Aivars Tauriņš: Ko darīt Latvijā?

No kurienes mēs saņemam savu enerģiju, kā to vadam, kam un kādā veidā nododam? Vai pieļaujam enerģijas veida degradāciju, vai gluži otrādi veicinām tās evolūciju?

Ja lūkojamies uz šiem jautājumiem no sociāli-ekonomiskā aspekta, tad pirmajos gados, kopš neatkarības atgūšanas, centāmies veidot savu mikroekonomiku pašu spēkiem, kā nu mācējām. Audzējām lauksaimniecības produkciju, kurinājām „godmaņa” krāsniņas, pirkām drēbes ar tirdzniecības zīmi „humpalas” un dažnedažādas „second hand” preces, braucām pāri robežai mācīties, kā strādā rietumvalstīs, mūs brauca mācīt klaida latvieši un tirgojām ārvalstniekiem to, kas no padomju laikiem bija palicis, gan kafijas dzirnaviņas, gan rūpnīcas (metāllūžņus).

Tiklīdz politiskā situācija stabilizējās, par mums sāka interesēties investori (uzpircēji) un augļotāji. Zeme „pa lēto” un mājsaimniecības bez parādiem – īsts Eldorado. Rezultātā nauda, kas ir viens no enerģijas veidiem, sāka strauji ieplūst Latvijā. Mēs savukārt šo naudu pārvērtām precēs un citos patēriņa labumos, jeb degradējām šo enerģiju un, diemžēl degradējāmies paši. Nu šī naudas straume apsīkusi un dzīvot pa vecam vairs nevaram. Ko darīt?

Krīzes un stresa situācijas cilvēkā atbrīvojās ļoti daudz enerģijas, kas var tikt vērsta gan pozitīvā, gan negatīvā gultnē. Kā piemēru var minēt kara apstākļus, kur viens ir gatavs krist uz ložmetēju dzota, bet otrs dezertē. Arī bada apstākļos, viens dalās pēdējā maizes riecienā, cits slepus tiesā pīrāgus. Vienmēr būs kā vieni, tā otri, bet kas būs ar svārstīgajiem, kas sastāda nospiedošo vairākumu? Kur tiks vērsta viņu enerģija?

Svarīgs faktors ir personīgā un sabiedrības vērtību sistēma. Mūsu uzdevums, pirmkārt, saprast, kas ir tās vērības, kas vēsturiski ļāvušas izdzīvot mūsu tautai grūtos brīžos, kas palīdzējušas latviešiem trimdā. Un tad meklēt, saukt, aicināt un atbalstīt tos cilvēkus, kuru personīgā vērtību sistēma ir atbilstoša. Panākt, ka šo cilvēku viedoklim ir noteicošā loma mūsu sabiedrības apziņā. Atcerēsimies Ziemassvētku laiku un ziedošanas kustību Enģeļi pār Latviju. Lūk, viena, visiem skaidra pamatvērtība un necerēta atsaucība. Neskatoties uz krīzi ekonomikā. Tas ir virziens, kurp jāiet! Ja pamatvērtība ir mūsu bērni un mazbērni, tad cik svarīga tam šobrīd lepna mašīna, pusdienas ekskluzīvā restorānā, atpūtas brauciens uz Ēģipti vai moderna zīmola apģērbs. Šeit svarīgi, lai bērns būtu veselīgi paēdis, saņemtu kvalitatīvu izglītību, būtu pasargāts un spētu sevi pasargāt no sliktiem ieradumiem vai ietekmes, galu galā būtu mīlēts. Cik tālu tas ir naudas jautājums un cik mūsu pašu gribas?

Domāju, ka vairākumam vienkārši trūkst impulsa. Šo, tik nepieciešamo impulsu, var dot tie, kam tas ir pats par sevi saprotams, jo tāda ir viņu vērtību sistēma. Ceram, kas šis būs viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kura tauta turpmāk izraudzīsies savus priekšstāvjus un ne tikai...