Konkurējoši mediji labprātāk viens otram uzknābj nekā aizstāv kopīgas vērtības. Tāpēc šībrīža fons, kad darbinieku nomaiņu virkne ziņu aģentūrās un LNT ziņu dienestā, radījusi viļņošanos LTV “Panorāmā” un citur, rāda pozitīvas pārmaiņas. Ne tikai Nagļa formālā atlaišana, bet arī augstos amatos esošu kolēģu padzīšana “politiskas nepaklausības” dēļ izrādās medijus satraucošs notikums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Galvenā problēma, lai notikumu atspoguļojums neaizkavētos pārējos garlaikojošos spriedelējumos par vienas “cunftes” bēdām. Būtībā aizdomas par mediju vadītāju neētisku ietekmēšanu ir visas sabiedrības problēma. Manipulējot ar mediju neatkarību, vistiešākajā veidā tiek apkrāpta auditorija, radot šķitumu par informācijas objektivitāti, bet īstenībā skalojot smadzenes kādam izdevīga virzienā. Nav vajadzīga, liela izdoma, lai jau iepriekš zinātu atbildi uz jautājumu: vai jūs gribētu ikdienas saņemt kāda interesēs pasniegtus jaunumus? Nesenās aptaujas rezultāti, kas parādīja neglaimojošo attieksmi pret mediju neuzpērkamību rāda, ka pārliecība - mēs melosim, bet mums vienalga ticēs - sāk grīļoties. Varbūt tāpēc pašlaik ir īstais laiks, kad runāt par pasaulē regulāri apspriestām problēmām - mediji un to īpašnieki un mediji un to vadītāji.

Vērojot pašreizējos notikumus Latvijā un klausoties prognozēs, ka “pirmsvēlēšanu gadā mūs gaida daudzi brīnumi”, radās pārdomas, kuras es labprāt gribētu apspriest ar “DELFI Versiju” lasītājiem:

Šis nav pirmais gadījums, kad atlaists galvenais redaktors atklātā vai slēptā formā sūdzas, ka ticis politiski apspiests. Parasti šādas runas tiek ātri vien notušētas ar apvainojumiem par profesionālisma trūkumu, nemākulīgu menedžmentu, nespēju piesaistīt lasītājus, netīkamām personiskajām īpašībām. Pat ja iemesli saplūstu, nekad kāds no šiem gadījumiem nav nopietni izmeklēts, cenšoties noskaidrot īsto patiesību. Rezultāts ir bijušā darbinieka diskreditācija un darba devēju pārliecība, ka vajadzīgā brīdī tā varēs rīkoties atkal.

LNT ziņu direktores Silvijas Jokstes atlaišana bija pirmais gadījums, kad “politiska nepaklausība” izpaudās pieminot konkrētus ziņu sižetus – “Jaunā laika” partijas dibināšanas kongress un Krājbankas vadības nomaiņa. Līdz ar direktori darbs uzteikts arī reportierim, kas bija sižetu autors. Likumsakarību uztvert ir viegli, bet neviens no bijušajiem darbiniekiem atklāti neuzstājas pret darba devēju. Neoficiālos skaidrojumos atkal dzirdams vārds “neprofesionālisms”, aiz kura varbūt glūnīgi slēpjas “nepaklausība”, “neietekmējamība”, “stingrs mugurkauls”. Var secināt nepatīkamo - žurnālistika ir vienīgā profesija, kurā atlaiž par pienākumu pildīšanu. Diezin vai ar to pietiek. Jo atlaisto darbinieku mazdūšība parāda žurnālistu neaizsargātību ierobežotajā Latvijas mediju sistēmā. Te nav iespējams tāds gadījums kā Zviedrijā, kad vietu saglabāja žurnālists, kurš atmaskoja savas avīzes īpašnieka nelikumīgo biznesu.

Esmu dzirdējusi, ka politiskā ietekme esot mīts, ka žurnālistiem patīkot tēlot cēlus cietējus, jo īpašnieki, akcionāri, vadītāji vēlas tikai augstus reitingus, panākumus tirgū un neko vairāk, nemaz nerunājot par primitīvu ietekmēšanu. Atļaujiet pasmaidīt, jo nedaudz zinu, kā notiek politiskās manipulācijas. Tās visbiežāk ietvertas konfidenciālās frāzēs par “labvēlīgu attieksmi”, kopīpašuma diktētām vienošanām, “svarīgu un vajadzīgu informāciju”, kas “tikai šoreiz” kādu ļoti interesē un noteikti vajadzīga arī auditorijai. Pretargumentus ir grūti izteikt, jo viena otra medija mediju veidošanas pamatos tiek likta nevis naudas pelnīšana ar informēšanu un izklaidi, bet gatavošanās politiskajai vai komerciālajai prostitūcijai.

Kaismīgi aizstāvot bērnu bāreņu un valsts amatpersonu tiesības, žurnālisti atkal palikuši kā kurpnieks bez kurpēm. Situācija nemainīsies tik ilgi, kamēr Latvijā nebūs ietekmīgas žurnālistu profesionālās organizācijas, kas spēs aizstāvēt darbiniekus līdzīgās situācijās, kas slēgs līgumus ar mediju īpašniekiem un padarīs sarežģītāku jebkuru neētisku situāciju. Labāk to izveidot pašiem nekā gaidīt, kad organizāciju savām ērtībām radīs mediju īpašnieki.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form