Andrejs Mūrnieks: Skats no malas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību
Foto: Publicitātes foto

Šķiet, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (turpmāk – EPL) šobrīd dzīvo savu – no sabiedrības visai neatkarīgu – dzīvi. Kā jau videi, kas ir noslēgusies sevī, EPL ir tendence atražot sevi, nevis attīstīties. Galvenā problēma, kas jārisina Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP): kā panākt sabiedrības reālu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu saturu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piekrītot vairākām pedagogu organizācijām deleģēt sevi uz NEPLP locekļa amatu, protams, man nebija ilūziju par iespēju šajā padomē iekļūt. Taču bija cerība, ka skolotāju biedrību un citu nevalstisko organizāciju bažas un ieteikumi vismaz tiks sadzirdēti.

Viens no jautājumiem, kas radās diskutējot ar pedagogiem par EPL, bija: kāda ir NEPLP nozīme?

Lai izsniegtu apraides atļaujas, pieprasītu no EPL finansiālās darbības pārskatus un tos vērtētu nav vajadzīga padome. Pietiktu ar juridisku biroju un pāris finansistiem. Padomes jēga ir tieši sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā plašsaziņas līdzekļu satura noteikšanā. Tāpēc viens no jautājumiem, par ko būtu vērts diskutēt, ir attiecība šajā padomē starp nozares profesionāļiem un sabiedrības pārstāvjiem, kuri nāk no citām jomām (izglītība, kultūra, NVO, tautsaimniecība utml.). Manuprāt, vēlamā proporcija piecu padome locekļu vidū: 3 pret 2 – par labu sabiedrības pārstāvjiem

1) Jaunajai NEPLP jānodrošina Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - Likuma) īstenošana – pilnā mērā. Atsevišķi Likuma panti nedarbojas. Piemēram, 60.1.14. p-ts nosaka, ka NEPLP "nodrošina sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu profesionālo un izglītības institūciju pārstāvju līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā ..." Diemžēl aptaujājot vairākas izglītības institūcijas un pedagogu organizācijas, noskaidrojās, ka neviena no tām nav uzaicināta piedalīties sabiedriskā pasūtījuma veidošanā EPL.

2) Jāīsteno arī apraides pieejamība visā Latvijā. Likvidējama ir ne tikai situācija, ka valsts robežu tuvumā nesniedzas Latvijas EPL apraide, bet arī neatļauta produktu un to pieeju tirgošana bez nodokļiem, būtībā nelegāli (t.sk. sharing, cardsharing). Pieaicinot juristus un informācijas un tehnoloģiju speciālistus – jāizveido darba grupa, kas šo problēmu risina. Pretējā gadījumā plaisa sabiedrībā starp divās dažādās informatīvajās telpās dzīvojošiem tikai padziļināsies.

3) Jauno stratēģiju 2012. – 2017.gadam jāveido tā, lai NEPLP spētu nodrošināt raidītā satura kontroli, izvērtēšanu un bagātināšanu. Kontroles jomā skaidri jāievēro likumā noteiktie aizliegumi un definētās vērtības. Tā ir: cilvēka cieņa, latviešu valoda, demokrātijas un ētikas principu nostiprināšana. Padomes uzdevums ir precīzāk definēt kritērijus kā identificēt pārkāpumus vai risināt situācijas, kas ir uz pārkāpuma robežas. Jāpastiprina un jāprecizē plašsaziņas līdzekļu redakcionālā atbildība (Likuma 25 p-ts). Izvērtēšana (kvalitātes kontrole, monitorings) jāveic balstoties ne tikai uz Sabiedrisko konsultatīvo padomi (Likuma 63.p-ts), bet arī plašāk – iesaistot radošās savienības, pedagogu, vecāku un ģimeņu organizācijas. Raidījumus jāvērtē ne tikai pēc reitingiem, bet arī pēc to mākslinieciskās un saturiskās kvalitātes. Satura bagātināšanai jānotiek atbilstoši būtiskākajām mērķgrupām un Latvijas prioritārajām problēmām un vajadzībām.

