Anatolijs Kreipāns: VEF pamodinās basketbolu?

Viena bezdelīga pavasari nenes. Tas nozīmē, ka vajag uzvarēt vēl. Iespējams, ka tribīnēs būtu vēl vairāk skatītāju, ja viņiem kā papildus intriga tiktu pasniegts, piemēram, fakts par to, ka abu komandu treneri ir ULEB kausa ieguvēji, ka spāņu kluba treneris savulaik ir bijis Madrides "Real" galvenais treneris, kurā savukārt savulaik ir spēlējis VEF galvenais treneris, taču pašu galveno skatītāju piesaistīšanai nākamajām spēlēm tik un tā vajadzēja izdarīt laukumā - proti, uzvarēt. Tieši šādas dramatiskā galotnē gūtas uzvaras vefiņam varbūt visvairāk arī pietrūka, lai pārvarētu neveiksmju joslu, lai iegūtu pārliecību un lai radītu par sevi lielāku līdzjutēju interesi. Nākamā spēle šajā turnīrā VEF ir atkal savā laukumā - 14. decembrī ar G grupas līderi Jeruzālemes "Hapoel". KHL čempionātā ir pauze un atliek tikai izmantot labvēlīgo situāciju, kas pēc uzvaras pār "Cajasol" ir kļuvusi vēl labvēlīgāka, jo tagad ir parādījušas nelielas, bet tomēr izredzes izkļūt no grupas vai vismaz reāli piedalīties cīņā par izkļūšanu no tās. Ir radusies intriga. Derētu padomāt arī par kādas papildus intrigas radīšanu. Piemēram - ap vienu no "Hapoel" līderiem Villiju Solomonu... Bumbiņa, kā saka, tagad ir VEF laukuma pusē un visas iespējas ir tikai pašu rokās.

Lielākā daļa VEF basketbolistu - par laimi - staigā pa zemi nevis lidinās mākoņos un tāpēc nepārvērtē pār "Cajasol" gūtās uzvaras vērtību. Nenoliegsim acīmredzamo - pretinieks bija savas diezgan vieglās uzvaras iespaidā Seviļā un līdzīgā garā cerēja uzvarēt arī Rīgā. Neizdevās. VEF neļāva, lai izdodas. Lai kāda ir pretinieka attieksme (otrajā puslaikā un īpaši pēdējā ceturtdaļā tā krasi mainījās), galvenais tomēr tik un tā jāpaveic pašiem. Droši vien, ka daudzi jau iedomājās par zaudējumu, kad VEF nokļuva zaudētāja lomā ar 64:71, taču varbūt tieši šī epizode - VEF nepadošanās - kļuva ne tikai par lūzumu šajā spēlē, bet kļūs arī par lūzuma punktu VEF sniegumā vispār. Katrā ziņā pavērsienu uz labo pusi šādas uzvaras parasti sekmē.

Šosezon neveiksmīgi Eiropas kausu izcīņā spēlē Krievijas klubi un kā vienu no iemesliem kaimiņvalsts basketbola eksperti (starp tiem arī savulaik slaveni basketbolisti un pazīstami treneri) min pārāk lielās un biežās pārmaiņas komandu sastāvos un tajā skaitā arī biežās treneru maiņas. VEF situācija ir līdzīga. Jauns galvenais treneris ar pavisam citādāku skatījumu uz spēli, līdz nepazīšanai mainījies sastāvs, kuram nepieciešams laiks, lai saspēlētos, lai "atsijājos" tie, kuri šajā komandas modelī neiederas (ne tāpēc, ka ir slikti basketbolisti, bet tāpēc, ka vienkārši neiederas), lai izveidotos īstais sastāvs un tā sauktā komandas "ķīmija". Tas nav paveicams dažos mēnešos, tas nav paveicams pat vienā sezonā un dažkārt tam vajadzīgas pat divas vai trīs sezonas. Šajā procesā ļoti svarīgas psiholoģiskā ziņā ir tādas uzvaras, kādu VEF guva pret "Cajasol" - varbūt ne īpaši skaistā spēlē, bet toties dramatiskā galotnē, pavēršot to no sev nelabvēlīgas uz uzvarētu. Tagad jāsper nākamais solis. Tad nākamais, vēl nākamais un vēl nākamais... Tikai tā.