Anda Rožukalne
Foto: Anda Rožukalne

Sieviete un nauda asociējas ar dažādiem tēliem. Pagātnē aizslīd mantīgo vīru kārotājas, priekšplānā izvirzoties patstāvīgajam un materiāli nodrošinātajām. Tomēr pētnieki regulāri konstatē, ka sievietēm, par spīti viņu nemainīgi augstākajai izglītotības pakāpei, Latvijā par vienu un to pašu darbu joprojām maksā mazāk nekā vīriešiem. Būtu naivi par to žēloties, taču vēl muļķīgāk - atstāt bez ievērības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pirms kāda laika rezonansi ieguva tiesas prāva, kurā darbiniecei tikusi noteikta zema, kā paskaidrots, "sievietes alga". Man ausīs skan racionālas darba devējas prātojums: "Šajā amatā vajadzētu puisi, bet viņam būs jāmaksā vairāk, tāpēc būs jāņem meitene". Parasts secinājums, sarunas biedri tam piekrīt, jo lieliski zina, par ko ir runa.

Kamēr dažādu starptautisku organizāciju eksperti Latvijā regulāri atzīmē vīriešu un sieviešu nelīdztiesību darba samaksas jomā, Latvijā gaidām jaunu darba likumu. Tas uzliek par pienākumu darba devējam noteikt vienlīdzīgu samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu. Tiek atkal minēti skaitļi: vīrieši Latvijā saņemot par 12% līdz 18% lielāku algu nekā sievietes.

Pirms kāda laika žurnāla "Santa" uzdevumā aptaujājot darba devējus par sieviešu un vīriešu algu attiecībām, nācās secināt, ka šajā jomā pastāv vairāki stereotipi. Pirmkārt, nesatricināma ir abu dzimumu darba devēju pārliecība, ka vīrietis ir ģimenes apgādnieks. Tāpēc viņam pienākas šim statusam piemērota alga pat tad, ja viņam nav ģimenes.

Uz lielāku algu gan nevar cerēt sieviete, kas ir vientuļā māte un būtībā viena uztur ģimeni. Otrkārt, sievietes nezin kādēļ radījušas par sevi iespaidu, ka strādā izklaides pēc, lai pagrozītos sabiedrībā. Viņām algas jautājums neesot tik būtisks kā vīrietim; sieviete piepelna kādu nieku klāt vīra algai, jo vēlas izjust prieku saņemt pašas pelnītu naudu. Treškārt, darba devēji lieliski zina, ja sievieti apstākļi spiež, viņa piekritīs strādāt par zemāku algu. Bet personāla ekspertu uzmundrinošie padomi prast noteikt sava darba īsto cenu realitātē ne vienmēr noder.

Lūk citāts no pētījuma "Dzimums un tautas attīstība Latvijā": "Pastāv nopietna neatbilstība algu ziņā, ko saņem vīrieši un sievietes: Latvijā privātajā sektorā vīrieši vidēji saņem par 10 latiem augstāku mēnešalgu nekā sievietes. 10 Ls starpības rašanās cēloņi būtu jāatmet nevis kā gluži vienkārša darba tirgus demokrāfiska īpatnība, bet jāanalizē dziļāk.

Vispirms jāuzdod jautājumi, kāpēc sievietes vairāk nekā vīrieši tiek nodarbinātas zemāk apmaksātos darbos vai tirgus sektoros; kādēļ daudz retāk par saviem vīriešu dzimuma kolēģiem viņas virzās par karjeras kāpnēm? Vienkārši sakot, sabiedrība augstāk vērtē vīriešu nekā sieviešu padarīto darbu. Iemesli tam ir mazāk saistīti ar vīriešu un sieviešu varēšanu vai nevarēšanu, bet gan vairāk ar to, ar pieņēmumiem par dzimumu lomām.

/../ sievietes daudz biežāk iesaistās neapmaksātos darbos kā ģimenes locekles vai radinieces. Tas izceļ faktu, ka Latvijas sabiedrībā vīriešu darbam piešķir daudz lielāku vērtību salīdzinājumā ar sieviešu padarīto darbu, neņemot vērā darba veidu: ja darbu dara vīrietis, tam ir lielāka vērtība, tādējādi augstāks atalgojums un labvēlīgāka attieksme, piemēram, paaugstinājums amatā." Šo garo citātu ievietoju, lai vēlreiz uzsvērtu tik pašsaprotamo, ka alga jāsaņem par darbu un izglītību, par uzcītību un iespēju uzticēties darītājam. Algai nu nav nekāda sakara ar dzimuma vai ģimenes stāvokļa ierakstu anketās, ar mērķiem, kāpēc strādājam - izdzīvošanas vārdā vai zeķbikšu un kafijas pirkšanai vien.

Es zinu, ka ir dažādi. Ir sievietes ar lielām, mazām un vidējām algām, ar algām, kas ir lielākas nekā viņu vīriem. Es zinu, ka ir daudzi uzņēmumi, kas kuros algu lielumam nav nekāda sakara ar dzimumu. Tad kāpēc statistika ir tik stabila, ja visiem jau sen skaidrs, ka par vienādu darbu kā sievietēm, tā vīriešiem jāsaņem vienāda samaksa?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form