Redzēju, ka LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga raksts ir ļoti populārs, jo vairāki Facebook draugi ar to dalījās. Statistika un dalīšanās soctīklos viennozīmīgi parāda, ka sabiedrības garīgi ideoloģiskais piedāvājums satiek garīgi ideoloģisko pieprasījumu. Un tā es nolēmu piektdienas vakarā izlasīt ģeniālo rakstu, kas sākas ar vārdiem:
"Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot." /Jānis Vanags: Elīnas Didrihsones tests; publicēts portālā "Delfi" 22.02.2021./
Un tagad pastāstīšu banālu stāstu, jo piemērs nav jāmeklē nekur mežonīgajos rietumos, bet tepat pie mums. Varbūt pat pašu luteriskajā baznīcā.
Esmu bijusi Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības mājas lapas redaktore kopš 2013. gada 1. marta – teju 8 gadus. Esmu bijusi lietas kursā par to, kas notiek un noticis ar luterāņu sievietēm, kuras ordinēja par mācītājām tad, kad tas vēl tika "atļauts" – no 1975. gada līdz 1993. gadam. Kad Jānis Vanags kļuva par arhibīskapu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB), viņš kancelēja gan sievietes mācītājas, aizsūtot mācītāju Sarmīti Fišeri bezgalīgā atvaļinājumā, gan citas mācītājas, kas palika bez darba un kalpošanas, no kurām liela daļa emigrēja uz ārzemēm un šobrīd veido to "liberālo" ārzemju latviešu luterāņu baznīcu, gan diakones sievietes, kuras bija jau ordinētas par diakonēm un gatavojās nākošai pakāpei (tikt ordinētām par mācītājām), bet pēkšņi tika dzēstas un palika karājoties gaisā, gan evaņģēlistes, kuras minētais kungs izspieda no kalpošanas draudzēs, gan teoloģes studentes, kas tobrīd studēja atjaunotajā LU Teoloģijas fakultātē un plānoja kalpot Latvijas draudzēs.
Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība, kurā esmu darbojusies jau 8 gadus, sūtīja vēstules, aicināja uz teoloģisko dialogu, studijām, diskusijām, ieskaitot publiskus pasākumus u. tml. "Guess what?" (Uzmini, kas notika?") A nekas. Klusums. Jo šīs sievietes teoloģes vienkārši tika "nokancelētas" viņu pašu baznīcā, konfesijā. Interesanti, vai ne? Piedodiet, tālāk par šo pirmo teikumu Vanaga kunga rakstā par "kancelēšanas" kultūru es netiku. Jēzus savulaik sacīja, ka, ja kāds grib vilkt skabargas no citiem, lai izvelk baļķi no savas acs. Kancelēšanas kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada. Mājas lapā "sieviesuordinacija.lv", ko es administrēju jau 8 gadus, jūs neatradīsiet nevienu ierakstu par to, ka šo 8 gadu laikā būtu noticis jebkāds dialogs starp LELB arhibīskapu un sievietēm teoloģēm, mācītājām vai teoloģijas studentēm. Tas ir tādēļ, ka viņas tika gluži vienkārši kancelētas.
Nesen soctīklos iegājies jauns termins angļu valodā – This you? (retorisks jautājums, kas norāda uz to, ka persona paudusi pavisam pretēju nostāju nekā šobrīd aizstāv).
Vai nav paradoksāli, ka luterāņu arhibīskaps publiski aizstāv sievieti blogeri, kad ir dzēsis sievietes mācītājas un teoloģes savā baznīcā?
Gribētu raksta autoram jautāt – "This you?"
Kā "sieviesuordinacija.lv" redaktore esmu atspējojusi komentēšanas iespēju lapā un izņēmusi foruma sadaļu, tādēļ tagad lapa vairs nav tik populāra un apmeklēta. Jā, es kancelēju. Kādēļ es to darīju? Tādēļ, ka LELB arhibīskapa sekotāji, kuru vidū bija semināristi un mācītāji, nāca uz lapu izspļaut savu naidu pret sievietēm, saucot sievietes teoloģes un mācītājas par cūkām, ma*kām un vēl dažādos epitetos. Man apnika dzēst naida runu un es kancelēju komentēšanas iespēju. Kancelēšanas kultūra, kas izpaudās no LELB vadošajām personām attiecībā uz sievietēm ir bijusi arī naida kultūra, kas izpaudās sociālajos tīklos kā verbālā vardarbība.
This you?
Turpināsim ķemmēt savus "AliExpress" veikalā nopirktos eņģeļa spārnus, jo ir gavēņa laiks, kad jāaizstāv mazāk pasargāti cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
