Foto: Saeimas administrācija

Kāds paziņa man nesen ieminējās, ka Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju ideja palielināt pabalstu par trešo un nākamo bērnu ir saistīta tikai ar to, ka NA jau ir gatava priekšvēlēšanu kampaņa "100 gadi Latvijai – 100 eiro bērnam", tāpēc no skaitļa 100 nu nekādi vairs nevar atteikties savos priekšlikumos. Tā vien šķiet, ka tā ir taisnība, jo nekādu citu skaidrojumu vai aprēķinu par to, kādēļ tieši simts un kādēļ tieši trešajam bērnam, vienkārši nav.

Šobrīd bērnu pabalstu jomā jau novērojama nevienlīdzība: par pirmo bērnu pabalsts ir 11,38 eiro, par otro bērnu – divreiz vairāk, par trešo bērnu – trīsreiz vairāk. Tādējādi trešais bērns tiek atzīts par galveno. Lai gan, domāju, daudzi lasītāji man kā tēvam piekritīs, ka jaunajiem vecākiem visgrūtāk ir uzturēt un pierast pie izdevumiem tieši pirmajam bērnam, kurš prasa visvairāk rūpju no praktiskā viedokļa.

Turklāt statistika rāda, ka laika posmā no 2008. gada (kad šis rādītājs bija viszemākais) visvairāk palielinājies tieši to mājsaimniecību skaits, kurās dzīvo pāris bez bērniem, – par vairāk nekā četriem procentpunktiem. Protams, tie var būt arī pāri gados, tomēr secinājums no tā nemainās – tagadējie bērni izaug, bet jaunie pāri bērnus neplāno. Tikmēr ģimeņu īpatsvars ar trīs un vairāk bērnu paliek nemainīgs – 1,5% no visām mājsaimniecībām.

Demogrāfi, pētot jautājumu par tautas ataudzi, jau 2013. gadā Valsts kancelejas veiktajā pētījumā secinājuši, ka ataudzes nodrošināšanai būtiska ir ne tikai trešā bērna radīšana, bet arī otrā bērna radīšana. Tāpat arī demogrāfs Pēteris Zvidriņš šā gada 25. septembrī laikrakstā "Diena" pauda, ka šobrīd ir nepieciešams veicināt ģimenēs vēlmi pēc otrā bērna, jo tādā veidā ātrāk varētu sasniegt nepieciešamo dzimstības līmeni, lai tiktu uzlabota demogrāfiskā situācija Latvijā. Piemēram, Ungārijā, kura arī piedzīvo demogrāfisko krīzi, par pirmo bērnu piešķir 39,28 eiro pabalstu, par otro bērnu – 42,75 eiro, bet Igaunijā par pirmo un otro bērnu pabalsts ir vienāds – 50 eiro.

Imanta Parādnieka (NA) vadītais Demogrāfisko lietu centrs nolēmis ignorēt minētos zinātnieku apsvērumus un par katru cenu uzstāj, ka būtu jāpalielina nevienlīdzības plaisa starp bērniem un par pirmo bērnu jāatstāj 15 eiro pabalsts, par otro jāpiešķir 35 eiro, bet par trešo bērnu jādod 100 eiro.

Labklājības ministrs šī gada septembrī intervijā "Dienai" pauda, ka pietrūkst 12 miljonu eiro, lai varētu palielināt pabalstu par trešo bērnu un atstāt pabalstu par pirmo un otro bērnu līdzšinējā līmenī. Taču pāris dienu vēlāk presē izskanēja viedoklis, ka šī pati ministrija ierēdņiem izdalīs 11 miljonus, lai tiktu radītas jaunas darbvietas un palielinātas algas. Vai šāda nodokļu maksātāju naudas izlietošana nodrošinās tautas ataudzi un augšupejošu Latvijas attīstību?

Es un mūsu frakcija "Saskaņa" piedāvājam citu variantu – šo pašu naudas apjomu sadalīt starp ģimenēm ar bērniem taisnīgāk vai vismaz tikpat taisnīgi, kā tas ir šobrīd. Proti, par pirmo bērnu palielināt pabalstu līdz 25 eiro, par otro piešķirt divreiz vairāk, bet par trešo bērnu – trīsreiz vairāk jeb 75 eiro.

Līdz ar to jaunās ģimenes tiktu mudinātas izvēlēties par labu otrajam bērnam, taču netiktu aizmirsts arī par trešo un nākamajiem bērniem. Tiesa, NA tad būtu jādomā jauna priekšvēlēšanu kampaņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!