No valsts budžeta finansētajās iestādēs nav vienotu kritēriju vadības līgumu efektivitātes izvērtēšanai. Tāpat vairs nepastāv kontroles mehānisms piemaksu pārraudzībai un budžeta līdzekļu racionālai tērēšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
1999. gada Valsts Kontroles veiktajā revīzija "Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1998. gadā sakarā ar valsts pārvaldēs (institūcijās) noslēgtajiem vadības līgumiem" atzina, ka valsts pārvaldes iestāžu noslēgtie vadības līgumi, kuri ar strādājošajiem būtu jāparaksta tikai par papildus pienākumu veikšanu, pārsvarā dublē ierēdņu tiešos pienākumus un kalpo vienīgi papildus līdzekļu iegūšanai. Tāpat nav noteikti efektivitātes kritēriji paveiktā darba rezultātu novērtēšanai.

Pēc vairāku valsts iestāžu aptaujāšanas "DELFI Versijas" secina, ka arī šobrīd vienoti kritēriji visām iestādēm nepastāv. Kultūras ministrijas valsts sekretārs Aivars Gailis uzskata, - ja gada beigās dotais mērķis ir sasniegts, tad vadības līgums ir attaisnojies: "mums nav vienotu kritēriju, jo ministrijas darbības sfēras ir dažādas, sākot no juristiem, ekonomistiem, nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, līdz tiešajām funkcijām, kas saistītas ar kultūru". Valsts kancelejas piemaksu saņēmējiem gada beigās bija jāaizpilda darba vērtēšanas lapas ar astoņiem kritērijiem par darba sniegumu, karjeras un personības attīstības plānu, darba efektivitātes uzlabošanu u.c. Pēc rakstisku atbilžu izvērtēšanas bija strukturētas intervijas ar visiem vadītājiem. No 45 cilvēkiem diviem piemaksu summas ir palielinātas, sešiem - samazinātas, bet trīs vairs vadības līgumus nesaņem. "Darba alga, ko cilvēki saņēma, bija godīgi nopelnīta, bet es neredzēju vajadzību viņiem piemaksāt, jo viņi neko papildus nebija darījuši," teica Valsts Kancelejas vadītāja Gunta Veismane. Savukārt Finansu ministrijas vadības līgumu efektivitāti izvērtē audita departaments, veicot funkcionālo novērtējumu. Ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva atzina, ka šogad nevienam no piemaksu saņēmējiem vadības līgums nav lauzts nepilnīgi padarīta darba dēļ. Summas tiek samazinātas tikai tādos gadījumos, ja samazinās papildus pienākumu apjomi.

Agrāk katra institūcija vienu vadības līguma eksemplāru iesniedza Valsts Kancelejā. Saskaņā ar valdības noteikumiem par vadības līgumiem Kancelejai bija jānodrošina līgumu slēgšanas un izpildes kontrole. Kopš 1999. gada oktobra ar Ministru kabineta lēmumu šis punkts ir svītrots, piemaksu apjomu noteikšanu un atbildību par budžeta līdzekļu racionālu tērēšanu atstājot iestāžu vadītāju vai ministriju valsts sekretāru ziņā. Teorētiski iestāžu naudas līdzekļu tērēšanu izvērtē Finansu ministrija, saņemot gada pārskatus. Tomēr praktiski piemaksas un vadības līgumi no kopējā algu fonda izdalīti un izvērtēti netiek. Arī Valsts kontrole neplāno veikt atkārtotu vadības līgumu revīziju.

P.S. Valsts darbinieku atalgojuma tēmas sākumu lasiet divos iepriekšējos "DELFI Versiju" rakstos "Dārgākais ierēdnis Latvijā pelna pusotru tūkstoti latu" un "Par vienādu darbu dažāda alga".

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form