Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)
Rīgas VEF basketbola komandas spēļu TV translācijās ekrānā var redzēt tā saukto skrienošo rindu, kas vēsta, ka komandas stratēģiskais sponsors ir MODULS. Nav īsti skaidrs, ko nozīmē stratēģiskais sponsors, taču šīs reklāmas sakarā jau ir dzirdēts joks – ja reiz ir stratēģiskais sponsors, tad varbūt varētu izstrādāt klubam arī stratēģiju.

Katrā jokā, kā zināms, ir kaut maza daļa taisnības.

Nevar teikt, ka VEF nav nekādas stratēģijas. Kaut kāda jau ir. Arī vairāku spēlētāju mainīšana sezona laikā, arī gandrīz pa pusei jaunas komandas veidošana sezona vidū arī ir stratēģija. Cita lieta - cik laba stratēģija. Galu galā - arī piedalīšanās četros turnīros ir stratēģija. Tagad VEF ir palikuši trīs turnīri, jo no ULEB kausa izcīņas rīdzinieki jau izstājušies. Sezona vēl tikai vidū, bet VEF rindas jau pametuši trīs leģionāri (Patriks Sanderss, Dereks Viljamss un Čeins Gadsons), kā arī viens no Latvijas izlases centriem Raitis Grafs. Tikai ar desmit minūtēm mačā pret BK "Ventspils" pietika, lai secinātu, ka pārbaudi nav izturējis Juris Umbraško. Rīgā jau ir jauni spēki un droši vien būs vēl spēlētāji, kas iekļausies VEF rindās. Uz cik ilgu laiku?

VEF nav pirmā un pēdējā komanda, kas sezonas laikā atsakās no spēlētājiem, bet šie spēlētāji nav pirmie un pēdējie, kas nespēja iejusties (iespēlēties) jaunajā komandā - tā gadās visās sporta spēlēs un arī ar augstas klases spēlētājiem. BK "Ventspils" rindās, piemēram, nespēja savu vietu un lomu atrast aizvadītās sezonas vērtīgākais spēlētājs Adrijas līgā. Iespējams, ka citās komandas no VEF aizgājušie spēlētāji rādīs labu sniegumu un tas vēl nebūt nenozīmēs, ka VEF treneri neprata šos spēlētājus izmantot. Tiesa, šoreiz versija par ne to spēlētāju uzaicināšanu vai neprasmi atrast viņiem īsto pielietojumu būs dzīvotspējīgāka nekā jebkad. Piekritīsiet, ka kaut kā dīvaini, ka jau pēc dažiem mēnešiem komandu pamet visi trīs amerikāņi (turklāt par diviem no viņiem taču runāja kā gandrīz vai par potenciāliem NBA līmeņa basketbolistiem!) un nebūt ne vājākais centrs Latvijas izlasē, bet toties ierodas spēlētājs (Mitčs Džonsons), kurš pēc universitātes beigšanas veselu pusotru sezonu basketbolu nopietnā līmenī nav spēlējis (arī Stenforda universitātē viņam nebūt nebija izcili rādītāji). Var jau būt, ka Džonsons ir tik talantīgs, ka tuvākajā laikā kļūt par lietaskoku, taču kaut kā neticas.

Pareizi mēdz teikt, ka tikai pēc statistikas datiem nav iespējams objektīvi novērtēt spēlētāju (nevar komplektēt sastāvu tikai pēc internetā sameklētiem datiem) un tāpēc jo interesantāk būtu uzzināt, uz kādiem apsvērumiem balstījās tie, kas aicināja šo spēlētāju ierasties uz pārbaudi VEF komandā, jo viņam taču nav nekādas statistikas par aizvadīto sezonu. Iespējams, protams, ka Džonsons jau pēc īsa laika būs prom. Nāks kāds cits. Bet ir jau sezonas vidus. Komanda atkal sāk būtiski pārveidoties un sezonas beigās var sanākt, ka tas ir būtiskākais iemesls, kāpēc arī citos turnīros mērķi var tikt nesasniegti. Arī tā ir stratēģija - paredzēt, ka tas vai cits spēlētājs neiederēsies komandas sastāvā un būt gatavam rīkoties. Diezin vai kaut atrisinās 3-4 spēlētāju aizbraukšana un nākamo 3-4 spēlētāju atbraukšana.

Stratēģijas sakarā nav īsti saprotama krievu centra Ivana Ņeļubova loma komandā. Pagājušajā sezonā viņš bija viens no VEF līderiem, viņš pat iekļuva starp Krievijas izlases kandidātiem (Deivids Blats par skaistām acīm izlasē nevienu neaicina) dalībai pasaules čempionātā un bija viens no pēdējiem, kurš izkrita no tās sastāva, bet šosezon Ņeļubovs pa īstam nav vajadzīgs - ja nu vienīgi LBL čempionāta spēlēs. Bet komandā taču palikuši tikai divi centri... Iespējams, ka Ņeļubovs (tas tik pat labi var attiekties uz jebkuru citu spēlētāju) vienkārši neiederas trenera Rima Kurtinaiša spēles redzējumā, bet tad jāprasa - vai tad Kurtinaitis nezināja neko par šo spēlētāju un neredzēja, kā viņš spēlē? Un vai tad Kurtinaitis nezināja, ka Kaspars Bērziņš neizceļas ar stabilu sniegumu? Rodas iespaids, ka Kurtinaitis, savulaik būdams izcils basketbolists, joprojām uz visu raugās ar spēlētāja nevis trenera acīm. Pirmais nosacījums, lai kļūtu par treneri, ir aizmirst, kāds tu esi bijis spēlētājs. Šajā sakarā varu ieteikt palasīt intervijas ar VEF galveno treneri pirms sezonas.

Straujus soļus sastāva mainīšanā noteikti sekmēja arī sekmju trūkums laukumā. Tas nervozē treneri un spēlētājus, tas liek būt neizpratnē komandas atbalstītājus. Ar katru mēnesi komandai teorētiski vajadzētu spēlēt labāk, bet sanāk gandrīz otrādi. Runā, ka spēlētājiem esot jau samazinātas algas un tas radījis komandā diezgan neveselīgu gaisotni (treneris ne pie kā nav vainojams?!). Vai tikai tas arī nekļuva par galveno iemeslu zaudējumam "Valmierai"... Visu cieņu VEF komandas līderiem, kuriem ir "pilna sirds", bet kuri nenodarbojas ar "veļas mazgāšanu". Tā ir komandas iekšējā lieta un pašiem tā ir jāatrisina. Janvāra pirmajā pusē VEF komandai ir piecas spēles savā laukumā trijos turnīros ar dažādiem pretiniekiem spēles stila un spēka ziņā - gan ar pašmāju "Liepājas lauvām" un Jelgavas "Zemgali", gan ar igauņu "Rock" un "Kalev", gan ar Kauņas "Žalgiri". Vai laukumā jau būs pavisam cita komanda ne tikai dažu jaunu spēlētāju dēļ? Ja neuztrauktu šīs populārās komandas liktenis, tad tāda jautājuma nemaz nebūtu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!