Starp 7 finālistiem iekļuva arī divi no trim Latvijas spīdvejistiem – trešais bija Ķasts Puodžuks, bet 7. vietā Maksims Bogdanovs (pavisam nedaudz pietrūka Andžejam Ļebedevam) – un tas padarīja sacensības par sekmīgām no sportiskā viedokļa (pirmo reizi vēsturē divi Latvijas pārstāvji būs GP pretendentu finālā!), taču to ieguvums šim sporta veidam ir vēl augstākā vērtē un tas pašreiz vēl nemaz nav novērtējams.
"Mēs to izdarījām", tie bija pirmie vārdi, ko, pēc sacensībām satikts, teica Latvijas motosporta federācijas treka komitejas vadītājs un lielākais spīdveja atjaunošanas Rīgā idejas kurinātājs Vladimirs Ribņikovs. Apmēram pirms gada augustā viņa ādā negribēja būt neviens - stipro un ilgo lietavu dēļ BKSB mototrekā tika atcelts Latvijas GP posms. Iemesls bija visnotaļ attaisnojošs, bet ko tik toreiz nenācās dzirdēt un lasīt...
Labākais veids, kā skeptiķus un tos, kuri ļauni priecājās, varēja pārliecināt, ka Biķernieku spīdveja mototreks patiešām ir gatavs visaugstākā līmeņa sacensību rīkošanai un ka tikai laika apstākļi neļāva tās sarīkot (lielākie kritiķi un "zinātāji", ka "tur taču nekas nebija gatavs", paši Biķernieku motostadionā gadiem ilgi nebija bijuši pat tuvumā...), bija - sarīkot šādas sacensības.
Skaidrs, ka visu šo laiku spīdveja stadions nebija "iemidzis", turpinājās tā seguma pilnveidošana (tas ir nebeidzams process) un tagad tas ir vēl labāks, ko uzsvēra gan mūsu pašu motobraucēji, gan ārzemnieki, starp kuriem bija arī trīs šā gada Pasaules kausa ieguvēji Zviedrijas izlases rindās, viens pagājušā gada Pasaules kausa ieguvējs (un šā gada otrās vietas ieguvējs) Dānijas izlases rindās un vēl virkne augstas klases spīdveja meistaru. Spīdvejā ideāla celiņa nemaz nav, katram mototrekam ir savas īpatnības, katrs celiņš ir nemitīgi uzlabojams un tā tas ir arī Biķerniekos, taču gan sacīkšu galvenā vieta - celiņš, gan spīdveja stadiona kopumā atbilst visaugstākajām prasībām, ko novērtēja arī galvenais tiesnesis Mika Laukanens un FIM pārstāvji.
Iespējams, ka nākamgad BKSB stadionā risināsies Pasaules kausa pusfināls ar Latvijas izlases piedalīšanos, savukārt jau šosezon iecerēts sarīkot pāris zemāka līmeņa un amatieru līmeņa sacensības. Tā nedrīkst būt, ka tika ieguldīti lieli līdzekļi, paveikts darbs un sabendēts tik daudz nervu, lai tikai reizi gadā BKSB mototrekā notiktu spīdveja sacensības. Vēl vairāk - ir izveidota Rīgas spīdveja sekcija, kas laika gaitā pārtaps par skolu, tajā jau ir treneris, bijušais Rīgas "Ceļinieka" motobraucējs Antonijs Kušels, tai jau ir motocikli un ekipējums, jau ir pirmie 5-6 interesenti un jau GP pretendentu pusfināla laikā pie sacensību rīkotājiem nāca vecāki un puiši, lai uzzinātu, kur varētu izmēģināt spēkus spīdvejā.
