konkurences principiem, taču tieši tāpēc loģisks īpašā "Rīgas ceļa" rullētājiem.

Problēmas risinājuma iedvesmotājs un paraugs Ušakovam ir, protams, čekistu suverēnās demokrātijas skolotājs un visu diktatoru labākais draugs Vladimirs Putins, ar kura partiju Vienotā Krievija šejienes putiniešu šūniņai Saskaņas centrs ir oficiāls sadarbības līgums un kopīga izpratne par to, kas ir demokrātija un tiesiskums. Un arī par varas monopola saglabāšanas tehnoloģiju.

Šai tehnoloģijai ir divas galvenās daļas. Pirmkārt, sev jānodrošina neierobežotas iespējas, otrkārt, konkurentiem tās maksimāli jāierobežo.

Pirmo Ušakova komanda ir pamatos nodrošinājusi, bet ar jaunajiem politiskās reklāmas aizliegumiem savu iespēju robežās var nodrošināt arī otro. Un dara to ar patiesu Putina ceļa gājēju izpratni par tiesiskumu — ka vara ir likums, nevis otrādi. Vienkāršāk sakot — šādi noteikumi pieņemti tāpēc, ka pie varas esošajiem tie ir izdevīgi, bet viņi varēja tos pieņemt, jo ir pie varas.

Ārpus konkurences

Rīgas domes pieņemtie grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā aizliedz izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās vietās. Šāds aizliegums būs spēkā Rīgas vēsturiskajā centrā, kā arī Mežaparkā un pilsētas vēsturiskās apbūves teritorijās, piemēram — Āgenskalnā, Ķīpsalā, Dzegužkalnā, Teikā, Torņakalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Čiekurkalnā.

Droši vien SC sociologi izrēķinājuši, ka šo teritoriju iedzīvotāji nav šīs partijas cietais elektorāts un varētu būt atsaucīgi konkurentu reklāmai. Bet SC varas vertikāles tehnologi laikam vēl nav šajos rajonos nodrošinājuši monopola apstākļus savējo firmām izvietot visur tikai savējo reklāmas, tāpēc būs labāk, ja tur nereklamēsies neviens.

Šāds steigā īsi pirms vēlēšanām ieviesto aizliegumu skaidrojums šķiet daudz atbilstošāks Rīgas valdnieku mentalitātei nekā viņu blā blā par it kā rūpēm par "pilsētvides kvalitāti" un rīdzinieku sirdsmieru un estētiskajām jūtām — ka, raugi, šajās vietās notiekot sabiedriski nozīmīgi publiski pasākumi, tāpēc priekšvēlēšanu aģitācija tur neesot vēlama, toties reklāmas aizliegums mudināšot politiķus iet un tikties ar vēlētājiem personīgi.

Lieki vaicāt, vai kādas politiskās partijas reklāmas plakāts Daugavmalā aizskartu rīdzinieku jūtas stiprāk nekā tur vasarās rīkotā "Jaunā viļņa" zīmuļu ālēšanās. Taču var droši prognozēt, ka arī aizliegtajās teritorijās Ušakovs pārī ar Ameriku pārvērtīs katras ceļa dangas aizlāpīšanu un katra žoga nokrāsošanu par nozīmīgu sabiedrisko pasākumu, lai plaši nolīgtie mediji var vēstīt par "pilsētas tēvu" personīgu parādīšanos rīdziniekiem.

Demagoģisks ir arī aizliedzēju arguments, ka no starptautiskajiem vēlēšanu novērotājiem esot saņemti aizrādījumi par pārāk lielu naudas ietekmi priekšvēlēšanu aģitācijā. Un ka, redz, televīzijā un radio politiskā reklāma jau ir aizliegta, tāpēc tās aizliegšana arī pilsētas vidē esot vēl viens solis naudas ietekmes mazināšanas virzienā.

Likumdevēji pēc ilgām diskusijām aizliedza reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos tieši tāpēc, ka tā ir visdārgākā un padara partijas atkarīgas no lielas naudas, kas tām nepieciešama konkurencei ar lielākoties mazsaturīgiem reklāmas rullīšiem. Taču tas nebūt nenozīmē, ka jebkādas politiskās reklāmas aizliegšana vairo partiju piedāvājuma un demokrātijas kvalitāti.

