Lielais Ķīnas mūris
Pat sabiedriskais medijs LSM.lv, nesen rakstot par Ķīnu, virsrakstā lietoja vārdus "veiksmes stāsts". Tad varbūt pārstāsiet kautrēties un sāksiet stāstīt arī par nacistu "veiksmes stāstu"? Vai Hitlera laikā Vācijā netika uzbūvēti labi ceļi un attīstīta tautas klases automašīnu rūpniecība? Nacistu panākumi neatsver viņu pastrādātos noziegumus. Bet par komunistiem, kuri kopumā cilvēces vēsturē ir nogalinājuši (ne tikai Ķīnā) un nomocījuši vairāk cilvēku nekā nacisti, ir pieņemami runāt "veiksmes stāsta" kategorijās? Ekonomika nav un nevar būt vienīgais un izšķirošais faktors šajā ziņā. Vai vergu darbs ir labs? Daļa no Ķīnas "ekonomiskā brīnuma" tika veidota, nemaksājot cilvēkiem cienīgu algu, tādējādi konkurējot ar lētām precēm Eiropā un ASV. Situācija mainās, algas pieaug, komunistu plānotājiem nenāksies viegli saglabāt straujo ekonomikas izaugsmi.
Ķīnai ir lielas ambīcijas kosmosa izpētē, tā strauji attīsta valsts transporta infrastruktūru un militārās spējas. Varam konstatēt, ka Ķīnas ekonomika ir pamatīgi augusi kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Sākot no 2005. – 2006. gada IKP pieaugums ik gadus ir bijis sevišķi straujš. Te ir svarīgi piebilst, ka Ķīnas ekonomika aug nevis tāpēc ka komunisti ir tādi malači, bet tāpēc, ka viņi atdarina nīstos kapitālistus Rietumos, aktīvi tirgojas ar tiem (PSRS Aukstā katra laikā nebija tik labu iespēju) un upurē Marksa idejas par privātīpašumu un ražošanas līdzekļiem. Ja Ķīnas komunisti turpinātu būvēt tīru utopiju, tad mēs redzētu vēl vienu nabadzīgu valsti kā Ziemeļkoreja. Turklāt, Ķīna ir bagāta absolūtajā izteiksmē, bet ne relatīvajā. IKP uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā bija 10 500 USD. Salīdzinājumam, Latvijā – 17 620 USD, Vācijā – 45 720 USD.1 Vidējā alga Ķīnā 2020. gada decembrī bija 1225 USD (Latvijā 2021. g. martā – 1502 USD, Vācijā – 4835 USD).2
Visi miera stājā gaida vagonus
Vienu brīdi Austrumeiropā sākās jūsmošana par lielajām iespējām, ko sniegs jaunais zīda ceļš, kura viens no atzariem ies cauri Latvijas ostām. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) samita laikā pat pieļāvām, ka Mao Dzeduna bildes rotāja lielu daļu Barona ielas reklāmas stendu Rīgā. Nu, ne gluži portreti, bet kā Aizliegtās pilsētas sienas atainojums ar Mao bildi uz tā. Esmu par tirdzniecību gan ar Ķīnu, gan Krieviju, bet tikai tādu, kurā neejam uz kompromisiem ar sirdsapziņu, vērtībām un nepakļaujamies mutes aizbāšanai dažu nākotnes projektu dēļ.
Ķīnas pirms-komunisma kultūras mantojums ir iespaidīgs. Bet nekad neesmu sapratis jūsmotājus par komunistisko Ķīnu. Pat, ja tas nav "tas īstais komunisms", tomēr, valsts ir autoritāra un noteiktās jomās totalitāra. Nav īsti komunisti? Tad lai likvidē kompartiju un Mao bildes nomaina ar Konfūcija citātiem. Nedarīs to? Nu tad komunisti ir un paliek komunisti, pat ja nav tie "īstie". Ķīnas vadība atsakās publiski izvērtēt partijas noziegumus pret saviem cilvēkiem 20. gadsimtā. Kādi režīmi tā rīkojas? Tādi, kuri vēlas šo to no melnās pagātnes turpināt. Pēc dažādiem aprēķiniem režīms ir atbildīgs no 40 līdz 80 miljonu savu iedzīvotāju nāvi.3 Zvirbuļu likvidēšanas kampaņa vien bija ko vērta... Kultūras revolūcijas laikā barbari publiski kaunināja profesorus, kuri mīlēja patiesību vairāk nekā komunistu fantāzijas. Šādu un līdzīgu kreiso utopiju iedzīvināšana parasti rezultējas asiņu jūrā un cilvēka dzīvības nicināšanā.
