Uguns pielietošana pirmatklājējiem nekādas priekšrocības nedeva, arī ritenis ne – izrādījās, ka taustāmas lietas izplatās un sāk kalpot katram, kurš tās pielieto. Ko darīt, ja esi apķērīgs, bet mazs un pavārgs – taču gribas citus iejūgt savā vezumā? Kur ņemt stiprus aizstāvjus, ar kuru palīdzību "pierunāt" dalīties?
Iesākumā bija vārds – kāds pirmais iedomājās pielietot "virtuālu" argumentu – kaut ko lielu, nesaprotamu, tāpēc visus biedējošu. Piedzima Pirmais Dievs ......
Ir bezgala naivi šodien protestēt un aicināt nelietot reliģiju – jo kurš gan labprātīgi atteiksies no tik parocīga darbarīka. Daļa cilvēku to izmanto biznesam, citiem tas ir sava veida zāles pret bezspēcīgu izmisumu. Zāles – glābiņš, ne narkotika, kā "marksisti-ļeņinieši" apgalvoja. Vājie ar visiem spēkiem turēsies pie klaju mežonību un rupju spēku ierobežojošas doktrīnas – lai kā to sauktu un kas arī nebūtu tās sludinātāji.
Ir apvainojums – saukt reliģiju par biznesu? Ar ko tad grēku atlaide no pretgrumbu krēma atšķiras?
Reformācijas laikā dažs labs uzdeva jautājumus – " Vai Dievs priecājas tikai par vienuviet savāktu greznumu? Vai baznīca ir svēta vieta, vai tikai noteiktam nolūkam domāta tribīne?" Kokteilis (toreiz gan tādu vārdu nelietoja) – "Ideāli vārdi + savtīgi darbi" toreiz bija drauds cilvēku pasaules veiksmīgai attīstībai, tāds tas ir arī šodien.
Ko mums būs no Luter`Martina mācīties? Neatdos cilvēki labprātīgi tik dižu izgudrojumu un parocīgu manipulatīvu instrumentu, kāds ir Dievs. Iespējams vien ierobežot dzīvniecisko pakampt`kāri – reiz pa reizei apcērpot pašus cirpējus.
Lai turpinās miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts ......