Andrejs Elksniņš: 'Tiesiskuma koalīcija' vēlas regulēt prokuratūru, ļaujot izteikt nepamatotas apsūdzības
Foto: Publicitātes foto

Ceturtdien Saeima skatīja likumprojektu Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" un "tiesiskuma koalīcija" kārtējo reizi pierādīja, cik prettiesiska tā patiesībā ir.

Ar saviem jaunievedumiem pašreizējā procesuālajā kārtībā tā mēģina apgriezt kājām gaisā gadu desmitos nostiprinātos tiesvedības principus un panākt tiesības izmeklēt lietas tik ilgi, līdz "nolūkotā" persona tiek notiesāta vai mirst, nesagaidot tiesas spriedumu. Prokuratūru no apsūdzētāja pārvērš par izmeklētāju un rada tai tiesības nekontrolēti un pēc saviem ieskatiem turpināt lietas izmeklēšanu.

Vai tiešām kāds līdz šim ir kaut domās pieļāvis, ka prokurors, pabeidzot izmeklēšanu un nosūtot lietu uz tiesu, varētu nebūt pārliecināts par savas apsūdzības pamatotību, nebūtu izanalizējis inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, tā apstākļus, alibi u.c., kā arī nebūtu pilnīgi un vispusīgi veicis izmeklēšanu?

Iepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem, jākonstatē, ka valdošā koalīcija ne vien pieļauj to, bet pat ir pārliecināta, ka nepamatotas apsūdzības nodošana uz tiesu ir pilnīgi normāla prakse.

Grozījumu pamatā ir "Vienotības" un Reformu partijas spices tuvredzīgi apsvērumi, kas draud sagraut tās vērības, kuras cilvēktiesību un akadēmiskās vides pārstāvji ilglaicīgi ir aizstāvējuši. Šie "rakstnieki" Kriminālprocesa likuma regulējumā ir kā ziloņi puķu dārzā, kuriem viens pīpis, vai pēc tiem jebkas tur augs.

Ja piedāvātie grozījumi tiks atbalstīti, tad gadījumos, kad prokuratūras pārstāvji nespēs pierādīt izvirzīto apsūdzību, izdomās uz tiesu nosūtīt kādu brāķi vai taktiski tikai tiesā izvilkt iepriekš noslēptu pierādījumu, nākotnē savas eksistences un derīguma nozīmīgumu varēs turpināt pierādīt gadiem – līdzīgi kā inkvizīcijas procesā - paralēli tiesā izskatāmajai lietai turpināt vākt pierādījumus līdz bezgalībai un tik pēc saviem ieskatiem lūgt šo to pievienot.

Jauninājums viennozīmīgi izslēgs attaisnojošo spriedumu pieņemšanu, veicinās kriminālprocesu ilgāku iztiesāšanu, ignorēs lietas dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu un degradēs personas tiesības uz aizstāvību. Simtiem lappušu ar atmaskojošiem pierādījumiem varēs iesniegt vien tiesā uz iztiesāšanas beigām, lai izslēgtu no taisnīgas sacīkstes kādu netīkamu procesuālo oponentu.

Ja kāds cenšas apgalvot, ka šāda "jaunā kārtība" iztiesāšanas procesus saīsinās, tad tā ir vistīrākā demagoģija. Tieši otrādi, tiesas kļūs par prokuroru kā valsts apsūdzētāju ķīlniekiem, jo šāda neregulēta un bezgalīga pieradījumu iesniegšana novedīs pie tik pat bezgalīgas šo pierādījumu apstrīdēšanas no aizstāvības puses un šo pierādījumu bezgalīgas pārbaudes.

Pazīstams franču kriminālists Ortolāns kādreiz ir norādījis, ka godīgs pilsonis var arī nenokļūt nelāgu likumu darbības varā, bet viņam nav līdzekļu, lai izvairītos no nekrietnas tiesvedības, kurās pat visapdomātākais un taisnīgākais likums pārvēršas par tukšumu. Tieši tādēļ smaguma centram organizatoriskajā kriminālajā tiesvedībā ir jābūt tiesnesim, un likumdevējam ir saprātīgi jāstiprina tā statuss, nevis vieglprātīgi, prokuroru runu pavedinātiem, jāmetas ceļos un jāsniedz tiem likumdošanas pakalpojumu. Šobrīd koalīcija acīmredzami ir uzņēmusies prokuratūras lobija vai pat "jumta" lomu un ar putām uz lūpām vēlas panākt tai neierobežotas tiesības. Rodas jautājums – kam gan tas "tiesiskuma koalīcijai" būtu vajadzīgs?

Es neticu, ka izmeklēšanas stadijā prokurori ir tik slinki un nespējīgi, lai nenoteiktu lietas apstākļu izklāstā savu pozīciju, lai tā nesāktu drupt pie pirmajiem pieskārieniem. Negribas ticēt, ka prokuratūra ir tik vāja, ka tai nepieciešams koalīcijas virzītais "jumts".

Tiesvedības process nav iepriekš uzrakstīta programma, kurā apsūdzības uzturētājs, kā labpatīkas, var sniegt pierādījumus un paralēli veikt izmeklēšanu, bet gan ir saprātīgs, kritisks darbs, kas veicina taisnīga lēmuma pieņemšanu. Atbalstot konkrēto grozījumu ideju, tiks veicināta atgriešanās pie apsūdzoša procesa, bet nevis sacīkstes, kuras mērķis ir pārliecināt tiesnesi. Tas ir solis pagātnē, atgriežoties pie pierādījumu sistēmas, kas bija raksturīga Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksam.

Ierosinājums ir trieciens tiesas spriešanai, kad, prokuroram zaudējot tiesvedībā vai saņemot triecienu tai izvirzītajai apsūdzībai, iesniegtie pierādījumi būs atkarīgi no tā personīgās gribas.

Ja kāds vēlas dot iespēju prokuroriem izmeklēt lietas tā, kā tās būtu jāizmeklē - tad ir jāatgriežas pie papildizmeklēšanas institūta atjaunošanas.

Source

Tags

Andrejs Elksniņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form