Foto: Privātais arhīvs

Kas visskaidrāk liecina par to, ka cilvēks nepārzin reālo situāciju Latgalē? Īsā atbilde - separātisma piesaukšana ikreiz, kad ir runa par Latgales latviešu identitātes stiprināšanu. Diemžēl izlasot bijušā deputāta Ilmāra Latkovska Delfi.lv publicēto viedokļrakstu 21.maijā par Varakļānu pievienošanu Rēzeknei, nākas secināt, ka arī autors ir iekritis tajās pašās lamatās, kurās ir iekļuvuši tik daudzi tautieši pēdējos simts gados.

Rakstā tiek apgalvots, ka tie, kas aizstāv Varakļānu pievienošanu Rēzeknei, lejot ūdeni uz separātistu dzirnavām. Vai tiešām? Dziļi cienu Latkovska kunga devumu sabiedriskās domas attīstībā darbojoties kā žurnālistam, deputātam un raidījumu vadītājam, taču, izlasot šo rakstu, nevarēju klusēt.

VDK mantinieki priekā aplaudē

VDK mantinieki un pielūdzēji droši vien klusībā aplaudē ikvienam, kas līdzīgi kā Latkovskis asi vēršas pret iespēju administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros Varakļānus pievienot Rēzeknei. Ne velti padomju vara 60-tajos gados izvēlējās Varakļānus atšķelt no Rēzeknes rajona un pievienot Madonai. Varakļānu atšķelšana nozīmēja latgaliskā latviskuma un antikomunistiskā noskaņojuma mazināšanu Latgales sirdī – Rēzeknē un tās apkaimē. Līdzīgu iemeslu dēļ padomju vara jau piecdesmito gadu sākumā atteicās no mēģinājumiem koķetēt ar latgaliešu rakstu valodu. Tā visai ātri saprata, ka stiprinot latgalisko, tā Latviju nevis šķeļ, bet nostiprina pretpadomju noskaņojumu Latgalē.

Varakļānu pievienošana Rēzeknes novadam stiprinās Latviju

Spēcīga Latvija nav iespējama bez spēcīgas Latgales. Spēcīga Latgale nav iespējama bez savā pašapziņā stipriem latgaliešiem. Stipri latgalieši nav iespējami bez Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas. Tam, kas notiek Latgales sirdī, ir milzīga nozīme arī uz notiekošo visā Latgalē. Varakļāniem un varakļāniešiem ir nenovērtējama nozīme valstiskuma stiprināšanā novadā. Aicinājumi Varakļānus pievienot Rēzeknes novadam nav stāsts par separātismu, bet gan tieši otrādāk – par vienotību un stipras Latvijas radīšanu.

Minēšu šeit tikai vienu no daudziem piemēriem - saskaņā ar SKDS 2016.gadā veikto aptauju par iedzīvotāju atbalstu Latvijai, ja sāktos bruņots konflikts, tieši latgaliski runājošajās ģimenēs bija visaugstākais atbalsts gatavība aizsargāt Latviju ar ieročiem rokās no visām aptaujā aplūkotajām respondentu grupām – 78%! Latgaliešu identitātes saglabāšanai un attīstībai ir būtiska nozīme Latvijas drošības nosargāšanā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc apgalvojumi par ūdens liešanu uz separātistu dzirnavām ir bezatbildīgi. Visi šāda veida uzbrukumi latgaliešiem patiešām mazina viņu vēlmi identificēties ar latgalisko, mazina viņu pārliecību un vairo Kremļa iespējas piesaistīt saviem atbalstītāju pulkiem papildus cilvēkus.

Runa nav par Varakļānu pievienošanu Rēzeknei, bet gan Rēzeknes novadam

Runa nav par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes pilsētai, bet gan novadam. Rēzeknes novadam paredzēts pievienot arī Viļānu novadu. Ja palūkojas uz pagājušās Saeimas vēlēšanu rezultātiem, tad Rēzeknes novadā nosacīti prokremliski noskaņotās partijas ieguva 35% balsu. Viļānu novadā ar saviem 4799 balstiesīgajiem 41% balsu. Pieņemot, ka rezultāti varētu būt tādi paši kā iepriekšējās vēlēšanās, ir skaidrs, ka prokremliskie spēki novadā varētu ievērojami nostiprināties. Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam nozīmētu, ka šiem spēkiem cerības ievērojami mazinās. Proti, spriežot pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem, rezultāts varētu būtu aptuveni 30%. Attiecīgi, situācija novadā ietekmētu arī pašu pilsētu – Latgales sirdi. Un nē, situācija Rēzeknē nebūt nav tik dramatiska kā Jūs to, Latkovska kungs, to aprakstāt.

Patiesais lakmusa papīrītis balsojumā par Varakļāniem, zinot, ka koalīcijā balsis var dalīties, būs tas, par ko balsos Saskaņa. Zinot, ka ar valdību veidojošo partiju balsīm par Varakļānu pievienošanu Madonai var nepietikt, visticamāk, Saskaņas deputāti izvēlēsies pastutēt priekšlikumu par Varakļānu pievienošanu Madonai.

Vai kāds ir redzējis detalizētus iedzīvotāju aptaujas rezultātus?

Latkovskis savā rakstā un arī Pūce savā retorikā prorēzekniešiem pārmet Varakļānu iedzīvotāju novada viedokļu ignorēšanu. Varakļānu novada domes organizētajā aptaujā 85% iedzīvotāju esot atbalstījuši pievienošanos Madonai. Vai kāds ir redzējis detalizētākus šīs aptaujas datus? Vismaz publiski tos nav izdevies atrast. Jāņem vērā, ka aptaujas organizētājs ir novada domes vadība, kura nepārprotami ir paudusi vēlmi pievienoties Madonai un patiesībā ir arī kurinājusi sašutumu par pievienošanu Rēzeknes novadam.

