Nav arī noslēpums, ka sabiedrībā pastāv zināma skepse par to visu, jo cilvēki ir satraukti par iespējamo cenu kāpumu. Tiek runāts, ka viss var palikt dārgāks, cenas var tikt noapaļotas uz augšu, tiek analizēta Igaunijas pieredze cenu pieaugumā, kā arī vēl ir pats ieviešanas process, kas arī rada izmaksas un var tieši veicināt sadārdzināšanos.
Neieslīgstot garās diskusijās, ir skaidrs, ka eiro ieviešana ir tikai loģisks un atbalstāms solis tālākajai integrācijai ES, taču pamēģināsim paskatīties uz to no citas puses. Mūsu pārliecība ir tāda, ka ne jau eiro ir galvenais cenu palielināšanās drauds, bet gan pavisam kas cits - pieaugošās izmaksas, ko, manuprāt, ikdienā izjūt gandrīz katrs uzņēmējs. Tāpēc es aicinātu vairāk izvērtēt šo aspektu, kas tieši ietekmē katra uzņēmuma darbību un produkta gala cenu, jo būsim godīgi, cenu palielināšanu uz eiro ieviešanas rēķina neļauj pieaugošā konkurence, kas vismaz apavu nozarē ir ļoti asa. Arī iepriekšējie izaicinājumu gadi ir iemācījuši pareizi izvērtēt cenu atbilstību. Aktuāls var kļūt cenu noapaļošanas jautājums, jo daudzās nozarēs cenas netiek liktas tikai pēc vienas formulas, bet ņemts vērā arī cenu uztveres faktors no pircēju puses, kad tā nevar pārsniegt konkrētu līmeni.
Šobrīd, kad ekonomikā situācija uzlabojas un cilvēki atkal atsāk izvēlēties dārgākas un augstākas kvalitātes preces, mēs nedrīkstam atkārtot vecās kļūdas un pieļaut strauju cenu kāpumu. Lai to spētu praksē realizēt, mums jāspēj sabalansēt pieaugošās izmaksas. Te ir runa gan par enerģijas resursiem - apkure un elektrība, gan transporta izdevumiem, kas degvielas cenu pieauguma dēļ sadārdzinās visā pasaulē, gan darba spēku un nodokļiem. Pēc manām domām, tieši šie ir galvenie faktori, kas var likt tirgotājiem paaugstināt cenas, nevis to izsauks eiro ieviešana, ko nereti piesauc publiskajā telpā. Jā, varbūt kāds to var ļaunprātīgi izmantot, taču tam ir paredzēti kontroles mehānismi.
Tāpat uzņēmumiem ir laicīgi jāprognozē ieviešanas izmaksas. Mums ir skaidri jāzin VID prasības un skaidrojumi par darījumu atspoguļošanu. Noteikumiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi, lai uzņēmēji var ar tiem iepazīties un pakāpeniski realizēt, bet valsts apkalpojošajām iestādēm, galvenokārt VID - pacietīgai un pretīmnākošai. Liela nozīme būs tam, cik veiksmīgi uzņēmēji spēs saprast, ko no viņiem prasa un kas ir jāizdara, lai pāreja uz jauno valūtu notiktu maksimāli vienkārši. Prētējā gadījumā tiešām ir jāapzinās risks, ka papildus tērētie laika un darba resursi var ievērojami paaugstināt izmaksas. Šajā kontekstā viennozīmīgi savlaicīgums ir viens no izmaksu efektivitātes priekšnosacījumiem.
Neskatoties uz to, ka ieviešot eiro, mēs iegūsim uzticamu valūtu, iespējami vairāk investīciju - ražošanas un darba vietu, lētākus kredītus un nezaudēsim naudu liekās konvertācijās, mēs nedrīkstam aizmirst galveno, ka mums ir jāfokusējas uz ikdienas darbiem un jāturpina attīstīties, jo lietas pašas no sevis neatrisināsies. Pircēju vairāk veikalos nebūs un preču vairāk nepirks, ja tikai sāksim ikdienā norēķināties ar eiro. Arī izmaksas uz tā rēķina nesamazināsies, ja paši nestrādāsim pie to sabalansēšanas. Protams, eiro ieviešana daudz ko atvieglos un ilgtermiņā veicinās stabilitāti, taču tāpat katra uzņēmuma liktenis, peļņas rādītāji un tas, cik veiksmīgi bizness attīstīsies, būs atkarīgs vienīgi no katra paša individuālā ieguldījuma un darba.