IRC jeb runāšanos reālajā laikā pārsvarā izmanto cilvēki vecumā no 12-13 līdz pat 40 gadiem. Bērni, studenti, mājsaimnieces, biroju darbinieki, biroju vadītāji - visi šie cilvēki pavada neskaitāmas stundas pie datora, sēžot čatā. Bieži vien tiek pamestas novārtā mācības, darbs, ģimene, viss... lai tikai pēc iespējas vairāk laika veltītu čatam. Čata istabām jeb kanāliem ir savas mājas lapas, savi noteikti kopā savākšanās laiki un vietas. Ļoti daudzos kanālos pat pastāv tā saucamās virtuālās ģimenes - čata lietotāju izdomātas radniecīgās saites savā starpā. DELFI čata servera publiskajā kanālā #freeride vien jau dienā apgrozās aptuveni 150 cilvēki vienlaicīgi, naktī ap 60, pie tam tādu kanālu attiecīgajā serverī ir pāri par simtu. Tāpat nevajag aizmirst arī tā saucamos web-čatus, kas ir atrodami iekš www.118.lv, www.tvnet.lv, www.fundamental.lv un daudzās citās populārās lapās.
Apsverot visu augstāk minēto, rodas loģisks jautājums - kāpēc cilvēki tik šausmīgi daudz laika atvēl čatam? Kas viņus vilina šai virtuālajā pasaulē? Kāpēc cilvēkiem rodas atkarība no čata? ASV jau ir oficiāli ieviests termins "ircomānija" un ir izveidoti centri, kuros tiek sniegta psiholoģiska rakstura palīdzība ircomāniem. Latvijā šādu palīdzības centru vēl nav, taču zinot daudzas konkrētas personas, man diemžēl ir jāatzīst, ka tie ir steidzami vajadzīgi.
Tātad - ko īsti cilvēki meklē čatā?
1) Čats ir sava veida reālās dzīves apstākļu un uzskatu ideālu aptuvena virtualizācija. T.i., čatā nepastāv reālās dzīves stereotipu, rutīnā dzīvesveida, apkārtējās vides, sadzīves problēmu - cilvēks var justies brīvs un rīkoties nepiespiesti, tā, kā viņš jūtas un vēlas, nevis kā vajag. Tas ļoti lielā mērā palīdz atgūt rutīnajā ikdienā zaudēto pašapziņu un tikt vaļā no stresa. Galu galā brīvības sajūta ir viena no cilvēka fundamentālākajām sajūtām, kuras apspiešana noved līdz stresam un reizēm arī psiholoģiskas dabas problēmām.
2) Čatā ir iespējams satikt ļoti daudz domubiedru in līdzīgi domājošu cilvēku, turklāt, ņemot vērā, ka šajā situācijā virtuālajā pasaulē pēc būtības atkrīt tādi sīkumi kā dzimums, vecums, izskats, ādas krāsa un paliek tikai cilvēka domas un uzskati, kontaktēties ir daudz vieglāk. Arī man pašam lielākā daļa pēdējā laikā iegūto draugu ir tieši no čata.
3) Čatā tevi neviens nepazīst, tādēļ tu vari realizēt (vismaz virtuāli) daudzas no savām fantāzijām, ko reālajā dzīvē tu nekad neatļautos - piemēram būt rupjš pret visiem vai, tieši otrādi, parādīt cilvēkiem to, cik patiesībā tu esi jūtīgs. Nav jāuztraucas par to, ka apkārtējie tevi nesapratīs vai nosodīs, ja tu beidzot izteiksi savas domas, kas var nesaskanēt ar sabiedrībā vispārpieņemto viedokli, jo neviens nezin, kas un tu esi un, būtībā, nevienam tas arī neinteresē.
4) Čats ir ideāla saikne starp uz ārzemēm aizceļojušajiem un mājās palikušajiem. Latvijas čatā ir ļoti daudz cilvēku, kas fiziski atrodas ārpus Latvijas robežām - Dānijā, Vācijā, Polijā, Šveicē, ASV... 5) Čats savā ziņā ir arī ideāla vieta, kur meklēt palīdzību grūtā brīdī, jo tajā var atrast ļoti daudz cilvēku, kas tevi būs ar mieru uzklausīt. Arī šajā gadījumā nostrādā anonimitātes princips - cilvēkam, kas tevi uzklausa, ir pilnīgi vienalga, kas tu esi reālajā dzīvē. Tava reālā identitāte ir zudusi, tās vietā stājoties kaut kam līdzīgam thp!silly@195.12.9.31, kas apzīmē tavu identitāti virtuālajā pasaulē. Turklāt tev pašam zūd bailes atklāt sevi un savas jūtas, savas problēmas, jo cilvēks tur, otrpus, tāpat tevi nepazīst un līdz ar to nevarēs pēc tam apcelt vai jebkādā citā veidā izmantot pret tevi tevis paša stāstīto.
Augstāk minēto uzskaitījumu varētu papildināt vēl un vēl, taču tau tagad ir skaidra atbilde uz iepriekš uzdoto jautājumu - čatā cilvēki meklē to, kā viņiem pietrūkst dzīvē. Viņi meklē iespēju izpaust patieso būtību, atgūst savu brīvību, brīvi izteikt savu viedokli, nebaidoties tapt nosodītiem... vārdu sakot, virtuālā pasaule transformē sevī cilvēka reālās dzīves sapņus un vēlmes un ļauj viņam sajusties un būt tādam, kāds viņš vēlas būt. Čats sniedz cilvēkam eiforiju, vīziju... Teorētiski to var pielīdzināt narkotisko vielu iedarbībai - virtuālā pasaule tev ļauj kaut uz brīdi atslēgties no sadzīves problēmām un grožiem. Tieši tādēļ tik daudzos cilvēkos rodas garīgā atkarība no čata jeb ircomānija. Čats ir jaunās paaudzes narkotika un pilnībā atbilst šim apzīmējumam, jo ne tikai sagrauj un deformē cilvēka psihi, liekot vīziju pieņemt par realitāti, bet arīdzan krietni vien patukšo viņa naudas resursus, jo arvien vairāk laika tiek pavadīts internetā un, respektīvi, arvien mazāk strādāts. Tiesa, nevar noliegt arī pozitīvo čata pusi - nelielās devās tā uzlabo cilvēka darbaspējas un ceļ viņa pašapziņu. Galvenais ir nepārdozēt...
Uzreiz jau lūdzu nepiesieties man par to, ka es neesmu minējis tādas lietas, kā ļaunprātīgu izmantošanu čatā, uzbrukumus datoriem caur IRC, ņirgāšanos par citiem, amatpersonu attieksmi pret čatojošiem darbiniekiem un daudzas citas ar čatu saistītas lietas. Jā, protams, tas viss pastāv, taču tas jau ir cits stāsts...