Vai nav par ātru? Katrs tamlīdzīgs gadījums ir citādāks un ir daudz dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu, kāpēc vienam izdodas, bet citam neizdodas sevi apliecināt. Tos visus nav iespējams iepriekš paredzēt. Teiksiet - bet kā tad Artjoms Rudņevs? Rudņevs, salīdzinājumā ar Karašausku un Rakelu, tomēr jau bija vairāk spēlējis Latvijas LMT virslīgā un viņš vispirms aizbrauca uz vienu no Ungārijas nevis Krievijas vai Ukrainas spēcīgākajiem klubiem, kur tomēr bija nedaudz vieglāk sevi apliecināt. Rudņevam bija 21 gads, kad viņš devās uz Ungāriju, bet 18 un 21 gads tomēr nav viens un tas pats, kas, piemēram, 28 un 31 gads. Gadu starpība vienāda, bet atšķirība liela. Tas, ka Karašausks visticamāk neturpinās karjeru "Dņipro" rindās, nenozīmē, ka viņa, sezonas otrā puses bija neveiksmīga. Spēlēdams dublieru rindās, Artūrs desmit mačos guva divus vārtus. Diezin vai viņam bija reālas izredzes tikt galvenajā komandā, kurā uzbrukumā spēlē tādi pazīstami ukraiņu futbolisti kā Aleksejs Beļiks, Jevgeņijs Seļezņovs, Aleksandrs Gladkijs, Vladimirs Gomeņuks... To saprata gan Karašausks pats, gan "Dņipro" galvenais treneris, pazīstamais spāņu speciālists Huande Ramoss. Kāds būs jaunais variants? "Skonto" tas nebūs noteikti, kaut gan vēl viena sezona LMT virslīgā varbūt arī nenāktu par sliktu. Nav noslēpums, ka Karašauskam bija nesaskaņas ar komandas galveno treneri Aleksandru Starkovu un šādos apstākļos diezin vai ir iespējama pilnvērtīga izaugsme. Viss pirmām kārtām atkarīgs no paša, sportisko ambīciju Artūram netrūkst, dotības arī ir, tā ka atliek tikai pilnveidoties. Tas, ka tev ir vēl tikai 18 gadu, no vienas, puses ir labi, jo viss vēl priekšā, bet, no otras puses, "man vēl tikai 18" nedrīkst kļūt par pašapmierinājumu - sak, gan jau vēl paspēšu.
Viss ir paša rokās - tas attiecas arī uz Denisu Rakelu. Tieši tāpēc "Rubin" arī slēdza ar viņu līgumu uz trim gadiem, ka jaunākais labākais vārtu guvējs Latvijas virslīgas čempionātu vēsturē vēl nav gatavs ieņemt vietu Kazaņas komandas sastāvā un viņš vēl nav nobriedis spēlēšanai Krievijas Premjerlīgas vienā no spēcīgākajiem klubiem. Priekšā ir pieredzējušais Aleksejs Medvedevs (33 gadi), no Sanktpēterburgas "Zenit" izīrētais Baltkrievijas izlases uzbrucējs Sergejs Korņiļenko, Nigērijas izlases uzbrucējs Obafemi Martinss (pirms tam - "Inter", "Newcastle" un "Wolfsburg"), kā arī 21 gadu vecie moldāvs Aleksandru Antoņuks un Igors Portņagins, turklāt citiem klubiem aizvadītajā sezonā bija aizdoti Romāns Adamovs (3 spēles Krievijas izlasē), Vladimirs Djadjuns un uzbeks Davrons Mirzajevs. Nav teikts, ka sezonu mija kazaņiešu galvenais treneris Kurbans Berdijevs kādu no izīrētajiem nepaņem atpakaļ vai nenoskata vēl kādu uzbrucēju, jo tieši uzbrukums aizvadītajā sezonā (īpaši pēc Aleksandra Buharova aiziešanas uz "Zenit") bija "Rubin" vājākais posms. Nav jābaidās no tā, ka Rakelam būs jāspēlē dublieru komandā, jo diezin vai Krievijas Premjerlīgas dublieru čempionāts ir vājāks par LMT virslīgu (drīzāk otrādi), kā arī no izīrēšanas kādam citam klubam Krievijā vai citur ārzemēs. Tik un tā pirmām kārtām viss būs atkarīgs no paša. Par ātru vai par vēlu kāds ir aizbraucis - to jau parāda tikai laiks.
Savulaik 19 gadu vecumā uz Zviedrijas klubu "Osters IF" aizbrauca Andrejs Rubins, kurš tajā laikā ne tuvu nebija tik labi zināms Latvijā kā tagad ir zināmi Karašausks un Rakels. Tieši no Zviedrijas viņš nokļuva FC "Skonto" un tad arī Latvijas izlasē, kurā spēlē līdz šai dienai un kurā joprojām ir viens no pamatspēlētājiem.