Tas - Rīgas spīdveja skolas tapšana - droši vien ir jau padarītā darba lielākais ieguvums. Pašreiz tiek meklēti skolas atbalstītāji un aicināti izmēģināt spēkus zēni (arī tie, kas nav braukuši kaut ar mopēdu), savu interesi izrāda arī Rīgas pilsētas vadība. Galu galā - Biķernieku kompleksā sporta bāze strauji pilnveidojas, tā jau ir un var kļūt par vēl spilgtāku vienu no Rīgas vizītkartēm, kurā ir vieta arī modernam spīdveja stadionam.
Savulaik Rīgas "Ceļinieks" bija laba komanda, tās labākie braucēji bija nopieni konkurenti Daugavpils "Lokomotīves" līderiem un viņi to ne reizi vien apliecināja Latvijas čempionātos - nevienu titulu rīdzinieki līdz šim nav guvuši, taču otrās un trešās vietas "ceļiniekiem" ir vairākas. Ja tagad Latvijas spīdveja izlasē būtu tāda konkurence...
Mums kopš 90. gadu sākuma bija tikai viens spīdveja treks un viena komanda (Daugavpilī komanda tika izveidota vēl 1963. gadā, bet BKSB spīdveja stadions tika atklāts 1976. gadā, savukārt komanda šeit tik tapa 1979. gadā), tikai daži spīdvejisti (tieši tāpēc rīkojam atklāto Latvijas čempionātu, kas, starp citu, parasti ir augsta līmeņa spīdveja sacensības pat ar GP vīru piedalīšanos un tagad atkal ir iespēja to sarīkot arī Rīgā), bet Latvijas izlase 2013. gada Pasaules kausā ieņēma 6. vietu. Tas bija tās sezonas un arī vairāku pēdējo sezonu lielākais pārsteigums spīdveja pasaulē.
Tieši ar ieceri paplašināt šā sporta veida ģeogrāfiju, kas ļautu izskatīt krietni lielāku talantīgu zēnu loku, tika atjaunots spīdvejs Rīgā nevis tāpēc, ka kādas gribējās reizi sezonā "pazīmēties" (finansiālā ziņā vismaz sākumā tie ir krietni mīnusi!). Vajadzēja parādīt šos sporta veidu augstā līmenī, lai potenciālie līdzjutēji, braucēji un atbalstītāji klātienē redz, par ko ir runa.
Un tas izdevās. Nākamais solis ir spīdveja skolas izveidošana un Rīgas spīdveja komandas atjaunošana. Skaidrs, ka tā sākumā būs junioru komanda un skaidrs, ka komanda nevar tapt sezonas vai pat divu laikā. Šajā laikā, cerams, parādīsies talantīgi jaunekļi, kas nāks par labu Latvijas spīdvejam kopumā.
Vienai pašai Daugavpilij (kaut tur trenējas arī jaunie braucēji no Ilūkstes un Krāslavas) pavilkt vezumu kļūst arvien grūtāk - tajā skaitā arī salīdzinoši krietni mazāka iedzīvotāju skaita dēļ nekā Rīgā un tās apkaimē. Interesi par sacensībām Biķerniekos jau izrāda igauņi un somi, tagad - pēc teicami aizvadītā GP pretendentu pusfināla - ziņas par Rīgas mototreka atdzimšanu (ar ļoti labām atsauksmēm!) jau ir aizgājušas pa visu spīdveja pasauli. Tagad nevienam vairs nebūs bažu par to, kas tur Rīgā var notikt un vai te vispār var notikt augsta līmeņa spīdveja sacensības. Jau notika!
Somi, piemēram, jau šosezon pie sevis rīkos Somijas, Latvijas un Igaunijas jauno braucēju komandu sacensības un tādas jau šosezon iecerēts sarīkot arī Biķerniekos. Neviens no Rīgas braucējiem tām vēl vienkārši nepaspēs būt gatavs, bet toties vēl pēc gada pirmās bezdelīgas jau var parādīties. "Ātrais ceļš" Rīgā atkal ir vaļā. Atliek tikai turpināt pa to braukt.