Latvijas Mobilais telefons (LMT), zem kura karoga un ar kura atbalstu risinājās pēdējie pieci Latvijas virslīgas čempionāti, sadarbību ar Latvijas futbola federāciju šajā ziņā neturpinās. Tas nozīmē, ka vismaz pašlaik virslīgas čempionāts ir bez sponsora un izskatās, ka LFF šāds pavērsiens ir bijis negaidīts un ka daži patiešām bija iedomājušies, ka LMT atbalsts būs mūžīgs. LMT nav mainījis savu attieksmi pret sportu (par ko liecina kaut vai Starptautiskās olimpiskās komitejas piešķirtā balva par jaunatnes sporta atbalstīšanu), LMT paliek arī par LFF atbalstītāju, toties ir mainījusies attieksme tieši attiecībā uz Latvijas virslīgas čempionātu. Kāpēc? Kāpēc piedāvātais "produkts" - virslīgas čempionāts - ģenerālsponsoru vairs neapmierināja un tam vairs nav interesants? Ko mēs varam klubiem piedāvāt vietā? Jācer, ka tagad vismaz kāds par to padomās. Kaut gan...
Pašreiz dažiem LFF darbiniekiem laikam ir citas rūpes - proti, neļaut virslīgas klubiem izveidot savu futbola līgu. Skaidrs taču kā dienā - ja tā notiks, tad tiem, kas līdz šim nodarbojās ar virslīgas čempionāta rīkošanu, vairs nebūs ko darīt, jo klubu līgai tiks sameklēti cilvēki, kuri patiešām nodarbosies ar turnīra pasniegšanu jeb tā pienācīgu "iesaiņošanu". Tāpēc laikam arī tāds uztraukums. Kaut gan uztraukties laikam vajadzēja daudz agrāk un pavisam par citām lietām. Interesanti, ka tieši LFF savulaik pirmā piedāvāja veidot šādu līgu, taču negaidīja, ka klubu reakcija uz to būs pavisam citādāka - proti, tie nevis vienkārši pieņems priekšlikumu zināšanai un ļaus turpmāk LFF turpināt rīkoties, bet gan paši gribēs veidot futbola līgu un paši gribēs būt tajā galvenie noteicēji (protams, sadarbībā ar LFF).
Virslīgas klubus var saprast - tie grib izveidot līgu, kurā paši būs saimnieki, kuru paši organizēs, kurā paši meklēs atbalstītājus (skaidrs, ka vismaz sākumā ne par kādu peļņu nevar būt runas), kurā paši noteiks un veidos attiecības ar masu medijiem u.tt., kurā paši par visu arī atbildēs. Klubi ir ar mieru ieguldīt jaunās līgas pamatkapitālā daļu naudas, kas tiem pienākas par pagājušo sezonu no UEFA Solidarītātes fonda un tie saņem caur LFF. Turklāt tagad situācija ir īpaši pateicīga - ja iepriekš tie bija 10 000 eiro katram klubam, tad tagad Latvijas virslīgas klubiem ir piešķirti pa 30 000 eiro. Divas trešdaļas klubi ir ar mieru ziedot līgai, bet trešdaļu atstāt sev. Starp virslīgas klubiem domstarpību nav, vairāk neitrālu pozīciju ieņem Liepājas un Daugavpils klubi, ir atšķirīgi viedokļi dažās niansēs, taču nav šaubu par to, ka tāda futbola līga beidzot ir jāizveido. No LFF atbildīgu darbinieku puses jau ir atskanējuši gandrīz vai draudi - sak, negribiet, nespēlējiet mūsu turnīra, lai tajā spēlē kaut vai trīs komandas (interesanti - kuras?) un tās tad arī pārstāvēs Latviju Eiropas kausu izcīņā. Starp citu, arī UEFA piešķirto naudu caur federāciju vēl vajag saņemt... Negribētos ticēt, ka LFF nodarbosies ar tamlīdzīgu šantāžu (nauda, starp citu, pienākas par pagājušo sezonu un to klubi jau ir pelnījuši, tā ko to vispār neviens cits nedrīkst paturēt kaut vai turpmākās nepaklausības dēļ) - nelaist spēlēt Eiropas kausos un neatdot UEFA naudu vai kaut daļu no tās, bet gan domās, kāda būtu futbolam lietderīgākā sadarbības forma ar klubu futbola līgu.
7. janvārī abām pusēm ir paredzēta tikšanās un tad jau, iespējams, būs lielāka skaidrība un, cerams, jau tiks panākta vismaz kaut kāda vienošanās. Pašreiz diemžēl izskatās, ka dažus LFF atbildīgus darbiniekus visvairāk un pirmām kārtām uztrauc nevis tas, kāds šogad būs Latvijas čempionāts, kāds tas izskatīsies un kā tas turpmāk attīstīsies, bet gan savas teikšanas (arī naudas lietās) un ietekmes saglabāšana šajā turnīrā. Pirms lemt un censties uzspiest savu teikšanu, vajadzētu atcerēties vienu ļoti elementāru lietu - proti, nevis futbolisti un futbola komandas pastāv tāpēc, lai federācijas darbiniekiem būtu ar ko nodarboties, bet gan federācija pastāv tāpēc, lai sekmētu futbolistu un komandu izaugsmi, lai sekmētu vietējā čempionāta norisi un izlašu piedalīšanos sacensībās, lai veidotu sporta veida attīstības stratēģiju un meklētu iespējas tās īstenošanai (daudzās valstīs futbola federācija nodarbojas gandrīz tikai ar visu vecumu izlasēm un sava sporta veida kopējo jeb stratēģisko attīstību, tā ka jauns velosipēds nemaz nav jāizdomā). Latvijas futbola federācijā ir pietiekami daudz saprātīgi un progresīvi domājošu cilvēku, tajā ienāk arvien vairāk jaunu cilvēku un tas vieš cerību, ka nebūs ne kara, ne revolūcijas, bet būs jauna Latvijas futbola līga, kas nāks tikai par labu sporta veidam.