Aivars Ozoliņš, žurnāls 'Ir': Latvijā tiesiskā vide sliktāka nekā Tadžikistānā
Foto: Publicitātes foto

Bezprecedenta gadījums — Ministru kabinets vēstulē Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam pauž satraukumu par Latvijas valsts regulāriem zaudējumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā un aicina novērst ECT konstatētos trūkumus, kā arī novērtēt tiesnešu darbu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par Latvijas tiesu sistēmas kvalitāti liecina skaitļi — 14 gados, kopš Latvijā ir spēkā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencija, Strasbūras tiesa skatījusi 145 lietas pret Latvijas valsti, un vairākumā gadījumu Latvija vai nu zaudējusi (52 lietas), vai nu pati vienpusēji atzinusi savas kļūdas (15 gadījumi), vai nu panākusi mierizlīgumu (20 lietās). Kompensācijās par zaudētajām lietām Strasbūras tiesā valsts samaksājusi 277 tūkstošus latu. Izskatīšanas procesā pašlaik ir vēl 107 lietas pret Latviju.

Turklāt Strasbūras tiesa ir tikai pēdējā instance, kurā Latvijas tiesu darbs saņem novērtējumu cilvēktiesību ievērošanā. Līdz tai nemaz neaiziet daudzie tiesu lēmumi civillietās un komercstrīdos, kuri grauj Latvijas kā tiesiskas valsts tēlu un indē uzņēmējdarbības vidi.

Pārmetumi krājas

Valdības otrdien apstiprinātā vēstule AT priekšsēdētājam nav vienīgais trauksmes signāls un nenāk no zila gaisa. Tās priekšvēsturē ir 28.martā valdībā izskatītie divi Ārlietu ministrijas ziņojumi — par Eiropas Cilvēktiesību tiesas izskatītajām un par izskatīšanas procesā esošajām lietām pret Latviju, kurās iesniedzēju sūdzību pamatā ir bijušas nacionālo tiesu darbības nepilnības.

Ziņojumos konstatēts: "Statistika liecina, ka pēdējos gados pieaug sūdzību skaits par iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem nacionālajā tiesvedībā (aptuveni 30% (36 lietas) no izskatīšanas procesā tiesā esošajām lietām pret Latviju ir saistītas ar sūdzībām par cilvēktiesību pārkāpumiem nacionālajās tiesās dažādās procesa stadijās).

No tām 30% (11) lietās iesniedzēji sūdzas par pieļautajiem Konvencijas pārkāpumiem Augstākajā tiesā."

Bet trešdien Eiropas Komisija publicēja ieteikumus Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuros Latvijai pirmo reizi veltīti pārmetumi par ilgajiem civillietu izskatīšanas termiņiem tiesās un uzsvērts, ka situācija īpaši pasliktinājusies pēdējo gadu laikā. EK ir bažas, ka Latvijas tieslietu sistēmai piederīgie pietiekami labi nepārvalda ES tiesību aktus. Komisija norāda arī uz tiesnešu nepietiekamo atbildību.

Tiesnešu atbilde — Vikipēdija

Bičkovičs 8.maijā Saeimas Juridiskajā komisijā teica, ka tieslietu sistēmas problēmas varot atrisināt, piešķirot vairāk naudas un veicot grozījumus likumos. Trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu viņš atzina, ka vismaz lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai viena brīnumlīdzekļa neesot. Izskatāmās lietas kļūstot arvien sarežģītākas. Problēmu risināšanai varētu būt nepieciešami papildus līdzekļi, kas pati par sevi būtu problēma.

Uz Bičkoviča rezignēto meditāciju fona viņa kolēģi no AT izskatās pašpuiciski bravūrīgi. AT senators Kalvis Torgāns un tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, pacitējuši pirmīt minēto statistiku par Latvijas valsts zaudējumiem Strasbūrā, atmet tai ar roku: "Ne jau skaitļi ir galvenie. Viena "skaļa lieta" var aizēnot 100 necilās lietas."

