Pēdējā laikā kļūst par modi nosodīt to, kas Latvijas bezmaksas skolās vēl ir palicis no vecāku brīvības izvēlēties mācībvalodu. Tas, kā raksta, pie reizes kritizējot Latvijas cilvēktiesību aizstāvjus, Rita Našeniece, vedot pie diskriminācijas un pat esot segregācija. Skanīgs vārds! Apziņā tas paceļ neseno ASV un Dienvidāfrikas realitāti, kura tagad visā pasaulē atzīta par netaisnīgu – aizliegumus "krāsainiem" lietot to, kas pieejams baltajiem.
"Segregācija" ir arī juridisks jēdziens, kas nozīmē noteiktu parādību, kuru aizliedz starptautiskās tiesības. Tomēr: vai šā jēdziena piesaukšana, ko tik iemīlējuši krievu valodas lietojuma apkarotāji, ir vietā viņu retorikā? Šis ir jautājums, kur noder juridiskais vērtējums.
Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību, sniedzot segregācijas definīciju, skaidri norāda, ka "voluntāra darbība, nodalot sevi no citām personām (..) nerada segregāciju".[i] Vai tad kāds liedz vecākiem, kas uzskata to par lietderīgu, sūtīt bērnus latviešu skolās? Daudzveidība nav segregācija, tā ir cenšanās labāk apmierināt atšķirīgas vajadzības! Nožēlojams, ka vecākus, kas par savu naudu vēlas dot bērniem līdz ar latviešu valodas prasmi arī izglītību dzimtajā valodā, saista ar "revanšismu".
Rita Našeniece atsaucas uz EDSO Augsto komisāru mazākumtautību lietās Knutu Volebeku, bet visai selektīvi. Viņš tiešām iestājas par integrētu, bilingvālu izglītību, par kopīgām ārpusskolas aktivitātēm... tomēr komisārs nekādi neprasa slēgt minoritāšu skolas un atzīst, ka "starptautiskās tiesības neaizliedz atsevišķu izglītības sistēmu vai iestāžu veidošanu reliģisko vai valodas iemeslu dēļ. Tā patiesībā ir tiesība".[ii]
Varbūt vairāk patiesības būtu cienījamās žurnālistes apgalvojumos par latviešu skolu beidzēju diskrimināciju? Diskriminācija ir cilvēka tiesību neattaisnota ierobežošana piederības pie kādas grupas dēļ. Darba devējs, kas prasa no darbinieka runāt daudzu klientu dzimtā valodā, izvirza pamatotu prasību, cenšoties labāk apkalpot klientus un izrādīt viņiem cieņu. Tāda prasība var būt diskriminācija tikai tad, ja darba devējs prasa augstāku līmeni, nekā nepieciešams konkrētam amatam - un šāda problēma tiešām ir reāla... bet drīzāk latviešu valodas iemaņu prasību jomā, kur valsts uzņemas norādīt darba devējiem, ko prasīt no darbiniekiem.
Našenieces kundze raksta, ka krievu valodas prasmes prasības visbiežāk neesot saistītas ar darba raksturu - bet pat Saeimas deputāti, kas cenšas šīs "nepamatotās" prasības izskaut, atzīst to saistību tieši ar klientu loku.[iii] Kur tad tiešām ir aktuāla diskriminācijas pret latviešiem problēma? Tajās skolās, kur valsts un pašvaldības nepiedāvā viņiem apgūt 37 % Latvijas tautas valodu!
Rita Našeniece apgalvo, ka diskrimināciju izraisa "vajadzība saglabāt skolā pierasto krievvalodīgo vidi" - un tajā pašā laikā raksta, ka "skolas asimilāciju nerada". Ja viņa neplāno asimilēt krievvalodīgos, kā tad viņu apmācība citā vidē mainīs situāciju darba tirgū? Ja krievi netiks asimilēti, tad jebkuram uzņēmējam būs lietderīgi, lai darbinieki viņus varētu apkalpot krieviski. Jau pašlaik lielumlielais vairums nelatviešu runā arī latviski - apkalpošana krieviski ir cieņas pret kaimiņiem, nevis latviešu valodas nezināšanas jautājums.
Beidzot, nevar piekrist arī Našenieces domai, ka izglītība mazākumtautību valodās par to nodokļu naudu esot "neparasta Eiropai". Patiesi neierasts Eiropai ir, ka vairāk nekā trešdaļas iedzīvotāju valodai nav pat reģionāli nostiprinātā statusa! Toties izglītība dzimtajā valodā pat mazākām grupām nekā krievi Latvijā bieži tiek nodrošināta ne tikai skolās, bet arī augstskolās. Tā ir, piemēram, ar zviedriem Somijā un ungāriem Rumānijā, lai gan viņu īpatsvars ir pat mazāks, nekā krieviem bija starpkaru Latvijā.
[i] http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/ecri/activities/GPR/EN/Recommendation_N7/REC7-2003-8-LVA.pdf ECRI Vispārēji politiskā rekomendācija Nr. 7. Paskaidrojošā memoranda 16. pkt.
[ii] http://www.osce.org/hcnm/39414 Address by Knut Vollebaek to the 2009 Human Dimension Implementation Meeting
[iii] http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/6A62BC2BFCB6AF3AC225794B003AC6C5?OpenDocument Anotācija likumprojektam "Grozījumi Darba likumā"