Kompartijas līderis Si Dziņpins simtgades pasākuma laikā bija ģērbies Mao un Staļina stila apģērbā, kas pasvītroja viņa režīma represīvo dabu. Uzvalks noderēs, kad būs jārunā par tirdzniecību ar ES un ASV. Viena bērna politika demonstrēja komunistu domāšanas veidu – viņi spriež, ka drīkst noteikt ģimenēm, cik bērnu tām drīkst būt. Šāda pieeja ir totalitāra. Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Dzji Janči 2003. gadā intervijā teica, ka Ķīna ar dzimstības regulāciju pasargājot ne tikai sevi, bet visu pasauli, kurā jau tā esot daudz cilvēku.4 Tā ir visai tipiska ateistu nostāja dzimstības regulēšanā, zinām arī indivīdus Rietumos, kuri spriež līdzīgi. Kristiešiem šāda politika nav pieņemama. Komunisms ir gandrīz reliģija, tāpēc tā necieš nekādu citu ticību, arī kristietību ne. Ķīnā tiek vajātas gan etniskās minoritātes, gan kristieši. No dievnamiem tiek noņemti krusti, ēkas tiek demolētas, tiek likvidētas valsts neatzītās draudzes, kuras jau tā cenšas sadalīties mazās grupās, lai izvairītos no vajāšanām. Ir vairākas kristiešu baznīcas un apvienības, kuru darbību Ķīnas vara pieļauj, bet arī tās tiek cieši pieskatītas un dažkārt saskaras ar represijām. Neskatoties uz apspiešanu, kristiešu skaits Ķīnā palielinās un nākotnē komunistiem kļūs arvien grūtāk ierobežot ticību Kristum.
Kremlis: ja tikai mēs būtu zinājuši, ka var pelnīt un turpināt kontrolēt tautu...
NBC kanāla intervijā 14. jūnijā Vladimiram Putinam tika uzdots jautājums par Ķīnas iespējamo agresiju pret Taivānu. Krievijas prezidents teica, ka nekāda agresija nenotiek un netiek plānota. Putins rūpējas par Ķīnas reputāciju. Gan Ķīnas, gan Krievijas varas kontrolēti mediji saudzē un pat slavē viens otru. Nevar gan piekrist Putina teiktajam, ka pie Taivānas ūdeņiem nav pat dūmu, kur nu vēl uguns. Draudi par militāra spēka izmantošanu pret Taivānu ir atkārtoti izteikti ne tikai valstij piederošajos Ķīnas medijos, bet arī pats Si Dziņpins ir draudējis ķīniešiem, kuri bauda brīvību uz salas un bieži ceļo uz Japānu.
2019. gadā viņš aicināja Taivānu "apvienoties" ar komunistisko Ķīnu, balstoties uz principu "viena valsts – divas sistēmas". Viņš apvienošanos nosauca par neizbēgamu un brīdināja, ka Ķīna patur tiesības piemērot spēku: "Mēs nesolām atteikties no spēka izmantošanas un paturēt iespēju izmantot visus nepieciešamos līdzekļus." Si Dziņpins piebilda, ka tā ir iekšēja problēma un Ķīna nepieļaus "ārēju iejaukšanos". Tas, protams, ir mājiens vispirms jau ASV. Un 2021. gada sākumā Ķīnas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Vu Caņs pavēstīja: "Mēs brīdinām Taivānas neatkarības elementus – tie, kuri spēlējas ar uguni, apdedzināsies, un Taivānas neatkarība nozīmē karu."5Putins šo visu bija palaidis garām savām ausīm. Ja jau iekšējā lieta, tad iekšējā.
Ķīna, atšķirībā no Putina laika Krievijas, 21. gs. ir vairāk demonstrējusi savus ieročus nekā lietojusi, tomēr situācija ap Taivānu ir satraucoša. Ķīnā ir gan senas, gan jaunas problēmas, kas izriet no tautu apspiešanas. Gan tibetiešiem, gan Honkongas iedzīvotājiem te būtu ko stāstīt. Krievijas iekšpolitika paliek arvien līdzīgāka Ķīnas komunistu īstenotajai. Krievija ir pielāgojusi Ķīnā izmantotās personu seju atpazīšanas tehnoloģijas, lai "stiprinātu iekšējo drošību". Mediju kontrole Krievijā jau sāk līdzināties Ķīnas kolēģu ciešajam tvērienam. Kontrolēt visus un turpināt daudz pelnīt, vai tā nav Putina elites devīze? Abās valstīs ir miljardieri, bet tie nedrīkst neko sliktu teikt par vadoņiem, citādi var ātri visu zaudēt. Kā nesen publikācijā DELFI.lv norādīja Āris Jansons, lielākā daļa Ķīnas veiksmīgāko uzņēmēju ir Ķīnas Komunistiskās partijas biedri. Daudzu uzņēmumu panākumi ir atkarīgi no partijas labvēlības un aizsardzības pret ārvalstu konkurenci.6
Ārpolitikā – plecu pie pleca
23. martā Ķīnas un Krievijas ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par globālo pārvaldību, norādot, ka abu valstu nostāja cilvēktiesību, demokrātijas, starptautisko tiesību un multilaterālisma jautājumos ir līdzīga. Abām valstīm esot jāsadarbojas, lai virzītu starptautisko kārtību no rietumnieciskām definīcijām uz multipolaritātes atbalstu. Tulkoju: abas valstis vēlas kontrolēt savus kaimiņu, bet pastāvošās starptautiskās tiesības to nepieļauj. Ķīna un Krievija ir rīkojušas kopīgas militārās mācības; tās komentējot NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs intervijā laikrakstam "La Republica" teica, ka abu valstu tuvināšanās rada jaunus drošības izaicinājumus Rietumu demokrātijām.
