Savu komentāru par pētījuma "Iespējamās slēptās reklāmas gadījumu analīze medijos pirms 8.Saeimas vēlēšanām" rezultātiem attiecībā uz krieviski rakstošajiem medijiem sākšu ar anekdoti iz dzīves, bez sakara ar vēlēšanām. Iedomājieties, jūs strādājat kādā Latvijas krievu laikrakstā un intervējat Valsts Ieņēmumu dienesta, Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. Pēkšņi savā mobilajā tālrunī saņemat īsziņu, ceļaties kājās un atvadāties: “Atvainojiet, priekšnieka kungs, vēlu jums veiksmi cīņā ar korupciju, bet mūsu redakcijas grāmatvedībā atveduši melno kasi, un man jāsteidzas, jo naudas visiem žurnālistiem nepietiks".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šo anekdoti pastāstīja viens no maniem kolēģiem no konkurējoša uzņēmuma, kur algas dienā patiešām naudas pietiek ne visiem, un tad jāgaida, kamēr atvedīs to "melno naudiņu", kuras arī visiem nepietiek. Lai atvaino šie mani kolēģi un šis uzņēmums, es nevēlu viņiem ļaunu, jo, ja pat ar negodīgiem ceļu policistiem neviens nevar tikt galā, diez vai kādas nepatikšanas gaidāmas laikrakstiem. Ar šo anekdoti varētu arī beigt stāstu, kāpēc deviņos krievu nacionālajos laikrakstos atrasti 238 iespējamas slēptās reklāmas gadījumi, un septiņos latviski rakstošajos nacionālajos laikrakstos šo gadījumu skaits ir tikai 54. Par kādiem gan profesionāliem un morāles kritērijiem var runāt tie, kas nevar organizēt darbu bez melnās naudas. Kāda slēptā reklāma, ja mēs citādāk rakstīt, varbūt, neprotam. Mūsu līmenis ir mazliet savādāks, lai par tādu greznību domātu. Protams, ja tas būs aizliegts ar likumu, tad mēs pacentīsimies atbilst likuma burtam. Mūsu mērķi, principi un vērtības vispār ir īpašas.

Kaut, protams, tīkotājam vienmēr ir iespējams apšaubīt pētnieku godīgumu. Vai pētījuma lietderīgumu. Ko uzskata pati krievu prese? Viens no laikraksta "Vesti Sevodņa" pazīstamākajiem žurnālistiem jau pirms vēlēšanām noformulēja Latvijas krievu mediju slēptās reklāmas ideoloģiju, kuru īsi var izklāstīt šādi: “Latvijas latviskā valdošā elite nāca pie varas atmodas laikā plašsaziņas līdzekļu labvēlīguma rezultātā. Tajā laikā mediji gan ar atklāto, gan slēpto reklāmu slavēja Latvijas Tautas fronti. Neviens medijiem to nepārmet. Tagad mūsu stunda ir situsi, un mēs aģitējam balsot par PCTVL.”

Prese ir daļa no Latvijas ekonomikas un tautas, un krievu prese acīmredzami ir vēl tuvāk vidēji statistiskajai tautai. Ja ēnu ekonomika ieņem 20 līdz 40% ekonomikas kopumā, nevajag domāt, ka mediji no šiem procesiem stāv malā. Domājams, krievu prese ir ekonomiski mazāk attīstīta nekā latviešu, un tāpēc ēnu īpatsvars tai, acīmredzami, ir lielāks. Kāpēc tā ir, nevar atbildēt viennozīmīgi, bet Latvijas krievu atsvešināšana no valsts un izslēgšana no politiskiem procesiem nepilsonības dēļ noteikti ir viens no objektīviem iemesliem. Kādēļ kvalitatīvi rakstīt par politiku, ja mēs un mūsu dzimtā valoda no aktīvās politikas ir izslēgta? Kurš tad mūs lasīs? Lai runātu par subjektīviem cēloņiem, jāiedziļinās vēsturē un mentalitātes iedabā, ko diez vai ir vērts darīt šajā rakstā.

Ja dažos vārdos, tad Austrumi vispār vairāk tendēti nevis uz profesionālismu, bet gan personisku uzticību priekšniekam - vadonim, nevis uz līguma attiecībām un konkursu rīkošanu, bet uz personiskām saitēm, paziņu un radu būšanu. Jāatceras kaut vai Arta Pabrika pētījumā par nodarbinātības etniskajām proporcijām minētie skaitļi, ka 58% mazākumtautību un 44% etnisko latviešu darbu ir sameklējuši, pateicoties neformāliem sakariem. Šie cipari it kā nav tik briesmīgi, skatoties no malas. Bet tie izskatās citādāk tiem godīgajiem profesionāļiem, kas nav atraduši darbu, jo darba vietas ir aizņēmuši kādu radu vai paziņu ķermeņi. Pētījumā par slēpto reklāmu kā viens no preses trūkumiem ir atzīmēts profesionālisma trūkums. Tas piemīt Latvijas medijiem vispār un krievu medijiem īpaši.

Slēpto reklāmu rada dzīves veids. Bez noteiktiem principiem un vērtībām, izņemot "mums jāpelna nauda", "mūsu lasītājs jūsu prasīto godīgumu nesapratīs" un "mūsējos sit!". Kādu tad vēl var gribēt demokrātiju?

Vienā no semināriem kolēģis no BNS nevarēja saprast slēptās reklāmas loģiku – sak, ja jūs strādājat godīgi, jums ir lasītāja uzticība un nākotne. Kādēļ jācenšas pēc īslaicīgās peļņas ar slēpto reklāmu? Grūti saprast, ka daži dzīvo tikai šodienai un ka peļņu vai algu var ne tikai ieguldīt nākotnē un nopirkt kādu papildu tehnisku aprīkojumu, bet var arī vienkārši nodzert pa dažām dienām. Starp citu, kāda pētnieciskā žurnālistika ir iespējama medijos, kuros pat nav pieejas "Lursoft" datiem, darbs notiek ar novecojušām programmām utt. Un galvenais - nav tiekšanās attīstīties. Jo vienmēr var cerēt uz krievu lasītāju, kurš nav izvēlīgs, neprot latviešu valodu, nelasa latviešu presi un vienmēr mūs lasīs, jo mēs esam savējie. Un demokrātija, kā jūs paši saprotat, ir tikai skaists vārds, kas apzīmē labus apstākļus naudas pelnīšanai.

Esmu jau daļēji pateicis, ka krieviski rakstošai presei pēc neatkarības kopumā klājies sliktāk. Atcerēsimies kaut vai Latvijas krievu laikrakstu simtos tūkstošu mērāmos metienus perestroikas laikā. Tagad gan peļņas, gan cieņas pamaz. Ja dzīve kļūst grūtāka materiāli un tevi turklāt mazāk ciena, mēdz sākties arī problēmas ar morāli. Labāk teikt, robeža, kas ir morāli pieņemams un kas nav, līdz ar peļņas krišanos pakāpeniski tiek atbīdīta malā, kamēr pavisam marginalizējas. Man gribētos domāt, ka pastāv arī pretēja likumsakarība: ja ir problēmas ar morāli, sākas arī materiālas ķibeles. Varbūt visas krievu preses neveiksmes sākušās no morāles trūkuma. Tātad, lai izkļūtu no šī purva, vienkārši jācenšas būt godīgākiem un labākiem, kaut tas, protams, nav īstenojams bez sāpēm. Zinot, ka dažiem šis priekšlikums izsauc ciniskus smieklus, tieši ar to arī beidzu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form