Foto: Privātais arhīvs
Ja pirms dažiem gadiem runājām par publisko privāto partnerību būvniecībā un infrastruktūrā, tad šobrīd aktuāls jautājums ir e-vides attīstība. Kāpēc gan pašvaldībām vai valsts iestādēm būtu jātērē milzu nauda par iepirkumiem, sistēmu uzturēšanām, ja to spēj piedāvāt privātais sektors? Jo īpaši ņemot vērā neveiksmīgos piemērus, kur "izgrūsti" miljoni, bet rezultātu kā nav tā nav?

Kāpēc tieši e-pārvalde? Tā kā dzīvojam 21. gadsimtā, kad gandrīz visiem pieejams telefons, dators un internets, elektroniskā vide ir ērtākais veids, kā atrisināt iesīkstējušos birokrātiskos jautājumus. Tas paver iespējas īsākā laikā veikt ikdienā nepieciešamās formalitātes, atrisina mūžīgi garo rindu jautājumu un atbrīvo no ikdienas steigas, skrienot no vienas iestādes uz citu.

Ērta un visiem saprotama e-sistēma ir pamats tam, cik kvalitatīvi veidojas savstarpējā komunikācija iedzīvotāju, uzņēmēju, organizāciju un valsts iestāžu starpā.

Diemžēl virsroku elektroniskās vides attīstīšanā uzņēmusies valsts pārvalde, taču gribēšana ne vienmēr mijas ar rezultātu. Gadu gaitā centieni attīstīt ietekmīgas e-pārvaldes sistēmas, piemēram, "e-skola" ar lielu troksni un grandiozu materiālo ieguldījumu "izgāzušies".

Tam seko ļoti izdaudzinātais projekts "e-veselība", par ko IT jomu zinoši speciali jau izsaka skeptiskus spriedumus. Vai nebūtu laiks attapties un saprast, ka valsts pārvalde var veidot publiskās privātās partnerības projektus arī e-vidē? It kā problēmas sakne jau zināma, taču rodas sajūta, ka valsts ierēdņi, kam informācijas tehnoloģijas ir visai neskaidra nozare, "sēž uz projekta", meklējot vien vaininiekus savās nebūšanās.

Tajā pašā laikā profesionāli uzņēmēji nepārtraukti pierāda savas prasmes jaunu sistēmu ieviešanā, kas pierāda to, ka e-vides attīstība sekmējama neskaitāmās jomās. Pirms aptuveni diviem gadiem pie kārtējo rēķinu apmaksas, pieķēru sevi pie domas "Kāpēc šie procesi ir tik laikietilpīgi un reizē arī dārgi? It kā tikai viena joma – mājokļa apsaimniekošana?". Pirmkārt, jāatceras, kas samaksāts un kas vēl jāmaksā. Otrkārt, neskaitāmās komisijas maksas par katru darījumu utt.

Šie ir tikai pāris iemesli, kā nonācām pie idejas attīstīt vienotu elektronisko sistēmu, kurā varētu aptvert visas iespējamās ar īpašuma pārvaldīšanu saistītās puses.

Izklausās gandrīz nereāli, bet mūsdienās tas ir iespējams. Un pašvaldības, kuras vēl arvien nodarbojas ar īpašumu pārvaldīšanu, arī to var izmantot. Tāpat arī ofisu īrnieki un dzīvokļu kooperatīvi. Jā, un arī apsaimniekošanas kompānijas. Pašreiz, braucot no vienas pašvaldības uz otru, izrādās, ka tās nevar investēt līdzekļus dārgu e-sistēmu izveidošanā, bet, ja būtu iespēja, ir gatavas sadarboties ar platformu izstrādātājiem.

Varbūt valstij vairāk un biežāk vajadzētu uzticēties uzņēmējiem? Galu galā uzņēmēji sevi jau ir veiksmīgi pieteikuši tirgū ar ejošiem risinājumiem. Būtu gudri izvērtēt publiskās privātās partnerības projektu iespējas, nevis pieturēties pie tradicionālajām vērtībām, kur katrs pats pastāv tikai par sevi. Manuprāt, tā mēs daudz ātrāk nokļūtu pie rezultātiem. Cerams, ka domāšana ar laiku mainīsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!