Aldis Bukšs: Drošība Latgalē – pēdējais laiks atgūt iekavēto
Foto: DELFI

Šo rakstu biju apņēmies uzrakstīt jau sen, taču nemitīgi atliku. Droši vien vārdus "gribējām, bet atlikām" var attiecināt uz daudziem jautājumiem, kas skar Latvijas drošību. Situācija Latgalē tam ir labākais pierādījums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ukrainas karogs pie Daugavpils mūzikas skolas, laikraksta "Ludzas zeme" redaktores raksts un nesenais "Bez tabu" žurnālista eksperiments Daugavpilī ir aktualizējis to, kas patiesībā mums bija zināms jau gadu desmitiem – atsevišķās vietās Latgalē, tāpat kā daudzviet Rīgā, Jūrmalā vai Liepājā, daļa krievvalodīgo iedzīvotāju diemžēl dzīvo Putina režīma informatīvajā telpā.

Neskatoties uz to, problēmas risināšana līdz pat nesenam laikam bija atstāta tikai pašu latgaliešu ziņā. Sākot ar informatīvo telpu, apraides kvalitāti pierobežā (ej un pārliecini kaimiņus, ka tavs TV melo), drošības dienestu darbību vai bezdarbību un beidzot ar aizsardzības spējām. Šis raksts veltīts tikai vienam no jautājumiem, taču ļoti būtiskam – Nacionālo bruņoto spēku klātbūtnei Latgalē.

Pirmajai profesionālā dienesta vienībai vajadzēja 28 gadus

Līdz pat 2018. gadam Latgalē nebija izvietota neviena profesionālā dienesta karavīru vienība. Lai gan, piemēram, Ziemeļlatgalē savulaik bija viena no plašākajām nacionālo partizānu kustībām Latvijā, šobrīd latgalieši sastāda lielu daļu no Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošajiem un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2016. gada aptaujā tieši latgaliski runājošajās ģimenēs bija visaugstākais atbalsts gatavībai aizsargāt Latviju ar ieročiem rokās – 78%.

Krievijas iebrukums 2008. gadā Gruzijā bija kā brīdinājuma šāviens. Brīdinājums arī Latvijai pievērsties savas drošības stiprināšanai daudz, daudz nopietnāk. Brīdinājumu nedzirdējām un pazaudējām gadus. 2014. gadā saņēmām atkārtotu brīdinājumu. Paldies Dievam, Latvija, tāpat kā NATO, to sadzirdēja. Latvijas teritorijā tika izvietotas arī citu NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienības, bet Latgalē – Lūznavā, Rēzeknes novadā - 2018. gadā beidzot tika izveidota pirmā profesionālā dienesta karavīru vienība. Pirmā 28 gadu laikā!

Līdz tam aizsardzības doktrīna Latgalē faktiski paļāvās tikai uz nepietiekami ekipētu un nepiedodami zemu atalgotu robežsardzi un zemessargiem. Tiešām gribētu uzdot tā laika atbildīgajām amatpersonām, kuras valsts labā viņi īsti strādāja. Taču kopš 2014.gada situācija tomēr uzlabojusies gan Valsts robežsardzē, gan Zemessardzē, piemēram, zemessargiem saņemot krietni modernāku ekipējumu un ieročus. Progress ir acīmredzams, taču mēs nedrīkstam apstāties.

Profesionālā dienesta karavīru vienības – drošība, darbs un reģiona attīstība

Pazīstu daudzus Latgales robežsargus un zemessargus un varu teikt, ka mēs varam būt patiesi lepni ar tik patriotiski noskaņotiem latgaliešiem. Taču pastāvīgi izvietotām profesionālā dienesta karavīru vienībām ir pavisam cits svars. Par to arī pats pārliecinājos šoruden, apmeklējot Lūznavu – profesionāli un motivēti karavīri, uz kuriem Latvija var paļauties. Šādu vienību ietekme sniedzas krietni tālāk par agresora atturēšanu no vēlmes provocēt un šķelt sabiedrību.

