Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas jaunieceltā vadītāja Aivara Zaķa biogrāfijā, ko vakar izplatīja mediji, bija akcentēts fakts, ka viņš ir prokurors par genocīda noziegumiem apsūdzētā Konrāda Kalēja lietā, un vispārēji tika minēts darbs prokuratūrā astoņdesmitajos gados. Tomēr arī tajā laikā Zaķa kunga darbs bijis saistīts ne ar ikdienas kriminālnoziegumiem, bet ar tā sauktajiem valsts noziegumiem, tostarp arī disidentu lietām, jo viņš strādājis LPSR prokuratūras nodaļā, kas uzraudzīja izmeklēšanas, ko veica Valsts drošības komiteja.
Vairāki ar tiesībsargāšanas iestādēm vai politiku saistīti cilvēki kuluārsarunās pieļauj, ka šis Zaķa biogrāfijas posms var izraisīt skandālu gan ap viņa personu, gan prezidentes izvēli. Visi aptaujātie izsakās pozitīvi par Zaķi gan kā par juristu, gan kā cilvēku, un šobrīd nav nekāda pamata teikt, ka viņš būtu izdarījis kādu likumpārkāpumu, tomēr jāņem vērā, ka, atšķirībā no darba Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā ne vadošajos amatos, LR Valsts prezidentes kancelejas vadītājs jau ir politiska figūra, pret ko var izvirzīt citus kritērijus.

Pašlaik ir ļoti maz informācijas par to, kāpēc šim amatam aicināts tieši Aivars Zaķis, pēc kādiem kritērijiem viņš izvēlēts un kādi bijuši viņa konkurenti. Tāpat arī nav ziņu, vai Valsts prezidente ir vērtējusi jautājumu par saistību ar čekas lietām. Pats Zaķis vakar vienīgi teicis: "Neslēpšu, ka man ir bijušas tikšanās ar Valsts prezidenti par Kalēju un šie kontakti varbūt arī ir pamudinājuši man piedāvāt šo amatu." Zaķis līdz šim nav bijis saistīts ar politiku vai partijām un var prezumēt, ka prezidente izvēlējusies ar partijām nesaistītu cilvēkus ar starptautisko attiecību pieredzi.

Likums neparedz uz šo amatu organizēt konkursu vai veikt kādu citu noteiktu atlasi. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga intervijā vakar teica, ka bijuši vairāki kandidāti, tomēr viņa nevarot komentēt, cik daudz prezidente vērtējusi jautājumu par topošā kancelejas vadītāja līdzdalību disidentu lietu izmeklēšanā.

Bijušais VDK virsnieks, ko vakar izdevās aptaujāt, izteicās, ka Aivars Zaķis bijis krietni mazaktīvāks LPSR likumu pildītās un “pretvalstisko elementu” apkarotājs nekā viņa toreizējais priekšnieks Valdis Batarags, kurš uzturējis apsūdzības arī Gunāra Astras, Lidijas Doroņinas-Lasmanes un vairāku citu disidentu lietās.

Protams, var teikt, ka šaubas par Aivara Zaķa biogrāfijas atbilstību jaunajam amatam ir pārspīlētas, jo tad pašreiz savā postenī nevajadzētu būt arī, piemēram, tādam padomijas laika ideoloģijas darbonim kā Anatolijs Gorbunovs. Tomēr būtu svarīgs Valsts prezidentes publisks viedoklis par šo jautājumu. Preses sekretāre solīja, ka plašāki komentāri varētu sekot šodien, tiklīdz tas būs iespējams valsts vizītes laikā Lietuvā.

Jāpiebilst, ka specdienestu vārds saistībā ar prezidentes kanceleju tika minēts jau pērngada rudenī, sakarā ar tur strādājošo tulku Jāni Grigali, kurš savulaik bijis PSRS drošības iestāžu darbinieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit