Apsveicu LTV darbiniekus! Viņi ir tikuši pie vadītāja, kuru gribēja. Izmantojot ekskluzīvās tiesības izvēlēties sev priekšnieku, viņiem nāksies piedalīties reformās un sadalīt arī atbildību par rezultātu. Nāksies pierādīt – pārmaiņas tiek gaidītas no „gaisa” vai arī katrs to labā ir gatavs ziedot kādu savu privilēģiju, ērtību un rutīnas daļu.
Apsveicu Holšteinu! Viņš nav vainīgs, ka izvēlēts! Lai arī kaismīgi aizstāvēju viedokli –ģenerāldirektoram jānāk no malas, ja LTV tiešām vēlas pārmaiņas, zinu, ka cilvēks, kuram uzticas, spēj panākt ļoti daudz. Jautājums, kāpēc Jānis Holšteins, kurš tik garus gadus dažādos vadošos amatos strādājis LTV, vēl nav sevi apliecinājis kā enerģisks reformators? Varbūt viņam neļāva? Arī tā mēdz būt.
Pēdējo gadu laikā, kad Jānis Holšteins darbojās tieši programmas veidošanas laukā (kultūras programmu daļas vadītājs (1996), producēšanas direktors (1999), programmu direktores vietnieks (2003), LTV1 vadītājs (2004)) LTV raidījumu kvalitāte ir lēni un nenovēršami pasliktinājusies. Vai tagad tā uzlabosies?
Baidos, ka izlasot Jāņa Holšteina LTV attīstības koncepcijas pamattēzes, uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt. Koncepcija ir deklaratīva un balstās uz vispārīgām frāzēm (piemēram, LTV galvenais uzdevums – apmierināt sabiedrības vajadzības pēc informācijas, izglītības, izklaides; tai aktīvāk jāiesaistās valstiski svarīgu jautājumu aktualizēšanā utt.). Izvirzītie mērķi koncentrējas vārdos „saglabāt” – gan pašreizējo programmas struktūru, gan finansējuma modeli. Runājot par reklāmas ieņēmumiem, viņš izsakās ideālistiski, ka „tie jāpalielina mārketinga nodaļai strādājot ciešā sazobē ar programmu direkciju”. Ne vārda par to, kā piepildīt vispārīgi nosauktās vēlmes, kurās neatrast nevienu oriģinālu domu. Tas viss jau ir pārmalts iepriekšējo vadītāju konkursos. Jaunu ideju nav. Baidos, ka koncepcija un plāni neparedz ilgi gaidītās kvalitatīvās izmaiņas LTV.
Ja paredz, tad jūtu līdzi! Tāpēc ka Jānim Holšteinam savus plānus nāksies pildīt situācijā, kura atkārtojas. LTV finansējums nav pietiekams, valsts dotācijas lielākā daļa tiek tērēta apraides izmaksām un milzu televīzijas nama uzturēšanai. NRTP prasīs, lai jaunais ģenerāldirektors prasmīgi saimnieko, bet skatītāji gaidīs oriģinālus un profesionālus raidījumus. Finanses aprīs smagnējā saimnieciskā struktūra, raidījumu veidotāji – knapināsies veidojot ierastās pārraides, kuru reitingu līkne ir lejupejoša, tāpēc reklāmdevējiem vienaldzīga. Pretruna gandrīz neatrisināma, jo situācija nemainās, mainās tikai kārtējais vadītājs. Vienīgā atšķirība - problēmas ir vairāk ielaistas un laiks zaudēts.
Skaidrs, ka NRTP izvēle ir nepārprotama: mēs gribam, lai beidzot iestājas LTV „labie laiki”, bet neko radikālu darīt nevēlamies. Ja NRTP to gribētu, tad bija jāmeklē vadītājs, kurš enerģiski teiktu kaut ko negaidītu, piemēram, ka LTV ir jāpārceļas uz citām telpām, jāmaina neproporcionālais darbinieku noslogojums, būtiski jāpaveido programma, jāatvēl līdzekļi profesionālās apmācības programmām, jāpārveido mazkustīgā vadības struktūra... Ja pretendentu vidū tāda nebija, jauns konkurss arī ir iespēja. Ne velti konkursa novērotāja Providus pētniece Lolita Čigāne LTV Panorāmai neslēpa, ka padome, acīmredzama apjumuma apastākļos, jauno LTV ģenerāldirektoru izvēlējās pēc mazākā ļaunuma principa. Ar šo NRTP lēmumu iznācis kā cilvēciski siltajā teicienā: mēs gribam, lai visiem būtu labāk, bet neko tā labā negribam darīt. Par spīti visam – visa labā vēlējumi Jānim Holšteinam!