Anatolijs Kreipāns: Nepazaudēt uzvarētājus

Jo mazāks "atbirums" - jo labāk. Talantīgu vai vienkārši perspektīvā labu spēlētāju saglabāšana ir visu sports spēļu problēma visās valstīs. Tas attiecas arī uz hokeju, arī uz Latviju, arī uz Latvijas U20 izlasi, kas svētdien uzvarēja pasaules čempionāta 1. divīzijā un nākamsezon atkal spēlēs elites grupā. Pirmo reizi Latvijas U20 izlase spēlēja Elites grupā 2006. gadā un pameta to, tad bijām Elitē 2008. gadā un noturējāmies tajā, bet pēc gada tomēr nācās atgriezties "mājās". Tagad atkal esam elitē. Var papētīt, kā veidojies iepriekšējo U20 izlašu spēlētāju liktenis, kurš cik tālu ir ticis, cik no šo komandu līderiem spēlē patiešām augstā līmenī (piemēram - Rīgas "Dinamo" vai kāda cita kluba rindās KHL čempionātā vai cīnās par tikšanu NHL), lai pārliecinātos, ka ne jau lielākā daļa nonāk līdz augstam līmenim. Tikai talantīgākie un stiprākie uzreiz no juniora jeb U20 izlases (vai pat no U18 izlases) var tikt pieaugušo komandā, kam nebūt nav jābūt KHL līmeņa klubam - piemēram, Baltkrievijas atklātā čempionāta komanda, Krievijas augstākās līgas, Somijas, Čehijas, Slovakijas vai citu valstu virslīgu komandas. Spēlēt un izcelties starp saviem vienaudžiem vai pāris gadus vecākiem spēlētājiem - tas ir viens, bet kaut vai nepazust starp pieaugušajiem - tas jau pavisam kas cits. Ir, protams, izņēmumi, bet tie tikai apliecina likumsakarību. Ko darīt pēc U20 izlases? Tādas dilemmas priekšā diemžēl nonāk diezgan liela daļa spēlētāju.

Lielās un plašās Krievijas hokeja treneri sūdzas, ka pārāk daudz talantīgu viņu jauno hokejistu aizbrauc uz ASV vai Kanādu un tur daudzi no tiem arī pazūd jeb apstājas izaugsmē. Aizbrauc lielākā daļa tāpēc, ka pēc juniora vecuma nespēj tikt pieaugušo komandās, MHL spēlēt vairs nedrīkst (arī turpmāk šajā līgā vecuma griesti būs 21 gads, turklāt šā vecuma spēlētāju laikam nedrīkstēs būt vairāk par pieciem), bet labākajos augstākās līgas klubos netiek - šo klubu īpašnieki un vadītāji tomēr dod priekšroku pieredzējušākiem hokejistiem (tiem, kas nav tikuši vai noturējušies KHL komandās), jo viņiem tomēr jārisina savi uzdevumi jeb, kā mēdz teikt, jāatstrādā nauda. Ko jaunam darīt? Viens no variantiem - meklēt laimi okeāna otrā krastā vai kaut kur Eiropas klubos, kuros arī jaunajam uzreiz grūti tikt, kaut pirmo vai pat pirmos pāris gadus pēc juniora vecuma diezin vai nāktu par skādi nospēlēt arī nedaudz zemāka līmeņa, taču pieaugušo komandā Krievijā (Krievijas augstākajā līgā ir 20 komandas - pa 10 divās grupās - un ne jau visas no tām ir ļoti spēcīgas un ar augstiem mērķiem; cita lieta, ka dažās no lejasgala komandām pilnvērtīga izaugsme diezin vai ir iespējama) Somijā, Zviedrijā vai Čehijā. Galvenais - nepazust un turpināt spēlēt. Piemēri tālu nav jāmeklē - mūsu pašu Rīgas "Dinamo" aizsargs Oskars Cibuļskis 2008./2009. gada sezonu aizvadīja vienā no spēcīgākajām Austrijas komandām Zalcburgas "Red Bull", tad sezonu nospēlēja galvenokārt Baltkrievijas atklātajā čempionātā (KHL sanāca tikai 12 spēles), bet tagad viņš ir viens no Rīgas "Dinamo" aizsargiem. Māris Jass ir par trim gadiem vecāks nekā Oskars, viņš bija Daugavpils "Stalkers Juniors" komandā (15 gadu vecumā), tad Maskavas "Dinamo" un Čerepovecas "Sevetstaļ" otrajās komandās, Liepājā, neilgu laiku Toljati, izspēlējās Čehijā un Slovakijā, kur sāka arī šo sezonu (Skalicā), bet tad 25 gadu vecumā nokļuva KHL klubā Ņižņekamskas "Ņeftehimik". Ceļi un maršruti var būt visdažādākie.

