Aldis Greitāns: Stratēģiju ieviešana ir vienīgais veids, kā pārliecināties, ka kaut kas no stratēģijas ir nostrādājis
Foto: Privātais arhīvs

"Iemācies to, ko MBA studijās tev nemāca". Šāds sociālā tīkla ieraksta sākums pavisam nesen pievērsa manu kā MBA programmu direktora uzmanību. Izlasīju vairāk. Izrādās, ka konkrētās MBA studijas fokusējas uz stratēģiju radīšanu, bet neko nemāca par stratēģiju ieviešanu. Mana reakcija - uzticies, bet pārbaudi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Drošības labad paraudzījos atkārtoti uz Riga Business School MBA programmas stratēģijas kursa aprakstu. Liela daļa kursa tomēr veltīta arī stratēģijas īstenošanai. Kā zināms – ideja bez realizācijas ir tikai halucinācija, tāpēc stratēģiju ieviešana ir vienīgais veids, kā pārliecināties, ka kaut kas no stratēģijas ir nostrādājis.

Apgalvojums, ka visās uzņēmumu un ekonomikas nelaimēs ir vainojams MBA jeb, pareizāk sakot, cilvēki ar maģistra grādu uzņēmējdarbības vadīšanā, ir dzirdams jau krietni sen. Nav grūti uzminēt, kāpēc šādi izteikumi izskan tik bieži. Jo augstāk pa uzņēmumu hierarhijas trepēm, jo vairāk cilvēku ar MBA grādu. Kāpēc gan neizdarīt secinājumu, ka tieši MBA studijas ir tās, kas cilvēkā neglābjami sabeidz izpratni par to, kā uzņēmumi vadāmi, un vispār nokauj jebkuru radošumu?

Tiesa, jāatzīmē, ka arī veiksmīgo uzņēmumu vadībā MBA koncentrācija vidēji ir tāda pati, kā tajos, kuriem biznesā neiet pietiekoši labi. Jāņem vērā arī tas, ka uzņēmumos kopumā MBA beidzēji tomēr ir mazākumā. Tas nozīmē, ka ne tikai viņi veido uzņēmuma kultūru, kura, kā zināms, var apēst stratēģiju brokastīs (Peter Drucker). Es pat gribētu apgalvot, ka lielākā daļa MBA beidzēju strādā uzņēmumos, kuru kultūra ir veidojusies krietni pirms viņu darba uzsākšanas. Viena no visbiežākajām frāzēm, ko man nodarbību laikā nākas dzirdēt no MBA studentiem ir "pasakiet, kā lai es to iestāstu savai priekšniecībai?!" Tas laikam ir uzņēmuma kultūras jautājums.

Nesen nācās klausīties diskusiju, kurā kāda uzņēmuma vadītājs apgalvoja, ka biznesa skolu uzdevums ir ieklausīties un mācīt to, ko pieprasa darba devēji. Piemēram, pārdošanas speciālistus. Te nu atļaušos aizrādīt, ka biznesa skolu primārais klients tomēr ir studenti. Tāpēc, protams, biznesa skolām ir jāseko tam, kādas prasmes ir pieprasītas darba tirgū, bet jāraugās uz to ar studentu, nevis darba devēju acīm. Biznesa skolām nav jāatbalsta vēl joprojām tik populārais lēta augsti kvalificēta darba spēka biznesa modelis.

Riga Business School MBA programmas studenti parasti ir cilvēki, kas savā karjerā jau kaut ko sasnieguši. Tie ir vai nu nopietni speciālisti kādā jomā, vai arī zemākā un vidējā līmeņa vadītāji. Priecē arī tas, ka arvien vairāk par studentiem kļūst tie, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību vai domā par to.

Iemesls, kāpēc cilvēki uzsāk studijas biznesa skolā, ir apziņa, ka tālākai karjeras attīstībai nepieciešams iegūt zināšanas par to, kā strādā uzņēmums. Tas nozīmē, ka biznesa skolām ir jāmāca daudzas un dažādas disciplīnas, sākot no grāmatvedības un statistikas līdz pat teorijām par cilvēku vadīšanu un, protams, stratēģijai. Līdz ar to MBA programmas saturā ir, piemēram, mārketings, bet nav apmācības pārdošanā. Atšķirībā no vienkārša pārdošanas prasmju un citu apmācību kopojuma MBA uzdevums ir dot studentiem kompleksu, visaptverošu priekšstatu par to, kā uzņēmums strādā kopumā un kā tas būtu jāvada.

Pēdējā laikā lielākais MBA izaicinājums ir arvien pieaugošā uzņēmējdarbības kompleksitāte. Parādās arvien jaunas teorijas par cilvēku vadību, mainās produktu un pakalpojumu veidošanas un attīstīšanas metodes, digitālā transformācija ienes izmaiņas burtiski visos uzņēmumos un to funkcijās. Tāpēc MBA vairs nevar iedot viennozīmīgu redzējumu par to, "kā lietas būtu darāmas". Tā vietā, izņemot dažus fundamentālos priekšmetus, biznesa skolu uzdevums ir radīt studentam starpdisciplināru redzējumu, kā savā starpā ir saistīti dažādi uzņēmumu vadības aspekti, un attīstīt domāšanas veidu, kas nepieciešams, lai rastu kompleksu uzņēmuma problēmu risinājumus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form