Andis Kudors: Ieroču žvadzināšana aiz Latvijas robežām
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Neskatoties uz Krievijas diplomātu piefrizētajām runām par savstarpēji izdevīgu starpvalstu sadarbību, ik palaikam aiz Latvijas Austrumu robežām tiek tēmēts mūsu virzienā un žvadzināti ieroči. Militārajās mācībās tiek izspēlēti scenāriji, kuros Baltijas valstis ir Krievijas ienaidnieku statusā. Tiek gatavotas nākamās mācības "Zapad 2013", kurās šī gada septembrī piedalīsies Krievija un Baltkrievija. Latvijai pašlaik nepastāv tieši militāri draudi, tomēr nevaram arī izlikties neredzam Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanos aiz mūsu robežām Krievijā un pie mūsu kaimiņiem – baltkrieviem.

Šoigu Baltkrievijā

Šī gada 23.aprīlī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu viesojās darba vizītē Minskā, kur tikās ar savu baltkrievu kolēģi Juriju Žadobinu un Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Šoigu sauca baltkrievus par brāļiem, un tika silti uzņemts Minskā. Tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki jautājumi, bet svarīgākais bija Šoigu paziņojums par plāniem izvietot Baltkrievijā raķešu sistēmas un izveidot Krievijas militārās aviācijas bāzi. Paredzēts, ka 2014.gadā Krievija piegādās Baltkrievijai zenītraķešu kompleksus S-300, bet 2015.gadā izvietos lidmašīnu - iznīcinātāju pulku.

Krievijas un Baltkrievijas militārā sadarbība līdz šim jau ir bijusi gana cieša. Gandrīz viss bruņojums, kas ir Baltkrievijas rīcībā, ir ražots Krievijā. Pēdējos piecpadsmit gados Krievijas militārajās augstskolās ir mācījušies vairāk kā tūkstotis baltkrievu karavīru. Baltkrievijā atrodas Krievijas militārie objekti: radiotehniskais centrs Gancevičos - stacionāra radiolokācijas stacija "Volga", kas spēj novērot ballistiskās raķetes un kosmiskos objektus 4800 km attālumā, un 43. sakaru centrs Vileikā, ar kura palīdzību Krievijas jūras kara flote nodrošina radiosakarus ar kuģiem un zemūdenēm, kā arī īsteno radioizlūkošanu.

Zapad - 2013

Lukašenko izteicās, ka militārās mācības Zapad - 2013 nav vērstas ne pret poļiem, ne pret baltiešiem, ne pret NATO. Iepriekšējo mācību scenāriji gan runā tieši par pretējo, turklāt Polijas mediji vēstī, ka iespējams, ka šī gada mācībās tiks izspēlēts "preventīvs" kodoluzbrukums Varšavai... Lukašenko vēl teica, ka viņiem (mums - baltiešiem, poļiem un NATO kopumā) ir jāsaprot, ka, "ja viņi mēģinās kaut kā paskatīties uz mūsu pusi slikti, tad mēs arī reaģēsim". Vai Lukašenko nopietni domā, ka NATO varētu uzbrukt Baltkrievijai? Kopumā gan jāatzīst, ka minētajā pasākumā Lukašenko izteikumos bija drīzāk uzmanīgs, nekā kaujiniecisks.

Baltkrievi arī atgādina, ka Krievija un Baltkrievija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) dalībnieces. Atbilstoši 1992.gadā parakstītā Kolektīvās drošības līguma 4.pantam, "agresijas akta gadījumā, kurš būtu vērsts pret jebkuru no valstīm - dalībniecēm, visas pārējās valstis - dalībnieces sniegs tai nepieciešamo palīdzību, ieskaitot militāro, kā arī sniegs palīdzību ar tiem līdzekļiem, kuri atrodas to rīcībā." KDLO gan vairāk ir Krievijas reģionālo ambīciju izpausme, nekā visu dalībvalstu solidaritātes pierādījums. Būtu grūti iedomāties, piemēram, ka Baltkrievijas vai Kazahstānas karavīri piedalītos Krievijas - Gruzijas karā. KDLO sadarbība tomēr var noderēt kā Krievijas militāra atbalsta Baltkrievijai pamatošana, ja pret autoritāro Baltkrievijas vadību tiktu īstenots Lībijas scenārijs, kura iespējamība pašlaik ir tuvu nullei. Lukašenko teiktais liecina, ka viņš tik droši par to nejūtas.

Iespējams, arī, ka Lukašenko izmanto satraukumu par teorētiski iespējamo Rietumu humanitāro intervenci, lai pārliecinātu savas valsts iedzīvotājus par Krievijas militārās klātbūtnes nepieciešamību. Opozīciju nav izdevies pārliecināt, tās pārstāvji norāda, ka jaunā vienošanās ir pretrunā ar Baltkrievijas kā neitrālas valsts statusu. Viens no galvenajiem Lukašenko rīcības iemesliem ir ekonomiskais vājums un Krievijas sniegtās preferences enerģētikas jautājumu kārtošanā. Ļaujot Krievijai risināt savus drošības jautājumus, Baltkrievija varēs piebremzēt ar stratēģisko uzņēmumu pārdošanu Maskavai.

Tepat pie Latgales

Bez Zapad - 2013 un iznīcinātājiem Baltkrievijā, briest pārmaiņas arī aiz Latvijas - Krievijas robežas. Rietumu kara apgabala Pretgaisa aizsardzības un Gaisa spēku komandieris Igors Makuševs šī gada martā pavēstīja, ka Krievija veido jaunu kara aviācijas bāzi Ostrovas lidlaukā Pleskavas apgabalā. Atbilstoši ģenerālmajora teiktajam, aviācijas bāzē būs dislocēti helikopteri Ka-52, Mi-35, Mi-28, Mi-26, Mi-8MTB5. Lidotāji jau tiekot gatavoti mācību centrā, bāze tikšot pabeigta šī gada pirmajos sešos mēnešos. Lai par šo lidaparātu spējām un uzdevumiem spriež kara lietu speciālisti, tomēr vismaz viena lieta jau ir skaidra tāpat, proti, helikopteri dod iespēju pārvietot specvienības un diversantus, neparādoties pretinieku radaros. Krievijas rūpes par t.s. tautiešiem (kuru liela daļa dzīvo Latgalē), latgaļu valodu un vietējo aktīvistu retorika par Latgales autonomiju, kombinācijā ar netālu no Latvijas veidoto bāzi, rada, ja ne satraukumu, tad vismaz pārdomas par šādas bāzes mērķiem.

Kaimiņu būšana

Latvijas dalība NATO dod mums drošības garantijas, kuru patiesumu Krievija pārskatāmā nākotnē nemēģinās pārbaudīt. Tomēr kaimiņš, kurš skatās uz tavu māju caur tēmekli un krāj munīciju netālu no žoga, nevar tikt vērtēts tikai pēc viņa vārdiem, kuros tiek pausta vēlme izdevīgi sadarboties. Turklāt ir jāpatur prātā, ka minētais kaimiņš pirms dažiem gadiem ar varu atņēma cita sava dienvidu kaimiņa dārza daļu, lai apgrūtinātu viņa pievienošanos mūsu klubam. Vienas no starptautiskās politikas izpētes pieejām - reālisma postulāts vēsta, ka starpvalstu attiecībās nav draugu, ir tikai intereses. Tad nu Latvijas drošības interesēm atbilstoša ir Baltijas valstu dalība vienotā, kaujas spējīgā un ātri reaģējošā NATO, kurai pagaidām - ne vidējā, ne tālākā perspektīvā nav redzamas alternatīvas.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form