Savulaik kādā jauniešu turnīrā par "latviešu Felleru" (ne tikai vizuālas līdzības dēļ) nosauca Ēriku Pelci, kurš 22 gadu vecumā ļoti daudzsološi debitēja arī Latvijas izlasē (3 vārti trijās spēlēs!), taču kuram pagalam nesanāca karjera klubos un līdz ar to arī karjera kopumā. Pelcim, šķiet, nepaveicās ar to, ka viņam apkārt bija pārāk daudz padomdevēju un labvēļu, kuri uz jaunā talanta rēķina gribēja nopelnīt, bet aizmirsa par pašu jauno talantu un par to, kas labāk un lietderīgāk būtu viņam. Arī ar tamlīdzīgu situāciju diemžēl ir jārēķinās.
22 gadu vecumā uz Maskavas CSKA aizbrauca Juris Laizāns, pirms tam kļūdams par Latvijas izlases spēlētāju un par vienu no "Skonto" līderiem. Tātad - jau ar zināmu pieredzi. CSKA rindās viņš kļuva gan par Krievijas čempionu, gan par UEFA kausa ieguvēju, viņam vienā no Krievijas spēcīgākajiem klubiem bija labas spēles, taču pa īstam nostiprināties tajā un vēlāk citos Premjerlīgas klubos neizdevās.
Vladimirs Koļesņičenko jau 17 gadu vecumā parādījās FC "Skonto" rindās, 20 gadu vecumā viņš kļuva par Latvijas virslīgas čempionāta labāko vārtu guvēju un... Iespējams, ka nokavēja īsto brīdi aizbraukt. Nebija iespēju? Neizdevās vienoties klubiem? Kurš gan tagad to stāstīs... Katrā ziņā viens no talantīgākajiem savas paaudzes futbolistiem ne tuvu neīstenoja savas iespējas un iemesli, kā jau minēju, tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi (arī tikai no paša atkarīgi).
Pēdējais, kurš pirms Karašauska un Rakela 18 gadu vecumā devās uz ārzemēm, bija rēzeknietis Edgars Gauračs - viņš 18 gadu vecumā nonāca Itālijas klubā "Ascoli". Pavadījis Itālijā trīs sezonas un tā arī nenokļuvis kāda A sērijas kluba rindās, Gauračs atgriezās Latvijā, kur aizvadīja labas spēles FK "Ventspils" rindās UEFA Eiropas līgā, bet kopš augusta viņš ir Moldovas čempionvienības Tiraspoles FC "Sheriff" rindās. Solis atpakaļ? Nesteigtos tā teikt, kaut vai tāpēc, ka Tiraspoles klubs šosezon spēlē UEFA Eiropas līgā, bet Moldovas čempionāts ir pietiekami labs turnīrs, kurā vari tikt pamanīts un novērtēts ar uzaicinājumu uz spēcīgāku klubu un turnīru. Vienkārši tas ir kārtējais solis karjerā. Gauračam ir tikai 22 gadi.
Artūram Karašauskam un Denisam Rakelam būs dažādi ceļi. Ja reiz ir iespēja izmēģināt spēkus augstākā līmenī - tad jāiet un jāmēģina. No tā, kā viņiem vai jebkuram citam izdosies vai neizdosies sevi apliecināt, būs atkarīga arī nākamo jauno putnēnu uzdrīkstēšanās doties prom, kā arī uzmanības pievēršana jaunajiem Latvijas futbolistiem no ārzemju klubiem vai pat no futbola lielvalstīm. Atceraties, kāpēc savulaik tik daudzi mūsu futbolisti (kurš cik veiksmīgi vai nesekmīgi - tas jau cits temats) spēlēja Anglijā? Ne tika daudz bijušā izlases galvenā trenera Garija Džonsona nopelnu, cik Mariana Pahara spēles dēļ - jau pirmajā pārbaudes spēlē Pahars guva trīs vārtus "Southampton" kluba labā (Marians devās prom 23 gadu vecumā - būdams jau viens no "Skonto" un Latvijas izlases līderiem), bet tad divas sezonas bija viens no labākajiem vārtu guvējiem (13 un 16 vārtu) Anglijas Premjerlīgā (2002. gada čempionātā viņš un Džeimss Bītijs bija rezultatīvākais uzbrucēju pāris Premjerlīgā!). Marians Pahars joprojām ir labākais no visiem Latvijas futbola leģionāriem, kaut arī viņam nav "Southampton" rindās neviena titula.