Galvenais faktors, kas ietekmēs cilvēku atgriešanās Latvijā, ir darbavietas ar tādu atalgojuma līmeni, kas cilvēkiem liekas konkurētspējīgs salīdzinājumā ar atalgojumu ārvalstīs. Protams, ir arī ļoti daudz citu faktoru, taču šis kopumā ir galvenais.
Galvenais faktors finanšu stabilitātei palikušajiem ir darbavietas un atalgojuma līmenis, kas ļauj paplašināt ģimeni.
Saskaņā ar CSP tautas skaitīšanas datiem, no 2000. gada līdz 2011. gada sākumam no Latvijas ir emigrējuši 190 000 iedzīvotāji. Demogrāfijas eksperts Mihails Hazans prognozē, ka emigrējuši vēl 30 000 līdz 40 000 Lai šie cilvēki varētu atgriezties, valstī ir jābūt papildus aptuveni 220 tūkst. darbavietām. Papildus tam ir jāizveido darbavietas aptuveni 160 000 valstī palikušajiem bezdarbniekiem.
Kopējais darbavietu deficīts valstī šobrīd ir aptuveni 380 000 Ņemot vērā, ka patlaban kopējais darbavietu skaits Latvijā ir aptuveni 840 000 (novērtējumi, ņemot vērā aktuālāko informāciju pēc tautas skaitīšanas datiem), tas ir milzīgs izaicinājums.
Jautājums par atalgojuma līmeni, kas varētu likties pievilcīgs cilvēkiem, lai atgrieztos Latvijā, ir ļoti komplicēts, un šis slieksnis katram cilvēkam ir ļoti individuāls. Taču absolūtais minimums varētu būt pie vidējās algas Latvijā 500 latiem neto (uz rokas), kas ir krietni virs pašreizējiem aptuveni 350 latiem. To ļauj secināt arī citu “jauno” ES valstu pieredze.
Teorētiski, ja valstī papildus tiek izveidotas 380 000 darbavietas un vidējais atalgojuma līmenis palielinās no aptuveni 350 latiem līdz 500 latiem, valstī ievērojami palielināsies patēriņš un imports (imports nozīmē naudas aizplūšanu no valsts). Vienīgais veids, kā ekonomiku sabalansēt, ir palielināt eksportu (naudas ieplūšanu valstī). Šajā gadījumā tādu darbavietu skaitu ar tādu atalgojuma līmeni varēs nodrošināt tikai tad, ja salīdzinājumā par pašreizējo situāciju eksports būs par vismaz 10 miljardiem latu lielāks nekā šobrīd.
Šobrīd Latvijas eksports kopumā ir aptuveni septiņi miljardi latu. Faktiski vienīgais veids, kā tik ievērojami palielināt eksportu, ir attīstīt apstrādes rūpniecību. Nelielu ietekmi varētu atstāt arī citas nozares – piemēram, tranzīts, tūrisms, finanšu pakalpojumi, utt.
Pozitīvā ietekme varētu būt arī importa aizstāšanā, īpaši enerģētikā. Taču galvenais nosacījums attīstībai: šobrīd ir vajadzīgs milzīgs izrāviens apstrādes rūpniecībā no pašreizējiem 12% no IKP līdz 30% no IKP, kas ļautu sasniegt nepieciešamo eksporta pieaugumu par 10 miljardiem latu.
Jo mazāka ir valsts, jo lielāka nozīme ekonomikā ir eksportam. Latvijā šobrīd eksports uz vienu iedzīvotāju ir krietni mazāks nekā izmēra ziņā līdzīgās valstīs. Tā, saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā tie ir 3,2 tūkstoši eiro, Lietuvā – 4,5 tūkstoši, Igaunijā – 6,5 tūkstoši, Slovākijā – deviņi tūkstoši., Slovēnijā– 10,7 tūkstoši”.