... īsināsim laiku, cilvēku likumus un tikumus vētīdami. "Delfu" komentāros uzliesmojušais strīds par reliģiju nav nejaušs gadījums – jaunas reformācijas tuvumu vēsta gan Baznīcas kritika, gan jaunu sektu pārpilnība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Apgalvojums – "Iesākumā bija vārds." – nav bez iemesla. Var secināt, ka līdz ar valodas attīstību tika izdarīts viens no lielākajiem cilvēces atklājumiem – iespēja paša galvā radīto tēlainas domāšanas rezultātu nodot citiem savas sugas īpatņiem. Kāds tam sakars ar reliģiju? Vistiešākais. Ja sākumā iedzimtais grēks – vēlme iegūt ar minimālu fizisku piepūli – izpaudās klajā varmācīgā pārtikas un lietu atņemšanā, arī iebiedēšanu ar stipriem sabiedrotajiem piedraudot, tad, laikam ritot, visiem sveša labuma kārotājiem ne spēciņa, ne stipru aizstāvju nepietika.

Uguns pielietošana pirmatklājējiem nekādas priekšrocības nedeva, arī ritenis ne – izrādījās, ka taustāmas lietas izplatās un sāk kalpot katram, kurš tās pielieto. Ko darīt, ja esi apķērīgs, bet mazs un pavārgs – taču gribas citus iejūgt savā vezumā? Kur ņemt stiprus aizstāvjus, ar kuru palīdzību "pierunāt" dalīties?

Iesākumā bija vārds – kāds pirmais iedomājās pielietot "virtuālu" argumentu – kaut ko lielu, nesaprotamu, tāpēc visus biedējošu. Piedzima Pirmais Dievs ......

Ir bezgala naivi šodien protestēt un aicināt nelietot reliģiju – jo kurš gan labprātīgi atteiksies no tik parocīga darbarīka. Daļa cilvēku to izmanto biznesam, citiem tas ir sava veida zāles pret bezspēcīgu izmisumu. Zāles – glābiņš, ne narkotika, kā "marksisti-ļeņinieši" apgalvoja. Vājie ar visiem spēkiem turēsies pie klaju mežonību un rupju spēku ierobežojošas doktrīnas – lai kā to sauktu un kas arī nebūtu tās sludinātāji.

Ir apvainojums – saukt reliģiju par biznesu? Ar ko tad grēku atlaide no pretgrumbu krēma atšķiras?

Reformācijas laikā dažs labs uzdeva jautājumus – " Vai Dievs priecājas tikai par vienuviet savāktu greznumu? Vai baznīca ir svēta vieta, vai tikai noteiktam nolūkam domāta tribīne?" Kokteilis (toreiz gan tādu vārdu nelietoja) – "Ideāli vārdi + savtīgi darbi" toreiz bija drauds cilvēku pasaules veiksmīgai attīstībai, tāds tas ir arī šodien.

Ko mums būs no Luter`Martina mācīties? Neatdos cilvēki labprātīgi tik dižu izgudrojumu un parocīgu manipulatīvu instrumentu, kāds ir Dievs. Iespējams vien ierobežot dzīvniecisko pakampt`kāri – reiz pa reizei apcērpot pašus cirpējus.

Lai turpinās miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts ......

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form