Pašreizējā Latvijas U20 izlasē ir 6 spēlētāji, kuri tajā varēs spēlēt arī nākamsezon. Pieņemsim un cerēsim, ka nāks klāt 5 spēlētāji no HK "Rīga", kuri netika šajā sastāvā, nāks labākie U18 izlases spēlētāji (šim vecumam pasaules čempionāts 1. divīzijā risināsies nākamā gada aprīlī Rīgā), nāks klāt labākie no mūsu daudzajiem jaunajiem "ārzemniekiem". Ko darīt tiem, kuriem juniora vecuma beidzas, kuri vairs neder MHL komandai, bet vēl netiek Rīgas "Dinamo"? Latvijas čempionāts? Pilnīgi zemē metams variants tas nav, šajā turnīrā spēlē vairāki pieredzējuši un meistarīgi hokejisti, kuri, arī amatieru vai daļēji apmaksātu spēlētāju statusā būdami, varētu daudz iemācīt un kurus nebūt nav viegli apspēlēt. Cita lieta, ka kaut ko nopelnīt Latvijas čempionāta komandās diezin vai var, tā ka jārēķinās ar "iztikas minimumu", jāupurē drīzas peļņas (kaut nelielas) iegūšanu par labu palikšanai hokejā. Krievijas masu medijos nesen izskanēja doma, ka arī Latvijas (Baltkrievijas un Ukrainas arī) komandas varētu piedalīties augstākās līgas turnīrā, savukārt no mūsu hokeja aprindām izskanēja novēlējums ar laiku izveidot vēl vismaz vienu MHL komandu - piemēram, Daugavpilī, Ogrē vai Liepājā. Idejas labas, to īstenošana nāktu hokejam tikai par labu, jo lielai daļai jauno spēlētāju tad atkristu "ko darīt tālāk?" jautājums, taču šīs idejas nav tik vienkārši īstenojamas dzīvē. Daugavpilī ir hokeja skola, ir ledushallē, ir augstskola, kur jaunie varētu arī studēt, bet vai Daugavpilī ir nauda, piemēram, MHL komandas uzturēšanai? Šosezon, piemēram, Daugavpils komanda nepiedalās arī Baltkrievijas atklātajā čempionātā. Līdzīgi ir Liepājā (Valmierā, Ventspilī, Ogrē...), kur jau ir komanda Baltkrievijas atklātajā čempionātā, kur ir spēcīgākā Latvijas mēroga komanda (kaut arī nav Latvijas čempione), tā ka vēl viena - MHL - līmeņa komanda būtu pārāk smaga nasta (turklāt Liepājā ir izveidota īsta kluba sistēma ar visu vecumu komandām, Liepājā audzina jauno maiņu un šajā procesā Liepājā ir labākā sistēma Latvijā). "Liepājas metalurgs" ir Rīgas "Dinamo" fārmklubs, taču dinamieši nedzīvo pārpilnībā, lai varētu izveidot vēl vienu MHL komandu ar atrašanās vietu Liepājā (vai kaut kur citur) Ogre, kas ir turklāt tuvu no Rīgas? Arī vajag naudu. Par ko var runāt, ja šeit pašreiz nav kaut vai Latvijas čempionāta pirmā trijnieka līmenim atbilstošas komandas (Ogre turnīra tabulā atrodas pēdējā vietā). Jelgava? Idejas līmenī arī labs variants, bet... Tās pašas problēmas. Pašvaldībām pietiek citu rūpju, tāpēc uz to atbalstu tik dārgā lietā kā hokeja komandas izveidošana spēlēšanai dziļākos ūdeņos par Latvijas čempionātu diezin vai drīkst cerēt. Bērnu komanda, jauniešu komanda, junioru komanda, Latvijas čempionāta komanda vai MHL komanda, Baltkrievijas atklātā čempionāta vai Krievijas augstākās līgas komanda (junioru līgas komanda ASV vai Kanādā), KHL (vai kādas citas spēcīgas Eiropas hokeja līgas komanda vai AHL), NHL komanda - tāds hokejista ceļš būtu "uz papīra". Galvenais - lai sistēma darbojas no pašas apakšas līdz augšai, neizslēdzot vai par mazāk svarīgu nepadarot nevienu tās posmu. Piemēram - Latvijas čempionātu. Nu, nebūs par to tik pat liela interese, kā par KHL un tas ir tikai likumsakarīgi, taču tas netraucē katrā vietā, kur ir virslīgas komanda, padarīt katru spēli kaut par maziem svētkiem, par kaut ko atšķirīgāku no treniņspēles. Virslīgas komandu sastāvos var atrast pietiekami daudz zināmu uzvārdu, ap kuriem var veidot papildus interesi ap spēlēm un kuri ir izaicinājums jaunajiem talantiem - apspēlējiet vispirms šos "večus". Tiesa, tas (Latvijas čempionāts) jau ir pavisam atsevišķs temats.

MHL komandas izveidošana pasargāja no daudzu jauno spēlētāju vēl ātrākas pazušanas, tas noteikti un ļoti būtiski palīdzēja Latvijas U20 izlasei uzvarēt 1. divīzijas pasaules čempionātā. Jādomā, kā saglabāt uzvarētājus, kuriem junioru vecums pēc pāris sezonām vairs neļaus spēlēt MHL. Jādomā arī pašiem hokejistiem - kur ir mana vieta hokejā, ko es gribu tajā sasniegt.