Andis Kublačovs: Skanstes līnija – sākums pilnvērtīgam tramvaja aplim Rīgā
Foto: Privātais arhīvs

Vērojot pašreizējo situāciju kopumā, kā arī reaģējot uz dažādām tīmeklī klīstošām baumām, gribētu savu viedokli vēlreiz darīt zināmu plašākai sabiedrībai. Uzreiz vēlos uzsvērt, ka paužu savu personīgo viedokli kā pilsētplānotājs, kurš savulaik ir aktīvi līdzdarbojies Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, Rīgas teritorijas plānojuma un arī Rīga un Pierīgas mobilitātes plāna sagatavošanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vispirms vēlos atzīmēt to, ka konceptuāli Rīgas pilsētas turpmākās attīstības redzējums, kas definēts tās plānošanas pamatdokumentos, ir pietiekoši laikmetīgs, un ne ar ko būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu lielo pilsētu vai pasaules prakses. Kā piemēru varu minēt noteiktās prioritārās attīstības teritorijas, kas pēc būtības stiprina ideju par kompaktu pilsētas attīstības modeli un pašvaldības investīciju resursu teritoriālu koncentrēšanu.

To pašu var teikt par redzējumu transporta organizācijas jomā, kur plānojuma risinājumi tiek organizēti tā, lai gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam būtu noteiktas priekšrocības pret jebkāda veida autotransportu. Tas gan nenozīmē, ka nav jāiegulda līdzekļi ielu sistēmas pilnveidošanā, taču nosaka svarīgus akcentus šo dažādo pārvietošanās veidu savstarpējās mijiedarbības plānošanai reālajā pilsētvidē. Rīgas teritorijas attīstības plānošanas pamatdokumentos Skanstes apkaimes un tuvās Pārdaugavas teritorijas tika noteiktas kā potenciāli prioritāri attīstāmas jau 2006. gadā, to vēl vairāk nostiprinot pēc stratēģijas precizēšanas 2014. gadā.

Skansti plānots attīstīt kā izteikti jauktas izmantošanas apkaimi, kas reflektētu pilsētas jaunā biznesa centra pazīmes, savukārt tuvo Pārdaugavu kā izglītības un zinātnes centru.

Nekad nav bijis noslēpums, ka Skanstes apkaimē ir sarežģīti, t.i. būvniecībai ne pārāk labvēlīgi, ir ģeotehniskie apstākļi. Taču der atcerēties, ka šajā gadījumā "sarežģīti" nozīmē gluži vienkārši dārgāk nevis neiespējami. Attiecīgi, ja privāto investoru biznesa plāni paredz pozitīvus rādītājus, un tas saskan arī pašvaldības definēto stratēģiju, tad nav pamata noniecināt būvniecības iespējas arī sarežģītākos ģeotehniskajos un hidroģeoloģiskajos apstākļos. Nevajadzētu aizmirst, ka lielākā daļa teritoriju ar labvēlīgiem ģeotehniskajiem apstākļiem jau ir vai nu apbūvētas, atrodas tālu no pilsētas centra vai arī ir apaugušas ar skaistiem priežu mežiem.

Esmu vienmēr atbalstījis saprātīgu pieeju pilsētu ilgtspējīgas attīstības interpretācijai, man ir patiess prieks, ka, piemēram, Skanstes apkaimes lokālplānojumā ir kārtīgi piestrādāts pie dažādu ilgtspējīgu lietus ūdens novadīšanas risinājumu izstrādes, pēc iespējas izvairoties no visa ūdens ievadīšanas slēgtos pazemes kolektoros. Šādi risinājumi ne vien priecēs rīdzinieku acis, bet arī samazinās urbanizācijas ietekmi uz apkārtējo vidi.

Ja runājam par jauno tramvaja līniju, uzreiz vēršu jūsu uzmanību, ka to ir jāskata Rīgas pilsētas kopējās transporta attīstības shēmas ietvaros, kā arī kontekstā ar pašas Skanstes apkaimes plānoto raksturu un teritoriālajiem risinājumiem. Tramvaja līnijas izbūve caur Skanstes apkaimi ir izvēlēta dažādu apsvērumu rezultātā. Starp tādiem var minēt elektrotransporta draudzīgumu videi, pasažieru pārvadāšanas kapacitāti, nodalāmību no autotransporta plūsmas, komforta līmeni un potenciālu piesaistīt "pasažieru kārtā" arī vispārliecinātākos privātā autotransporta lietotājus.

Šī līnija kalpotu kā sākums pilnvērtīga sabiedriskā transporta (tramvaja) apļa izbūvei ap pilsētas centru, kas būtu vērtīgs papildinājums un jauninājums Rīgas izteikti radiālajai sabiedriskā transporta sistēmai. Kas zina, varbūt tomēr pilsētai kādudien izdodas uzbūvēt Hanzas vai Ziemeļu šķērsojumu, iesaistot šajā aplī arī tuvās Pārdaugavas teritorijas.

Privāto un kravas automašīnu šoferiem vajadzētu būt gataviem pieņemt, ka piekļuve visa veida objektiem pilsētas centrā arvien tiktu nodrošināta, taču tā varētu būt laikietilpīgāka, vai finansiāli neizdevīgāka nekā pārvietojoties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Lai transporta problēmas varētu sekmīgāk risināt, mums kā indivīdiem un sabiedrībai kopumā ir jākļūst drosmīgākiem ieviest izmaiņas savos pārvietošanās paradumos un lēmumu pieņemšanā, izvēloties braukt ar vienu vai otru transporta veidu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Kapu tramvajs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form