Andrejs Ēķis: Nākotnes kino
Foto: DELFI

Ir jaunā gada sākums, un cilvēkiem ap šo laiku patīk veidot dažādus kopsavilkumus. Latvijas kino aizvadītais gads ir bijis iespaidīgs – Latvijas simtgades filmu programmas ietvaros klajā laistas jaunas spēlfilmas, animācijas filmas un dokumentālais kino. Par to varam pateikties ne tikai labajai gribai un valsts finansējumam, bet arī tehnoloģiju progresam. Konkursos uzvar aizvien daudzveidīgāks saturs, tās vairs nav tikai ar lielu kameru paviljonā uzņemtas lentes. Skatītāju lielākais ieguvums no tā ir dažāds, vieglāk pieejams, daudz demokrātiskāks kino. Tā ir autoru mākslinieciskā brīvība un skatītāju izvēles brīvība, kas ļauj jebkuru filmu uzņemt un noskatīties jebkur.

Krietns kino mīļotājs jau sen vairs neaprobežojas tikai ar vietējo kanālu piedāvājumiem un negaida trīs gadus, kamēr iecienītā seriāla jaunā sezona nonāks viņa televizorā. Savās mobilajās ierīcēs varam sekot līdzi lielākajai daļai seriālu un filmu, kas tapušas jebkurā pasaules vietā. Krietni saīsinās arī laiks no filmas iznākšanas uz lielajiem ekrāniem līdz brīdim, kad tā nonāk plaša patēriņa kanālos: mūsdienās ar jaunu filmu var pelnīt apmēram divus mēnešus. Līdz ar to mainās arī mārketinga nosacījumi – ja es ražoju saturu, man ir jādod iespēja klientam noskatīties to vai citu sižetu, sēriju vai materiālu jebkurā laikā un vietā.

Pavisam nesen televīzijā nonāca manis producētais "Nameja gredzens", kļūstot par vienu no apliecinājumiem, cik strauji mainās kino vide un kā paplašinās mārketinga iespējas. Domāju, ka vairums skatītāju bija pazīstami ar "Nameju" jau labu brīdi pirms pirmizrādes, pateicoties treileriem "LMT Straumē". Mazas valsts priekšrocība un posts ir tās ļoti mazais tirgus. Tāpēc mazai valstij ir ātrāk jākustas, jābūt "tuvāk cilvēkam", un tas veicina strauju attīstību, arī strauju produktu apriti. Manam produktam ir jābūt veikalā, bet veikalam – klienta kabatā. Šodien izdzīvo tās biznesa idejas, kas cilvēkam atvieglo ikdienu. Mans kā satura ražotāja uzdevums ir atvieglot šī satura pieejamību, augt līdzi tehnoloģiju piedāvātajām iespējām un pielāgoties tām.

Ir dažādu tipu cilvēki: vieniem ir svarīgs saturs, viņi ir gatavi skatīties iecienīto filmu vai seriālu kaut vai pulksteņa lieluma ekrānā, savukārt citiem būtiskāk ir nevis tas, kas redzams uz ekrāna, bet kā tas izskatās. Tāpēc lielais kino vēl aizvien ir dzīvs. Taču arī filmēšanas process mainās – tas, ko agrāk filmējām paviljonos uz zaļā ekrāna, aizvien biežāk tiek uzņemts reālā vidē, jo tehnoloģijas to atļauj. Sevišķi brīžos, kad notiek kaut kas aktuāls, estētiskais moments atkāpjas otrajā plānā un priekšplānā izvirzās ātrums, ko sniedz tehnoloģijas.

Tieši tāpēc brīnos, ka daudzi Latvijā strādājoši žurnālisti vēl aizvien ir aizspriedumu varā un strādā ar 30 gadus vecām metodēm. Manas komandas moto jau vairākus gadus ir "Īsts, dzīvs, nemontēts", un tā ir arī mana pārliecība: visam jānotiek dzīvajā. Tu vari savā mobilajā ierīcē materiālu nofilmēt, uzreiz nosūtīt un uzreiz būt dzīvajā. Tas nozīmē izmantot mirkli, iespēju šeit un tagad. Ja kāds uztraucas, vai nepazaudēsim robežu starp ziņkārīgo garāmgājēju un profesionāli, – mani principā neinteresē ziņkārīgais garāmgājējs, ja vien viņš nav uzfilmējis kaut ko unikālu. Cilvēki ikdienā uzticas zīmolam, kas konkrēto materiālu pārraida, tas ir viņu Griničas meridiāns. Viss pārējais pa labi un pa kreisi no tā ir tikai papildu informācija. Taču uzticamībai būtu jāiet rokrokā ar operativitāti. Ja ziņkārīgais garāmgājējs pirmais paspējis nofilmēt materiālu notikuma vietā, nav jābrīnās, ka cilvēki tieši šo sižetu noskatās pašu pirmo, lai pēc tam dotos tālāk darīt citas svarīgas lietas.

Sadzīviskā līmenī mobilais internets mums jau kļuvis pašsaprotams. Piemēram, taksometru pakalpojumi – ja agrāk nācās zvanīt operatoram un gaidīt, kad viņš noskaidros, kur tā mašīna atrodas, tagad atliek vien aktivizēt aplikāciju un tā tevi savienos tieši ar autovadītāju. Tas pats ar iepirkšanos: man, piemēram, šausmīgi nepatīk braukt uz lielveikaliem. Tie nozog laiku, es tikmēr varētu mājās darīt kaut ko vērtīgāku, interesantāku, tāpēc izmantoju servisu, kur pasūtu visu vajadzīgo.

Izklaides industrijā šīs pārmaiņas briest lēnāk, taču tās ir nenovēršamas. Man kādreiz viens ļoti gudrs cilvēks teica: "Ja tu gribi zināt, kā būs nākotnē, izdomā, kā tu gribētu, – un tā būs." Es mēģinu iztēloties nākotni, kino industriju pēc desmit gadiem. Tehnoloģiju attīstība maina paradigmu, un ir grūti iztēloties, kādi pārsteigumi mūs sagaida. Taču ir skaidrs, ka tādi būs un ka tehnoloģijas sniegs aizvien vairāk brīvības, iespēju un daudzveidības, ko mums būs jāmācās gudri lietot.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form