Andrejs Martinovs: Miegainā Latvijas kapitāla tirgus modinātājas – valsts kapitālsabiedrības
Foto: Privātais arhīvs

Pašlaik Latvijā arvien biežāk tiek cilāts jautājums par kapitāla tirgus attīstību, tiek diskutēts par brīvo līdzekļu pietiekamu un efektīvu izmantošanu, kā arī tā piesaistīšanu. Situācija ir tāda, ka resursi netiek izmantoti efektīvi, un kā viena no neizmantotajām iespējām ir kapitāla piesaiste valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām. Šobrīd kapitāla tirgus spēlētāju skaits ir neliels un nopietnajiem ārvalstu un vietējiem investoriem mēs neesam interesanti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raugoties uz kapitāla tirgu un kapitāla piesaisti Latvijā, tehniskā infrastruktūra ir sakārtota, pateicoties "Nasdaq" tehnoloģijām, bet vienlaikus būtiski vērst uzmanību uz kapitāla tirgus regulāciju valdības līmenī, kas šobrīd daļēji neatbilst Latvijas tirgus specifikai un niansēm, kā arī neveicina tā attīstību.

Ja Latvijā kapitāla tirgus būtu attīstīts, tad 3 miljonu piesaiste "Madara Cosmetics" gadījumā vai 115 miljoni "Citadelei" nebūtu pasludināmi par ambicioziem vai unikāliem gadījumiem, bet gan par reāli izpildāmiem darbiem. Salīdzinājumam – eirozonas līmenī katru dienu norisinās IPO vai korporatīvo obligāciju emisijas vairākiem uzņēmumiem, vidēji ap 100 piedāvājumiem mēnesī.

Galvenā problēma Latvijas kapitāla attīstībā ir tāda, ka nav ne investoru, ne labo uzņēmumu, kuros ieguldīt, un tas ir kā apburtais loks. Situāciju var salīdzināt ar mūžseno jautājumu: kas bija pirmais – vista vai ola? Kāpēc nav emitentu, un kāpēc nav investoru? Kuram jābūt pirmajam –emitentiem vai investoriem? Šīs situācijas risināšanai ir jābūt valsts interesēs. Risinājums – daļai valsts uzņēmumu jāsper solis biržas virzienā un jāizveido sistēma, radot iespēju gan ieguldīt, gan piesaistīt līdzekļus. No tā kopumā iegūtu pati valsts un publiskais sektors, jo tas paredzētu papildu ienākumus nodokļos, radītu darbvietas un vidi vietējās uzņēmējdarbības attīstībai.

Pozitīvu efektu baudītu arī iedzīvotāji, jo rastos papildu iespēja celt savu dzīves līmeni un kvalitāti. Piemēram, mājsaimniecībām būtu iespēja ieguldīt vai diversificēt savus uzkrājumus ne tikai banku depozitārijos, bet arī vietējā akciju tirgū. Valsts kapitālsabiedrību virzīšana uz biržu veicinātu tādu vidi un tirgus vietu, kur doties investoriem un kur ir iespēja ieguldīt lielos un veiksmīgos uzņēmumos, un papildus arī veidotu ekosistēmu citu emitentu ienākšanai.

Pozitīvs devums būtu arī iedzīvotāju iesaiste valsts uzņēmumu ienākšanā biržā, ļaujot piedalīties, sniedzot iespēju ar noteiktu ierobežojumu iegādāties šīs akcijas ar izdevīgākiem nosacījumiem, izveidojot "tautas kārtu". Iedzīvotāji varētu pamēģināt un ar labu piemēru iemācītos saprast, kā strādā tirgus un kā ir iespējams nopelnīt ar investīcijām. Ir labs teiciens – labāk vienu reizi pamēģināt, nekā 100 reizes dzirdēt.

Ja kāda no ieinteresētajām pusēm par šādu lēmumu baidās, iemesls tam varētu būt tas, ka valsts kapitālsabiedrību akciju atrašanās biržā padarītu uzņēmumus caurspīdīgākus, jo šobrīd nav ziņu par to, kā tie tiek pārvaldīti, un kopumā šī informācija nav publiska. No šī aspekta valsts uzņēmumu ienākšana biržā jau ir visas mūsu sabiedrības intereses jautājums – svarīgi, lai iedzīvotājiem pastarpināti piederoši uzņēmumi tiktu pārvaldīti maksimāli efektīvi un caurspīdīgi. Lai šo efektu sasniegtu, nav nepieciešams pilnībā atsavināt visas akcijas – pietiek iekļaut biržā tikai daļu no tām. Piemēram, visi Lietuvas valstij piederošie enerģētikas uzņēmumi tirgojas biržā ("Energijos Skirstymo Operatorius", "Lietuvos Energija Gamyba", "Amber Grid un Litgrid"). Neviens kaimiņvalstī nesaskata draudus nacionālajai drošībai vai tautas interesēm.

Valdības iesaisti varam salīdzināt ar dzinēja starteri – mums ir foršs auto, tam ir jaudīgs dzinējs, ir pilna bāka ar degvielu, bet mašīna uz priekšu nekustas, jo vienkārši pietrūkst dzirksteles motora iedarbināšanai. Nepieciešams starteris, kas iegrieztu attiecīgo sistēmu. Politikas veidotājiem ir jānospiež tā poga, lai starteris iegriežas. Lai apburtais loks pārraujas. Jo, ja tas netiks izdarīts, tad situācija būs tāda kā šobrīd – tie, kas iemācījušies šajā tirgū pelnīt, pelnīs no tā, kas ir palicis no privatizācijas, un mazliet no tiem uzņēmumiem, kas uzsāk kotēšanos biržā.

Varētu teikt, ka šobrīd Latvijā norisinās neliels investoru "tusiņš" izveidotās kopienas ietvaros. Agri vai vēlu vietējā akciju tirgus iespējas tiks izsmeltas, pašreizējie investori pāries citos tirgos un nepaliks šeit ar saviem līdzekļiem, citiem vārdiem – izpumpēs visu te kā naftas urbumu. Kad naudu izpumpē un tā beidzas, tad urbumu aizklapē ciet un brauc "urbt" tur, kur nafta ir vieglāk pieejama. Valsts valdības uzdevumam un interesei jābūt, lai Latvijā būtu daudz emitentu un lai ir investori, kas turpina "urbt" un "urbj" vēl dziļāk un tepat Latvijā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form