Gadu pirms Soču olimpiskajām spēlēm liekas, ka šī trase varētu kļūt par Latvijas sportistu trasi, kaut gan tieši mūsējo panākumi vai vienkārši labi rezultāti tajā padara sāncenšus vēl vairāk tramīgus – sak, nepietiek mums te savā starpā dalīt dārgmetālu, kā latvieši arī sagribējuši... Un pareizi ir, ka sagribējuši!
Tieši Soču trasē labāko Pasaules kausa posmu savā līdz šim labākajā sezonā bobsleja pilota lomā aizvadīja Oskars Melbārdis – tieši Sočos viņš guva pirmo uzvaru PK posmā pilota karjerā, tieši šeit viņam iznāca labākie abi braucieni karjerā un Oskars pārspēja mājinieku lielāko cerību Aleksandru Zubkovu četrinieku konkurencē. Zubkova izteicieni uzreiz pēc sacensībām par to, ka latviešu trases speciālisti no Siguldas esot gandrīz vai pārveidojuši trasi, lai tā būtu izdevīga Melbārdim un Oskaram Ķiberbanim (arī labi nobrauca Sočos, četrinieku konkurencē ieņemdams 12. vietu), lai paliek uz emociju rēķina. Trīskārtējais pasaules vicečempions četrinieku konkurencē un šā gada Pasaules kausa ieguvējs četrinieku konkurencē dabūja kārtīgu brāzienu krievu presē no vietējā trases pārvaldnieka (trasē strādāja starptautiska brigāde, kurā bija arī Francijas speciālisti no Laplaņas un vairāki vietējie vīri, kuriem vēl gluži vienkārši nav iemaņu trases sagatavošanā tāda līmeņa sacensībām), jo Zubkovs esot apvainojis viņa darbiniekus un vispār sarunājis galīgās muļķības – kā gan varot pēkšņi kardināli izmanīt trasi, kurā jau notiek PK posma sacensības?! Turklāt visiem bija iespēja vienādi daudz braukt pa jau uzlaboto trasi.
Zinot Zubkova raksturu, šāda viņa reakcija patiesībā nevienu nepārsteidza, arī viņš pats vēlāk – jau atdzisis – teica, ka kopumā ir apmierināts, jo kopvērtējumā ir uzvarējis, un ka jārēķinās ar vēl "ātrāku ledu" olimpisko spēļu laikā. Taču ne jau par Zubkovu, amerikāņu apjukumu vai vāciešu kluso neizpratni ir runa. Visās citās trasēs abiem mūsu Oskariem ir nesalīdzināmai mazāka braukšanas pieredze nekā viņu konkurentiem (Ķibermanis līdz šai sezonai visās pat vēl nebija braucis), bet Sočos visi bija vienādos apstākļos – gluži kā pie baltas papīra labas, jo visi šeit sacensībās brauca pirmo reizi. Tātad – Oskaram Melbārdim labāk un ātrāk nekā titulētajiem un slavenajiem ir izdevies uzķert jaunās trases īpatnības un izprast to. Kārtējais apliecinājums Melbārža pilota talantam. To pašu var teikt arī par Ķibermani, jo viņam šī vispār ir pirmā sezona PK apritē, bet "uz baltas lapas" viņš jutās pārliecinošāk (īpaši pirmajā četrinieku braucienā) nekā vairāki daudz rūdītāki vīri.
Skaidrs, ka šīs sacensības bija reizē arī lielā izlūkošana, skaidrs, ka tika iegūts ļoti daudz informācijas turpmākajam darbam un skaidrs, ka lielās komandas liks lietā visas savas iespējas, lai pēc gada – olimpiskajās spēlēs – nekādi "izlēcēji" viņām pa kājām nemaisās. Ar to mums ir jārēķinās un vispirms pašiem jābūt vēl labāk gataviem braukt Soču trasē pēc gada. Olimpiskajās spēlēs būs četri, nevis divi braucieni un tas ir ļoti būtiski. Vienu gan mums neviens krievs, vācietis, amerikānis, šveicietis vai kanādietis atņemt nevar – proti, tā ir pārliecība par savu varēšanu Soču trasē.
Pirms bobslejistiem Soču trasē skaistu punktu sezonai pielika Martins Dukurs, pēc bobslejistiem ātrākais pirmajā braucienā bija kamaniņbraucējs Mārtiņš Rubenis (tikai 20. vieta otrajā braucienā, bet tik un tā 5. vieta divu braucienu summā liecina, cik blīvi ir rezultāti šajā trasē un cik liela nozīme būs vismazākajam sīkumam, turklāt vēl četru braucienu summā; savukārt Mārtiņam pašam šī uzvara kaut arī tikai vienā braucienā varētu dot ļoti daudz tieši psiholoģiskā ziņā – par pieredzes trūkumu viņam gausties nevajadzētu...), savukārt brāļi Andris un Juris Šici bija trešie divnieku konkurencē, Elīza Tīruma ieņēma 8. vietu dāmu konkurencē, bet Latvijas komanda ieņēma 4. vietu stafetē. Plus Ināra Kivlenieka trases starta rekords. Kopumā sanāk labākais PK posms šajā sezonā. Tieši Sočos.
Patiešām - kāpēc lai Soču trase pēc gada nekļūtu par mūsu trasi? Nevajag pārspīlēt to, ka, piemēram, krievu skeletonisti, bobslejisti un kamaniņbraucēji Soču trasē trenēsies vairāk par visiem citiem (tāda ir mājinieku priekšrocība visur), jo, pirmkārt, braukšana līdz nelabumam vienā trasē vēl negarantē lielu pārsvaru un var pat dot pretēju efektu un, otrkārt, tieši pirms olimpiskajām spēlēm visiem būs vienādas iespējas apgūt jau "olimpisko ledu" (kurš var garantēt, ka pirms tam treniņos pirms sezonas vai tās laikā ledus būs tieši tāds pats, kā olimpiskajās spēlēs?). Mājiniekiem šajos sporta veidos kaut kādas priekšrocības ir un būs vienmēr, ar to jārēķinās, taču pirmām kārtām visu izšķirs meistarība, gatavība un pārliecība konkrētajā dienā (dienās).