Pārsimts profesionālā dienesta karavīru un, iespējams, viņu ģimeņu klātbūtne maina arī noskaņojumu vietējā sabiedrībā. Liekot tai justies drošāk un pārliecinātāk par savu valsti. Nemaz nerunājot par jaunu darba vietu un jauniešu piesaistes radīto ekonomisko ietekmi reģionā. Lūznava, kas ir neliels ciemats netālu no Rāznas ezera, tam ir labākais pierādījums. Līdz ar militārās bāzes izveidi bijušās arodskolas telpās un gandrīz 300 jaunām darba vietām apkaime ir ieguvusi jaunu elpu un saimniecisko rosību.

Ar Lūznavu nepietiek

Taču, ja paraugāmies uz profesionālā dienesta vienību karti Austrumlatvijā, redzam tikai trīs pastāvīgās vienības. Ziemeļos Alūksni (primāri jānosedz Pleskavas virziens) un jaunizveidoto pretgaisa un prettanku aizsardzības vienību Stāmerienā, Gulbenes novadā (plānots pārcelt uz Galgausku), bet dienvidos Lūznavu, kas izvietota starp diviem stratēģiski svarīgajiem transporta, t.sk. dzelzceļa, krustojumiem – Rēzekni un Daugavpili.

Ņemot vērā to, ka šobrīd Baltkrieviju faktiski varam uzskatīt par Putina vasaļvalsti, ir pagarinājusies arī Lūznavā izvietotā bataljona īpaši pieskatāmā robeža valsts dienvidos. Šobrīd notiek darbs arī pie poligona "Meža Macekviči" attīstīšanas netālu no Daugavpils, taču joprojām paliek jautājums par Latgales centrālo un ziemeļu daļu.

Kāpēc aicinājām Pabrika kungu apmeklēt Tilžu

Pagājušā gada rudenī Balvu novada pašvaldība vērsās pie Aizsardzības ministrijas ar aicinājumu izvērtēt iespēju pastāvīgas profesionālo karavīru vienības un bāzes izveidi Ziemeļlatgalē – Tilžā, Balvu novadā. Proti, pārņemt savā pārziņā bijušās Tilžas internātvidusskolas telpas, kuras vēl vasarā eksperti neformālā sarunā bija atzinuši par ļoti piemērotām.

Tolaik vēstule vēl tapa, nezinot, ka Putina režīms iebruks Ukrainā, bet gan preventīvi domājot par valsts aizsardzību, ekonomisko spēku, darbavietām un jaunu ģimeņu atgriezšanos, ko dotu jaunas bāzes izveide vienā no patriotiskāk noskaņotajiem reģioniem Latgalē. Šādas bāzes izveide palielinātu arī zemessargu skaitu. Šobrīd Balvu novada zemessargiem, lai apmeklētu mācības Alūksnē, bieži vien turpceļā jāpavada pat 80-90 km.

Janvāra sākumā saņēmām Aizsardzības ministrijas atbildi, ka piedāvātais nekustamais īpašums ministrijai nav nepieciešams. Saņēmuši atteikumu, aicinājām aizsardzības ministru A.Pabriku Balvu vizītes laikā 3. martā apmeklēt Tilžu personiski, diemžēl arī tad saņēmām atteikumu.

Iespējams, kādam var likties, ka Tilža atrodas par tuvu Eiropas Savienības ārējai robežai ar Krieviju (~25-28 km). Tādā gadījumā Balvu novadam vēl ir citas vietas, kuras piedāvāt, ja vien būtu atbildīgo iestāžu interese.

Sargi pats sevi un NATO tevi sargās

Pēdējā mēneša notikumi vēlreiz ir apliecinājuši gan Latvijas izvēlētā ceļa pareizību, gan NATO gatavību aizsargāt savas dalībvalstis. Šī apņēmība un reāla NATO spēku klātbūtnes stiprināšana Baltijā ir visdrošākais garants tam, lai agresors nekad nevēlētos krustot šķēpus ar spēcīgāko militāro aliansi pasaulē.

Vienlaikus mēs nedrīkstam paļauties tikai uz citiem. Ministru kabineta nesenais lēmums līdz 2025. gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP ir solis pareizajā virzienā.

Galvenais, lai finansējums tiktu ieguldīts jēgpilni – modernizējot ieroču klāstu un ievērojami palielinot Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu un militāri sagatavotu karavīru skaitu. Aicinu neaizmirst arī to, cik būtisku ietekmi uz Latgales attīstību un drošību var atstāt jaunu profesionālā dienesta karavīru vienību izvietošana.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form