Aivars Ozoliņš, 'Ir': Ziemassvētkos likvidēs KNAB?
Foto: Publicitātes foto

Ministru prezidente Laimdota Straujuma diemžēl nav labākais informācijas avots, lai saprastu, ko politiķi pošas darīt ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Tomēr viņas otrdien televīzijā runātais liek nopietni bažīties, vai biroju iecerēts sākt iznīcināt jau pirms Ziemassvētkiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Premjerministres par KNAB teiktais LTV Rīta panorāmā bija nu jau tradicionāli pretrunīgs. Ziņu virsrakstos gan bija izcelts, ka Straujuma atbalstot "KNAB sadalīšanu", taču ne Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā. Tātad varētu secināt, ka nākamajos septiņos mēnešos valdība lēmumus par KNAB nepieņems.

Taču premjerministre informēja, ka Valsts kanceleja jau gatavojot šo jautājumu izskatīšanai valdībā, valdība to izvērtēšot un sūtīšot Saeimas apakškomisijai informatīvo ziņojumu. Process būšot ilgs, notikšot diskusijas koalīcijā, tomēr - "tas plānots ir šogad vēl", Straujuma bilda.

Tas diemžēl saskan ar informāciju no citiem avotiem, ka valdība bija iecerējusi ķerties klāt KNAB problēmai jau 9.decembrī, bet nu esot jautājuma izskatīšanu atlikusi līdz, iespējams, 23.decembrim.

Neviens no līdz šim valdībai iesniegtajiem diviem ziņojumiem par KNAB nepiedāvā sadalīt biroju. Premjerministres runāšana par it kā "trim priekšlikumiem", no kuriem viņai labākais šķietot trešais, kura patiesībā īsti nemaz nav, liek domāt par politikas lēmēju aizkulisēs perinātu plānu svētku priekšvakara burzmā sākt visradikālāko KNAB "problēmas risinājumu". Lai pēc tam jau prezidentūras burzma būtu gan piesegs, gan aizbildinājums nenotikušai vai šķietamai diskusijai par vēlamajās sliedēs novirzīto jautājumu. ("Tā ir gara diskusija, tā nebūs vienas dienas," premjerministre otrdien skaidroja, bet pēc tam "būs Saeimas lēmums".)

Trešais priekšlikums?

Pašlaik premjerministres rīcībā ir divi ziņojumi par KNAB darbu ar priekšlikumiem tā uzlabošanai. Abi iesaka mainīt biroja pārraudzību, taču ne to sadalīt.

Viens ziņojums, ko septembra sākumā iesniedza nozares ekspertu grupa Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones - Godmanes vadībā, paredz nodot biroju iekšlietu ministra pārraudzībā. Otrajā, ko nedēļu vēlāk premjerministrei iesniedza Valsts kancelejas vadīta darba grupa, ieteikts noteikt birojam Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esošas tiešās pārvaldes iestādes (nevis, kā pašlaik, MK pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes) statusu un biroja darbības uzlabošanai veikt izmaiņas vairākos likumos. Tie tad arī ir vienīgie dokumenti, par kuriem pašlaik var diskutēt.

Tāpēc visnelāgākais Straujumas runātajā ir atsaukšanās uz "trim priekšlikumiem", turklāt izceļot kā galveno ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ideju sadalīt KNAB, atdodot partiju finansēšanas uzraudzību Valsts kontrolei, bet korupcijas apkarošanas funkcijas - Iekšlietu ministrijai.

Pirmkārt, tas nozīmētu KNAB likvidēšanu. Tāpēc pirms jebkādiem lēmumiem par to būtu jānotiek nopietnām diskusijām, vai Latvijā vairs nav vajadzīga atsevišķa neatkarīga pretkorupcijas iestāde. Ja nu tiešām vairs nav vajadzīga, būtu jābūt arī pārliecinošam plānam, kā citas iestādes pildīs likvidētā KNAB funkcijas.

Taču, otrkārt, šāds priekšlikums, ko Straujuma nopietni min līdzās "vairākiem citiem", eksistē tikai kā Kalnmeira LTV Rīta panorāmā 12.septembrī mutiski pausta ideja.

Turklāt arī ģenerālprokurors pats intervijā uzsvēra, ka par šādu variantu "ir jādiskutē" - jābūt visu spēka struktūru vadītāju un nozares ekspertu viedokļiem un arī politiskai diskusijai, jo, "lai šādas pārmaiņas veiktu, ir jāveic grozījumi virknē likumu". Kalnmeiers bija pārliecināts, ka tam būs vajadzīgs laiks, tāpēc "šogad nekādas pārmaiņas nenotiks".