Pētnieki Kristofers Volkers (Christopher Walker) un Džessika Ludviga (Jessica Ludwig) 2017. gadā nāca klajā ar jauna jēdziena piedāvājumu, norādot, ka "tas, ko līdz šim esam sapratuši kā autoritāro valstu maigo varu (soft power), ir labāk saucama par aso varu (sharp power)".7 Ja maigā vara parasti palīdz atrast draugus un cenšas pārliecināt viņus par labu sadarbībai ar mūsu valsti, tad asā vara grauj mērķa valstu demokrātiju un drošību no iekšienes, piemēram sašķeļot sabiedrību un vājinot tās uzticēšanos valsts institūcijām. Ķīnas, līdzīgi kā Krievijas, asā vara darbojas asimetriski, proti, viņi pieprasa mediju brīvību saviem propagandas ruporiem mērķa valstī, bet citiem neļauj brīvi izplatīt informāciju savā zemē. Turklāt autoritāro varu raksturs ir redzams to publiskajā diplomātijā un izpaužas kā melošana par sevi un citiem, kā arī kritikas nepieļaušana par savu režīmu. Āža kāja nodevīgi lien laukā. COVID-19 ir no nelaimīgā sikspārņa vai Ķīnas laboratorijas? Pamēģiniet autoritārā valstī noskaidrot patiesību!
Ķīna pasmaidīja...
20. maijā Vladimirs Putins teica: "Visi vēlas kaut kur mums iekost vai kaut ko mums nokost. Bet viņiem ir jāzina, tie, kuri gatavojas to izdarīt, ka mēs visiem izsitīsim zobus, tai lai viņi nevarētu vairs iekost."8 Putins teica, ka daži atļaujas publiski runāt par to, ka Sibīrijas bagātības netaisni pieder tikai vienai valstij. Uz ko tad īsti Putins bija tēmējis teikto? Ja skatāmies uz 20. un 21. gadsimta vēsturi, tad drīzāk jau Maskava ir nokodusi vairākām citām valstīm teritorijas daļas. Vai Japānai nav atņemtas salas? Vai Somija un Vācija nezaudēja daļu savas zemes? Vai Maskava prettiesiski nekontrolē daļu Moldovas, Ukrainas un Gruzijas? Vai Putins nepiesolīja Latvijai beigta ēzeļa ausis Abrenes vietā? Skaidrs, ka Putins meklē ienaidniekus (īstos un virtuālos) un tad pats cīnās ar tiem gan dabā, gan informācijas telpā. Bet, varbūt, Putins to tēmēja uz Ķīnu?
Pēc Vladimira Putina izteikuma par Sībīrijas dārgumiem un zobu sišanu kāds ierakstīja "Twitter" vietnē: "Ķīna pasmaidīja." Ik pa laikam internetā pavīd kāda ziņa par vēsmām Ķīnā, kas saistītas ar pārliecību, ka daļa Sibīrijas un Tālo Austrumu ir Ķīnas "vēsturiskās zemes" un pienāks laiks, kad teritorija tiks paņemta Ķīnas imperatora, piedodiet, komunistu vadītāja kontrolē. Oficiālie Ķīnas pārstāvji šādas vaļības izteikumos neatļaujas, bet var puslīdz droši teikt, ka ne Pekinā ciena maskaviešus, ne Krievijas elite būtu sajūsmā par lielo austrumu draugu. Ķīniešu prese pirms ASV un Krievijas prezidentu nesenās tikšanās parādīja satraukumu, jo rakstīja, ka "mūsu draugu Putinu" neatraus no Ķīnas un savā pusē ASV nepārvilks. Draugi draugiem, bet asimetriskums Krievijas-Ķīnas attiecībās nosveras par labu Ķīnai. Pekinai gan noteikti nepatika nesenais ieroču pārdošanas līgums starp Krieviju un Indiju, kura ietvaros Indija iegādājās no Krievijas "S-400 Triumf" pretgaisa aizsardzības elementus par 5,2 miljardiem ASV dolāru.