Tā esot žurnālistu vaina, ka tie meklējot "spilgtus piemērus" un pievēršot pārlieku uzmanību atsevišķām lietām, skaidro autori rakstā portālā ir.lv, kas iecerēts kā atbilde uz Ārlietu ministrijas ziņojumiem valdībai. "Nekur pasaulē visi nebūs apmierināti ar tiesu darbu," mierina tiesneši un iesaka ieskatīties internetā, "ko par pasaules tiesām vēsta enciklopēdija Wikipedia".

Tur ieskatījušies un sev par prieku atraduši kļūdas arī citu valstu tiesu praksē, abi gan atzīst — "norāde, ka citur sliktāk, izskatās pēc taisnošanās". Taču viņu rakstā bez taisnošanās un atsevišķu lietu pārstāstiem atrodam vēl vienīgi mājienus ar sētas mietu, ka "grūti uzminēt, vai ziņojums radies sakarā ar Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines pilnvaru termiņa beigām, vai varbūt tāpēc, ka tiesnešu un prokuroru grupa Satversmes tiesā iedrošinājās prasīt izpildīt likumā ierakstīto par algu sistēmu". Taču neko par to, kas būtu uzlabojams un maināms arī pašā tiesu sistēmā. Jāsecina, ka AT tiesnešu ieskatā ar sistēmu viss ir kārtībā, vienkārši tajā daži dzen intrigas.

Tiesa kā reketieris

Izdalījuši Latvijas valsts kompensācijās samaksātās summas ar gadiem un lietu skaitu un salīdzinājuši ar Vikipēdiju, Gruziņš un Torgāns secina, ka "varam justies priecīgi par Latvijas nelielo devumu". Diemžēl viņu aprēķinos neietilpst zaudējumi no valsts tiesiskās vides nepievilcīgās reputācijas.

Kaut gan abi tiesneši pārmet žurnālistiem šausmināšanos par atsevišķām lietām, nesenais "Palink" maksātnespējas skandāls ir labs piemērs, kādu kaitējumu valstij palaikam nodara Latvijas tiesas. (Bez šausmināšanās, toties pamatīgi šī lieta izpētīta jaunākajā žurnāla Ir numurā.)

Uzņēmuma "Palink" lielākais akcionārs ir vācu koncerns REWE Group ar 48 miljardu eiro apgrozījumu. Uzņēmumam pieder trešā lielākā veikalu ķēde Latvijā, kurā strādā 2000 cilvēku, nodokļu parādu nav. Tomēr Kurzemes rajona tiesa 5.janvāri pasludināja "Palink" maksātnespēju. Pamatojums — kāda Krievijas sādžas Kuzkinas iedzīvotāja Guščina prasība par 20 tūkstošu latu parādu, ko viņš bija pārpircis no būvniecības firmas "Landekss", kuras strīds ar "Palink" jau divus gadus pat nav sākts skatīt Rīgas apgabaltiesā.

Šis tiesiskā reketa gadījums draudēja izraisīt nopietnu starptautisku skandālu. Eiropas Komisija pieprasīja Latvijas paskaidrojumus, kurus nācās sniegt premjerministram, tieslietu ministram un arī AT priekšsēdētājam. 14.februārī AT Senāts apturēja maksātnespējas procesu, 18.maijā Kurzemes rajona tiesa atkārtoti skatīja lietu un atzina ikvienam acīmredzamo — ka uzņēmums nav maksātnespējīgs.

Viss kārtībā? Pēc Pasaules ekonomikas foruma pasūtījuma tapušajā jaunākajā globālās konkurētspējas indeksā Latvija juridiskās vides vērtējumā atrodas aiz Urugvajas, Namībijas un Tadžikistānas. Bet juridisko strīdu risināšanas efektivitātes ziņā Latvija ir 117.vietā pasaulē. (Salīdzinājumam — kaimiņvalsts Igaunija ir 4.vietā.)

Nākamgad paredzēts sākt visu Latvijas tiesnešu profesionālo novērtēšanu, ko veiks Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Daļa tiesnešu pat varot zaudēt darbu. Taču tiesiskās vides kvalitātes kritums īpaši jūtams dažos pēdējos gados, kopš AT vada "trekno gadu" laiku Saeimas ievēlētais Bičkovičs. Kas vērtēs viņa un AT darbu?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form