Ar klimata izaicinājumiem un centieniem tos mazināt mēs katrs jau saskaramies savā ikdienas dzīvē. Latvijā esam piedzīvojuši klimatisko apstākļu izmaiņas – radikāli karstas vasaras, siltākas nekā jebkad agrāk ziemas, ar to esam saskārušies pēdējo gadu laikā. Mainās transporta lietošanas paradumi, pilsētas cenšas ieviest veloinfrastruktūru, mainās autotransporta enerģijas avoti, degvielas veidi un to patēriņš, valsts un pilsētas liedz dīzeļdegvielas izmantošanu. Izmaiņas mājokļu apkures un siltināšanas prasībās, atkritumu pārstrāde un citas tendences ir radījušas jaunu jēdzienu – ilgtspējīgs mājoklis.
Kas ir ilgtspējīgs mājoklis?
Ilgtspējīga attīstība paredz gan valsts, gan indivīda atbildību par tīru vidi: atkritumu apjomu samazināšanu, resursu pārstrādi un ekonomiju. Tā ir par labu ekoloģisko situāciju kopumā. Tā paredz arī inovāciju sekmēšanu un ieviešanu, kā arī sociālo progresu.
Savukārt ilgtspējīgs mājoklis ir tāds, kuru būvējot un kurā dzīvojot mēs radām iespējami mazāku ietekmi uz klimatu, neveicinām tā izmaiņas.
Praktiski tas nozīmē, ka mājoklis ir būvēts un pārdomāts tā, lai tas patērētu pēc iespējas mazāk enerģijas apkurei, lai būvniecībā būtu izmantoti ekoloģiski tīri un/vai pārstrādāti materiāli, lai būtu paredzēti pieslēgumi elektrouzlādei, atkritumu šķirošana, apzaļumots pagalms. Būtisks ilgtspējīga mājokļa priekšnosacījums ir iespēja nelietot privāto autotransportu, tāpēc svarīgi, lai pakalpojumi būtu sasniedzami kājām vai izmantojot velosipēdu, savukārt garākiem attālumiem būtu pieejams koplietošanas transports.
Ilgtspējīga pilsētas teritoriju attīstība
Latvijā un Rīgā atsevišķi pilsētas teritoriju ilgtspējīgas attīstības principi jau ir definēti pilsētbūvniecības noteikumos: nepārslogotas apbūves teritorijas, ēku augstums pilsētas centrā nepārsniedz septiņus stāvus, ērta transporta infrastruktūra, visas administratīvās un publiskās ēkas, biroju ēkas ir viegli sasniedzamas un atrodas tiešā tuvumā pie jaunbūvēm.
Labs piemērs šo principu ieviešanai ir Skanstes kvartāls Rīgā, kas patlaban piedzīvo intensīvu attīstību un kur akcents tiek likts arī uz zaļo zonu starp ēkām. Ja agrāk ēku pagalmu dizains, apzaļumošana, labiekārtošana, atpūtas vietas bija tikai formālais punkts, tad tagad katrs attīstītājs cenšas piedāvāt nākamajiem mājokļu iedzīvotājiem visas šīs priekšrocības.
Pašvaldību un attīstītāju sadarbība
Pieejama infrastruktūra, kas ļauj ieviest ilgtspējīgus risinājumus, lielā mērā ir pašvaldības kompetencē. Piemēram, savos jaunajos projektos Rīgā mēs gribētu ieviest arī lietus ūdens izmantošanu, ko praktizē vairākās Ziemeļvalstīs, taču pilsētas infrastruktūra pagaidām tam nav pietiekami sagatavota.
Arī iespējas dzīvot pilsētā, nelietojot personīgo auto, tai skaitā ģimenēm ar bērniem un ne tikai pilsētas centrā, ir atkarīgas no tā, kā pašvaldība plāno un panāk savas teritorijas attīstību: vai pakalpojumi, tai skaitā skolas un medicīnas iestādes, iepirkšanās, izklaide, atrodas blakus mājokļiem, koplietošanas transporta pieejamība, velosatiksmes iespējas.
Lai veiksmīgi plānotu teritorijas attīstību, pilsētām ir jāsadarbojas ar attīstītājiem un arī jāveido investoriem labvēlīga vide. Pilsētu gatavība ieguldīt ceļu, ūdensvada un citā infrastruktūrā ir būtisks priekšnosacījums jaunu dzīvojamo teritoriju attīstībai.
Izmaksas un nākotnes pieprasījums
Mājokļu projektus var iedalīt divās daļās – ekonomiskajā un "premium" klasē. "Premium" klases mājokļi ir dārgāki, bet ekonomiskās klases ir pieejami plašākam iedzīvotāju lokam. Un abās šajās klasēs ir iespēja piemērot ilgtspējīgu būvniecību. Atšķirība ir tajā, ka "premium" klases mājokļos tiek paredzēts lielāks tehnoloģisko iespēju klāsts, kā arī šie mājokļi noteikti atrodas tādā vidē, kas ļauj ģimenei funkcionēt, teju neizmantojot privāto autotransportu, un izmantot pilsētas piedāvāto infrastruktūru. Taču arī ekonomiskās klases mājokļi var nodrošināt lielāko daļu no minētajiem ilgtspējīgās būvniecības elementiem.
Mājokļus arvien vairāk iegādājas jauni cilvēki, kuri ir apceļojuši pasauli, ir redzējuši, kādi mājokļi ir, piemēram, Kopenhāgenā, Berlīnē, īpaši jaunie dzīvojamie rajoni un kompleksi. Jaunatnei rūp arī vides un klimata aspekti. Tāpēc pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem pieaugs ne tikai izmaksu vai likumdošanas izmaiņu dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