Tieši otrādi — pārmērīgi reklamēšanās ierobežojumi liks partijām gan meklēt slēptās reklāmas iespējas, gan izmantot tā dēvētos administratīvos resursus. Pirmais no šiem risinājumiem tikai vairos gan politiķu atkarību no slēptas naudas, gan arī tiesisko cinismu, bet otrais ir pieejams tikai tiem, kuriem šādi resursi ir.

Laikam nav jāatgādina, ka gan vienu, gan otru tieši Rīgā valdošais grupējums vienmēr izmantojis ar īsteni putinisku vērienu un bezkaunību. Gan regulāri izdotajam žurnālam Tava Rīga, gan Ušakova un Amerika partiju un arī domes struktūru un uzņēmumu līgumiem ar reklāmas aģentūrām un masu medijiem atvēlētās summas ir milzīgas. Ar aizliegumu politiķiem reklamēties Ušakovs un Ameriks faktiski noliek sevi ārpus priekšvēlēšanu politiskās konkurences.

Atskaites un stāsti

"Dārgie rīdzinieki! Mēs esam labi pastrādājuši ar jūsu naudu. Vismaz divdesmit santīmi no katra jūsu nodokļos maksātā lata aizgājuši neteiksim, kurās kabatās. Taču daudzus no mūsu darbiem varat apskatīt un pat aptaustīt, kā, piemēram, pasaulē dārgākās stikla būdas, kurās var tirgot puķes. Taču tie ir tikai ziediņi. Miljonus esam pazaudējuši valūtas spekulācijās, vēl daudz vairāk miljonu jūsu bērni maksās par šodienas atvieglojumiem braukšanai sabiedriskajā transportā. Budžeta deficītu esam panākuši nu jau lielāku nekā Grieķijai, un nav vairs tālu laiks, kad visi trekno gadu iekrājumi būs izšķiesti un mēs uzkrausim jums jaunu parādu nastu. Lai ir ko maksāt arī jūsu bērnu bērniem. Arī šo atskaiti par padarīto baudāt par savu naudu. Jo politiskās organizācijas nav pelnoši uzņēmumi, bet ziņas par čomakiem, kuri tām ziedo pusi no saviem ienākumiem, kā paši saprotat, ir blēņas jeb, kā mēs sakām, tufta. Daudz ir izdarīts, taču gribam vēl vairāk iepirkt un uzcelt, un folklorizētie divdesmit procenti arī nav iespēju griesti. Ja uzticēsiet mums savus maciņus, tukšosim tos vēl efektīvāk. Tikai ielāgojiet — mums jeb pūtēju orķestrim "Rīgas ceļš" nav vajadzīga pirmā vieta vēlēšanās, mums ir vajadzīgs 51%!"

Raksturodams šādu izdomāta politisko pūtēju orķestra māksliniecisko vadītāju hipotētisko tekstu, Ušakovs varētu teikt: "Es neizmantotu jēdzienu politiskā reklāma." Kā ir teicis par tiem saviem un Amerika tekstu reālajiem blāķiem, kurus bijām spiesti klausīties televīzijā un radio līdz pat 2.februārim, kad sākās ar likumu noteiktais priekšvēlēšanu aģitācijas periods. "Stāstām cilvēkiem, kas ir izdarīts," viņš kautrīgi skaidroja janvārī. Un apsolīja: "Pēc tam, kad būsim snieguši atskaiti par to, kas ir padarīts, mēs varēsim stāstīt rīdziniekiem tālāk, ko plānojam darīt nākotnē."

Pēc domes ieviestajiem politiskās reklāmas aizliegumiem varam sagaidīt, ka līdz pat vēlēšanām Rīgas sabiedriskajā telpā dominēs Saskaņas centra/Gods kalpot Rīgai monologs. Ušakovs var pavisam mierīgi teikt, ka "mums vairs nevajag reklāmu". Varam jau cerēt, ka viņa atskaites par padarīto un stāstus par nākotni KNAB nodēvēs citādi. Taču tas nemainītu Rīgā valdošā grupējuma monopolu priekšvēlēšanu saziņā ar vēlētājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var apturēt Rīgas domes izdotus noteikumus. Šī ir reize, kad tas ir jādara. Rīgā valdošā koalīcija cenšas regulēt ne vairs tikai pašvaldības kompetencē esošus saimnieciskus jautājumus, bet jau politiskās tiesības un brīvības. Lai cik centīgs Putina skolnieks būtu Ušakovs, šeit nav Krievija.