Nobeigumā: Putina ģeopolitiskās rotaļas un Ķīna
Gan ASV, gan Ķīnai Krievija ir "trešais", kuru vajadzības gadījumā var iemainīt vai pastumt malā lielajā stratēģiskajā spēlē. Pekinai noder Krievija ANO DP balsojumos un veto uzlikšanā, diskusijā ar ASV par starptautisko attiecību normatīvo bāzi, jeb to, kas ir "norma" valstu attiecībās. Pats varīgākais – Ķīna izmanto Krieviju kā resursu piedēkli savai augošajai industrijai. "Resursu piedēklis" ir jēdziens, kas Maskavai ļoti netīk, bet Krievijas propagandisti to izmanto, skaidrojot, ka Rietumi vēlas Krieviju par tādu pataisīt.
Pirms dažiem gadiem Krievijas Centrālā banka (CB) ar "de-dolarizācijas" karogu rokās palielināja savu zelta-valūtas rezervju daļu Ķīnas juaņās līdz aptuveni 15%. 2020. gada jūnijā minētā daļa bija 12,2%, kas ir salīdzinoši liels īpatsvars, lai valūtas svārstības ietekmētu Krievijas rezerves. Juaņas vērtība kopš Krievijas CB lēmuma ir kritusies un Krievija tādējādi ir zaudējusi vairākus miljardus no savām rezervēm. Ekspertu brīdinājumi pirms šāda soļa tika ignorēti, bet Krievijas CB te īsti nevajadzētu vainot, jo tik nozīmīgus lēmumus pieņem Kremlī un tie ir saistīti ar Putina ģeopolitiskajām rotaļām. Pēc 2014. gada Kremļa propagandistiem tik ļoti gribējās parādīt, ka viņiem par tādu ES ir ne silts, ne auksts, jo Maskava ir draugos ar lielo Ķīnu.
Politiķis un enerģētikas speciālists Vladimirs Milovs pauda viedokli par Krievijas pakļaušanos Ķīnas prasībām ģeopolitisku motīvu dēļ: "Austrumu draugs mūs aplaupīja, ieguva lielā apjomā izejmateriālus ar atlaidi; mēs to visu apmaksājām ar nodokļu atlaidēm no mūsu nodokļu maksātāju kabatām un ar naudu no Nacionālā labklājības fonda."9Krievijas austrumos Ķīnas investori darbojas sevišķi labvēlīgā režīmā, uzņēmumi, kuru daļas pieder arī ķīniešiem, saņem būtiskas nodokļu atlaides. Ienākumi valsts budžetā no tiem nav lieli, toties vairojas politiskā vienotība ar Ķīnu. Negribat būt atkarīgi no Eiropas, labi, pamēģiniet ar Ķīnu! Bet te viena liela problēma – Pekina nav gatava maksāt Krievijai par energoresursiem to cenu, ko eiropieši maksā.
1 World Bank, GDP per capita 2020, https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.PCAP.CD?locations=CN
2 Monthly Earnings by Country Comparison, https://www.ceicdata.com/en/indicator/china/monthly-earnings
3 Valerie Strauss and Daniel Southerl, HOW MANY DIED? NEW EVIDENCE SUGGESTS FAR HIGHER NUMBERS FOR THE VICTIMS OF MAO ZEDONG'S ERA, The Washington Post, July 17, 1994, https://www.washingtonpost.com/archive/politics/1994/07/17/how-many-died-new-evidence-suggests-far-higher-numbers-for-the-victims-of-mao-zedongs-era/01044df5-03dd-49f4-a453-a033c5287bce/
4 Cik līdzīgas un dažādas ir mūsu valstis, Vestnesis.lv, 01.10.2003., Nr. 135, https://www.vestnesis.lv/ta/id/79457
5 "Обманули дурачка на четыре кулачка". 10 примеров как Путин обманул журналиста NBC, The Insider, 16 июня 2021, https://theins.ru/antifake/242779
6 Āris Jansons: Ķīnas komunistiem palīdz veičī un piecgades plāns, DELFI.lv, 28.06.2021., https://www.delfi.lv/news/versijas/aris-jansons-kinas-komunistiem-palidz-veici-un-piecgades-plans.d?id=53333419
7 Andis Kudors, Asā vara Krievijas ārpolitikā, Latvijasdrosiba.lv, Apr 16, 2020,
https://www.latvijasdrosiba.lv/post/as%C4%81-vara-krievijas-%C4%81rpolitik%C4%81
8 Путин заявил, что Россия "зубы выбьет" всем, кто попробует что-то у нее "откусить", TASS, 20.05.2021., https://tass.ru/politika/11426317
9 Vladimir Milov. Как Путин продает Россию Китаю, https://www.youtube.com/watch?v=cA09sxX4-Tk