Nav notikušas ne ekspertu, ne nozares speciālistu, ne politiķu diskusijas par šo priekšlikumu. Bet nu izrādās, ka Valsts kanceleja jau gatavojot jautājuma izskatīšanu valdībā, kura to pošoties darīt vēl šogad, un tikai pēc tam būšot "gara diskusija".

Cirvis pret galvassāpēm

Nav biroja, nav problēmas - tā acīmredzot var raksturot Straujumas gatavību atbalstīt ideju par KNAB sadalīšanu.

Priekšroka šādam "risinājumam" labi raksturo politiķu nespēju atzīt un nevēlēšanos pēc būtības risināt pašu radīto galveno problēmu, kas ir nevis biroja padotība vai pārraudzība, bet gan tā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka nepiemērotība amatam.

Pērnruden valdības izveidotā darba grupa Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadībā novērtēja KNAB priekšnieka darbību ar tik augsta līmeņa vadītājam nepieņemami zemo "C" atzīmi. Bet ģenerālprokurora vadīta komisija secināja, ka Streļčenoks divu gadu laikā nav spējis sakārtot KNAB iekšējos normatīvos aktus un viņam trūkst izpratnes par korupcijas apkarošanu.

Taču atcelt KNAB priekšnieku no amata ir sarežģīti ne tikai juridiski (kā tam arī jābūt neatkarīgas iestādes gadījumā). Diezin vai par to balsotu pašreizējās Saeimas vairākums, kad jau smagos noziegumos apsūdzētajam Zaļo un Zemnieku savienības "premjerministra kandidātam" Aivaram Lembergam Streļčenoks šķiet esam labs vadītājs ar "pašcieņu". Un droši vien itin labs viņš ir arī Saskaņai, kuru KNAB nav pat administratīvi sodījis par nelikumīgi no Maskavas saņemtu finansējumu.

Daudz vienkāršāk ir turpināt iztēlot problēmu kā Streļčenoka konfliktu ar savu vietnieci Jutu Strīķi, kuras regulārā atlaišana no darba kļuvusi par biroja priekšnieka teju galveno darbu. Un tajā pašā laikā neloģiski dēvēt to par "sistēmisku" problēmu, ko varētu atrisināt ar biroja padotības maiņu un grozījumiem dažos likumos. Vai, kā nupat laikam sliecas uzskatīt Straujuma, likvidējot biroju, kas, protams, atrisinātu arī tā priekšnieka problēmu.

Premjerministre pirms Saeimas vēlēšanām uzstāja, ka par priekšlikumiem KNAB darba uzlabošanai nepieciešama sabiedriska diskusija. Tam var pilnībā piekrist. Tikai derētu atgādināt, ka šāda diskusija ir noteikti nepieciešama arī pēc vēlēšanām un katrā ziņā pirms jebkādiem valdības lēmumiem par KNAB. Vēl tikai pirms mēneša viņa LTV Sastrēgumstundā apgalvoja, ka esot jāsāk diskutēt ar nevalstiskajām organizācijām par KNAB nākotni. Nu, tad ir jāsāk.

Varētu ieteikt arī premjerministrei pašai diskusijās ar sevi nonākt beidzot pie viedokļa, kas īsti un kādēļ būtu jādara ar valsts galveno korupcijas apkarošanas iestādi.

Februārī viņai šķita, ka vislabāk būtu uzticēt KNAB pārraudzību ģenerālprokuroram (taču pati uzreiz arī atzina, ka tas neatrisināšot KNAB iekšējās problēmas). Septembra sākumā, saņēmusi Pētersones - Godmanes vadītās grupas ziņojumu, premjerministre izteicās, ka atbalstot KNAB nodošanu Iekšlietu ministrijas pārraudzībā (jo, raugi, "nekur nav minēts, ka KNAB nevar būt Iekšlietu ministrijas sistēmā"), taču piebilda, ka ar ziņojumu vēl neesot iepazinusies. Tagad atbalstot priekšlikumu iestādi sadalīt, kaut gan pati to negribētu.

Plašāka diskusija par KNAB varētu palīdzēt arī premjerministrei atrast labāko risinājumu, pat ja kāds gribētu paklusām sagādāt biroja potenciālajiem klientiem dāsnu Ziemassvētku dāvanu, biroju vienkārši likvidējot.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form