Andrejs Eihvalds: Mūsu proamerikānisms – normas robežās
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Nav noslēpums, ka nereti mazās valstis pakļaujas lielo valstu spiedienam – īpaši, ja runa ir par ekonomiska rakstura netiešu intervenci. Tomēr ir arī izņēmumi, kas, lai gan Latvijai nav raksturīgi, šoreiz patīkami pārsteidza. Mēs nekļuvām, un ceru uz to arī nākotnē, par ASV diktāta bezierunu upuri bezjēdzīgajā tehnoloģiju konfliktā starp Vašingtonu un Pekinu.

Turklāt tādējādi nesabremzējās arī mūsu valsts tehnoloģiskais progress, turpinot pilnveidot sakaru infrastruktūru un veidot 5G tīkla aizmetņus. Pavasara pusē gan klīda bažīgas runas, ka tieši diplomātisku apsvērumu dēļ Latvija sakostiem zobiem pievienosies ASV prezidenta sarīkotajam IKT uzņēmuma "Huawei" boikotam.

Latvijas sakaru uzņēmumus ar "Huawei" vieno ilga un veiksmīga sadarbība. Piemēram, tieši šī uzņēmuma aprīkojumā balstās mūsu iespējas lietot mobilo internetu. Ja sadarbību nāktos pārtraukt tikai tādēļ, lai izpatiktu ASV administrācijai, sekas būtu vienkārši traģiskas – mums, ne jau Ķīnas koncernam. Valstij pieder akcijas divos telekomunikāciju uzņēmumos, tāpēc valdība, ja vien izlemtu, noteikti spētu uzspiest abiem boikotēt sadarbības partneri.

Taču, paldies Dievam, nekādas raganu medības netika (publiski) apsvērtas pat tīri hipotētiski. Uz ielām redzamos mobilo operatoru reklāmas plakātus ar "Huawei" mājas interneta ierīci neviens nost nerāva. Arī šī zīmola telefonu lietotāju un kārotāju vidū nekādu masu histēriju neizdevās izraisīt (kaut konkurentiem tādi centieni droši vien bija).

Tas ir gluži vai nacionāls (diemžēl atklāti jāsaka: tomēr vairāk etnisks) konsenss, kas kopš valsts atjaunošanas un jau pirms tās noteica proamerikānismu par Latvijas diplomātijas fundamentu. Kādas gan vēl alternatīvas var būt nācijai ar tādu atrašanās vietu un vēsturisko pieredzi? Varbūt paļauties uz Zviedrijas siltajām kaimiņu jūtām?

Jebkāda politika ir laba, kamēr tā noturas skaidra saprāta, labas gaumes un veselīga egoisma robežās. Protams, labi būtu arī pilnībā iekļauties ētikas normās. Diemžēl pēdējos gados, īpaši hibrīdkara saasinājuma situācijā, manī pieņēmās spēkā iespaids, ka mūsu valdību attieksmē pret Vašingtonu patiesu proamerikānismu aizstāj klaja sulainība.

Jau gadsimta ceturksni gan mūsu sabiedrībā, gan valdībā ir pavisam skaidra izpratne, kāda ir Pekinas reālā ietekme mūsdienu pasaulē – un kāda tā vēl būs. Latvijas atklātais proamerikānisms un antikomunisms nekad nav traucējis mūsu diplomātijai veidot cieņpilnas un izdevīgas attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku. Tik mazai zemei kā Latvija cenšoties veidot draudzīgas attiecības ar tik milzīgu, pavisam atšķirīgu un arī mentāli svešu lielvalsti, galvenais – jauši vai nejauši nepadarīt sevi par Ķīnas ienaidnieku. Jo īpaši tāpēc, ka mēs – Baltijas valstis un NATO – esam dziļi ieslīguši viegli neizbeidzamā attiecību saspīlējumā ar Krieviju.

Gada pirmajā pusē tā vien šķita, ka nokušinātā "RībenTrampa" skandāla un "FinCEN" (un tā ietekmē esošā "Moneyval") spiediena sabiedētie Latvijas politiķi ir gatavi pilnīgi uz jebko, lai tikai izpatiktu Vašingtonas dusmīgajiem onkuļiem. Taču ASV prezidenta izsludinātais tirdzniecības karš ļāva pārliecināties, ka striktas "sarkanās līnijas" piemīt pat gļēvu baiļu radītam proamerikānisma sakāpinājumam.

"Huawei" boikots nemainītu globalizācijas ainu, kamēr nacionālā līmenī šim biznesa segmentam nebūs alternatīvas, bet visi piegādātāji ir starptautiski. Vienīgā atšķirība būtu tāda, ka, izslēdzot no tirgus vadošo piegādātāju, sabiedrībai būtu mazāk tehnoloģiju alternatīvu, līdz ar to augstākas cenas, kā arī mazāk labvēlīgas sarunu pozīcijas nākotnē. Saskaņā ar mediju ziņām un uzņēmuma Latvijas pārstāvniecības izplatīto preses relīzi "Huawei" globālie ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusē pieauguši par 23,2 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu – līdz 58 miljardiem ASV dolāru jeb 52,22 miljardiem eiro, bet tā daļa pasaules tirgū pieauga līdz 17,7 procentiem (vairāk ir vienīgi "Samsung" – 23,2 procenti). Šie finanšu dati liek uzdot retorisku jautājumu – vai tiešām pasaules iedzīvotāji tik plaši izmantotu tehnoloģiju, ja tai neuzticētu savus datus?

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form