Jā, iedzīvotāju viedoklis ir ļoti svarīgs un ir jāņem vērā, taču vai nav liekulīgi piesaukt iedzīvotāju viedokli Varakļānu gadījumā, bet ignorēt visos citos gadījumos? Apgalvot, ka Ikšķiles gadījumā pašvaldības organizētā aptauja ir nelikumīga, bet Varakļānu gadījumā tā jāņem vērā? Vai nav nedaudz liekulīgi, ja atceramies skultenieku, ikšķiliešu, ilūkstiešu, baltinaviešu, ēveliešu un vēl daudzu citu novadu iedzīvotāju protestus un iebildumus?

Strādā un iepērcies vienā galā, bet ar pašvaldību saistītos papīrus brauc kārtot otrā galā?

Droši vien, ja tā godīgi aptaujātu iedzīvotājus, ATR karte izskatītos krietni vien citādāka nekā to šobrīd ir paredzējusi Saeima. Taču visos šajos iepriekšminētajos gadījumos izšķiršanos par labu vienam vai otram gadījumam ir noteicis ne tikai iedzīvotāju viedoklis, bet arī citi apsvērumi. Gribētu ticēt, ka noteicošie ir bijuši argumenti par novada ekonomiskās attīstības perspektīvām. Tieši tam jābūt galvenajam administratīvi teritoriālās reformas mērķim – veicināt novadu apvienošanu ap spēcīgākiem attīstības centriem.

Nenoliedzot, ka Madonai ir pietiekami labas pozīcijas, tā ir dzīva un skaista pilsēta, Varakļānu gadījumā to tik un tā nevar salīdzināt ar to ekonomisko vilkmi, kāda ir Rēzeknei. Jau šobrīd saimnieciskā dzīve Varakļānos (neskaitot Madonai tuvos pagastus) pamatā ir saistīta ar fiziski krietni tuvāko Rēzekni un tā nemainītos arī pēc Varakļānu pievienošanas Madonai. Cik loģiski tādā gadījumā būtu, ka tu strādā, iepērcies un saimnieciskos jautājumus risini vienā galā, bet administratīvos jautājumus otrā galā?

Varakļānu pievienošana Rēzeknes novadam dotu iespējas arī novadam piesaistīt papildus investīcijas caur Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ). SEZ darbība dod iespējas piesaistīt investīcijas, veidot ražotnes un jaunas darbavietas. Latgales SEZ kopš tās izveides pirms trīs gadiem SEZ statuss ir piešķirts 15 kapitālsabiedrībām, izveidotas 115 jaunas darbavietas un noslēgti līgumi par vēl 164 darbavietu izveidošanu līdz 2022.gadam. Šobrīd Latgales SEZ ir piesaistīta Latgales plānošanas reģionam. Manuprāt, Latgales SEZ vēl ir milzīgs potenciāls, kurš attiecībā uz šobrīd mazākiem novadiem spēs patiesi uzplaukt pēc ATR. Diemžēl Varakļānu novads, kurš vēsturiski vienmēr ir bijis daļa no Latgales, ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā, līdz ar to iespēja piesaistīt investīcijas novada uzņēmumiem caur šo instrumentu iet secen. Investors, kurš varētu būt ieinteresēts veidot ražotni Rēzeknei tuvajos Varakļānos, var izvēlēties citu pilsētu, jo Varakļānos viņam nav un nebūs pieejami SEZ sniegtie atvieglojumi.

Mūsu valsts ir ikviena atbildība

Bija patiešām skumji skatīties televīziju sižetus par to, kur atsevišķi Varakļānu novada iedzīvotāji pauž viedokli, ka Latvija beidzas aiz Varakļāniem. Iemesli šādai attieksmei ir dažādi, taču kopumā tos varētu noraksturot ar vienu teikumu – līdzšinējo valdību un sabiedrības elites nespēja redzēt tālāk par savu degungalu. Gan attiecībā uz finansējuma sadali par labu reģioniem, gan Latgales gadījumā – attiecībā uz latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma stiprināšanu. Jā, daudziem Latgalē dzīvojošajiem joprojām zemapziņā ir neērti atzīt savu izcelsmi. To visu vēl var mainīt.

Separātisms vai vēršanās pret valstiskumu patiešām nav tēma, kuru vajadzētu ignorēt. Taču ne jau Latgales latviešu identitāte ir tā, kas to apdraud. Patiesībā, nekad nav apdraudējusi, tieši otrādāk. Toties, piemēram, Facebook eksistē domubiedru grupa ar simtiem sekotāju, kurā pavisam atklātā formā tiek pausti aicinājumi Latgali pievienot Krievijai. Latgaliešu valodu šajā grupā nemana. Toties sekotāju rindās var pamanīt personas, kuras plāno kandidēt Rīgas domes vēlēšanās no Saskaņas apvienotā saraksta. Visi mēģinājumi vājināt latgalisko identitāti patiesībā spēlē par labu pretvalstiskiem spēkiem.

P.S. Manas dzimtās mājas atrodas netālu no robežas ar Krieviju. Tiem, kas apgalvo, ka Latvija beidzas aiz Varakļāniem varu droši teikt, ka nē, Latvija plešas līdz pat Zilupei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!