Pēdējā laikā izskanējušās domstarpības par SIA Lursoft tiesībām apkalpot LR Uzņēmumu reģistra datubāzi rada neizpratni – kādēļ pēc vairāku gadu veiksmīgas sadarbības sākta šāda diskusija? Šis gadījums vedina domāt, ka valsts vairāk rūpējas nevis par kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu patērētājam, proti, uzņēmējiem, bet uztraucas, kāpēc ļaut privātam uzņēmējam pelnīt naudu, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu. Citiem vārdiem sakot – rodas iespaids, ka valsts vēlas nevis veicināt, bet gan ierobežot modernas ekonomikas attīstību valstī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
SIA Lursoft un Uzņēmuma reģistra noslēgto līgumu varētu pielīdzināt koncesijas darbības principiem, kas ir viena no valsts un privātās partnerības formām (VPP). Koncesijas līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku starp valsts vai pašvaldības struktūru (koncedents) un privātu uzņēmumu (koncesionārs). Tas paredz, ka valsts kādas noteiktas publisko pakalpojumu funkcijas nodod privātās rokās. Privātais uzņēmējs nodrošina šo funkciju izpildi valsts vietā, saņemot par to zināmu atlīdzību no patērētāja. Lursoft gadījums ir klasisks veiksmīgas koncesijas modelis – valstiski nozīmīgu informāciju uztur un pārstrādā privātā sektora uzņēmums. Pašreizējā diskusija rada bažas par valsts un privātās partnerības iespējamību Latvijā.

Latvijā koncesijas idejai ir ļoti liela perspektīva, kas ļautu attīstīt daudzas pašlaik stagnējošas nozares, tomēr tās sniegtās iespējas netiek pienācīgi izmantotas un no tā ieguvējs nav neviens. Lielā daļā sabiedrības valda aplams viedoklis un bailes no koncesijas kā slēptas privatizācijas, tomēr šīm bažām nav pamata, ja vien koncesijas līguma slēgšanas gaitā tiek izslēgta krāpniecības vai korupcijas iespēja.

Pieredze daudzās Eiropas valstīs un daži ļoti veiksmīgi piemēri arī Latvijā ir kā pierādījums valsts un privātās partnerības efektivitātei. Kāpēc koncesijas sadarbības princips ir izdevīgs visām pusēm? Valstij – jo tā ir nodrošinājusi nepieciešamā pakalpojuma sniegšanu, neieguldot prāvas investīcijas, un privātajam sektoram, jo tas gūst peļņu, sniedzot sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu.

Lursoft informatīvās bāzes nodošana valsts pārziņā ir neloģisks un valstij neizdevīgs solis vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas prasa prāvas investīcijas no valsts. Ir dzirdētas pretenzijas, ka informācijas saņēmējam par to ir jāmaksā un ka valsts šo pakalpojumu varētu nodrošināt bez maksas. Šis apgalvojums, nav bāzēts uz mūsdienu ekonomikas principiem - par velti nenotiek nekas pat valsts struktūrās. Manuprāt, nav nevienas valsts struktūras, kuras neiekasētu samaksu no privātā par valsts sniegtajiem pakalpojumiem – jāmaksā ir gandrīz par jebkuru izziņu. Turklāt šādas datu bāzes uzturēšana līmenī, kādā to pieprasa tirgus un patērētājs, prasītu no valsts ievērojamas investīcijas, ko pašlaik iegulda privāta kompānija. Valstij ir daudz citu, aktuālāku mērķu, kuros ieguldīt līdzekļus.

Otrkārt, privāta struktūra vienmēr strādās efektīvāk un būs konkurētspējīgāka, nekā valsts tā iemesla dēļ vien, ka privātā uzņēmēja galvenais mērķis ir biznesa veiksme. Līdz ar to privātais vienmēr centīsies darbu organizēt tā, lai rezultātā izmaksas tiktu samazinātas līdz minimumam, bet pakalpojums vai produkts maksimāli atbilstu patērētāja interesēm, apmierinātu tā vajadzības un līdz ar to nodrošinātu pieprasījumu. Valstij nebūs kapacitātes efektīvi un ātri nodrošināt jaunākās informācijas apriti un sistēmu attīstīt.

Pašlaik šajā nozarē nepastāv konkurence un tas var šķist neatbilstoši brīvā tirgus principiem. Tomēr, jāpiebilst, ka konkurence ne vienmēr ir lietderīga – vai būtu jēga būvēt divus lielceļus, kas iet viens otram blakus? Nē. Tā vietā jānodrošina viena lielceļa kvalitāte. Nav loģiski vienu pakalpojumu uzticēt diviem konkurējošiem uzņēmumiem, kas darbā izmanto vienus un to pašus resursus un metodes.

Nevajadzētu graut veiksmīgi darbojošos koncesijas modeli, bet gan būtu jādomā, kā privātās un publiskā partnerības modeli ieviest arī citās, pašlaik stagnējošās nozarēs. Pēc mūsu pētījumiem koncesiju vai VPP modeli veiksmīgi var izmantot veselības aprūpē, siltumapgādē, tiltu un ceļu būvniecībā, dzelzceļa satiksmē, ūdensapgādē un citās nozarēs.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form