Galvenais NEPLP instruments satura bagātināšanā ir: precīzāks, detalizētāks sabiedriskais pasūtījums, nozares attīstības nacionālā stratēģija, programmas, līgumi. Arī pētījumā "Situācijas izpēte EPL nozares attīstībai 2012. – 2017. g." uzvērta nepieciešamība detalizēt pasūtījumu (41.- 42. lpp), taču – pamatā tehniskajos parametros (žanrs, formāts). Daudz svarīgāka ir satura tematiskā detalizācija.

Kuras ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura tematiskās prioritātes?

Galvenā prioritāte izriet no demogrāfiskās situācijas – bērni nedzimst, laulības netiek noslēgtas, ģimenes izjūk, cilvēki nejūtas piederīgi Latvijai un pamet to. Brīvā darbaspēka plūsma drīz būs atstājusi lielākus robus Latvijas demogrāfijā nekā abi pasaules kari. Tātad galvenais: kā atjaunot sabiedrībā ģimenes vērtību, kā "noturēt" cilvēkus Latvijā.

TV un Radio ir milzīgas propagandas un vērtībizglītojošās iespējas. Līdztekus ģimenei un skolai – EPL veido trešo pēc nozīmes (bet varbūt pat svarīgāko) faktoru ne tikai jauniešu vērtību veidošanā, bet visas sabiedrības vērtību orientācijā. Tas netiek pienācīgi izmantots. Nepieciešami ir ne tikai problēmu raidījumi (kuru ir par maz!), bet arī šovi, filmas, spēles. Taču ar kopīgu mērķi: normalizēt Latvijas demogrāfisko situāciju, lai ģimenes un bērni kļūtu par jauniešu un visas sabiedrības vērtību, nostiprināt mīlestību uz savu zemi un Latvijas pilsoņa pašapziņu. Tādi raidījumi un akcijas kā "Latvijas lepnums" ir nepieciešami ne tikai reizi gadā.

Ir jāattīsta divi virzieni. Pirmais – trūkst raidījumu un diskusiju, kas risinātu cilvēku eksistenciālās problēmas, kuros dažādas vecuma grupas varētu saņemt filozofu, psihologu un garīdznieku padomus, skaidrojumus un palīdzību dzīves jēgas meklējumos. Otrs virziens ir: atraktīvāka un radošāka mediju kultūra. Arī izklaidi var organizēt tā, lai tā nevis spēlētu uz cilvēku zemākajām jūtām un instinktiem, bet veicinātu dzīves prieku, fantāziju, radošumu un izpalīdzību.

Nākamā būtiskā joma ir izglītība (to akcentē arī Likuma 71.5. p-ts.), t.sk. morālā un patriotiskā audzināšana. Vairākās valstīs ir ne vien atsevišķi izglītojošie raidījumi, bet pat veseli TV kanāli – izglītībai. Savukārt "100 grami kultūras" ir nabadzības apliecinājums mūsu tautas svarīgākajam identitātes faktoram pēc valodas – kultūrai. Nenoniecinot minēto raidījumu, tomēr tādu ir par maz.

Pēc svarīguma seko veselība. Veselīgu dzīves veidu nevar panākt tikai ar "lielā sporta" norišu pārraidēm. Vai tas ir normāli, ka EPL reklamē lietas, ko atzīstam par sev un saviem bērniem kaitīgām vai nelāgu atkarību izraisošām? Taču aizliegumi, bez citām alternatīvām, nerisinās problēmu. Jāpanāk EPL, interneta portālu un sociālo tīklu kompleksa iesaistīšanās sabiedrības atveseļošanā – kā fiziskā, tā garīgā.

EPL rokās ir Latvijas sabiedrības atjaunotne. Tas, ko trešajā atmodā panāca inteliģence.
Svarīga ir arī intonācija kā tiek pasniegta informācija, kādā secībā, kontekstā, ar kādu balss intonāciju, mīmiku utt. EPL raidītā raksturs ir gana depresīvs, bet tam jābūt optimistiskākam un analītiskam, orientētam uz problēmu risināšanu, nevis šausmināšanos par tām. Domāju, ka ar grūtībām, bet var izveidot kritērijus un iedarbināt mehānismus, lai situācija šajā aspektā mainītos.

4) Kā panākt elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura attīstību?

Nepieciešams resurss jeb instruments jaunrades atbalstam. NELPL varētu rosināt izveidot Elektronisko mediju jaunrades un inovāciju fondu. Pēc analoģijas ar Izglītības inovācijas fondu, kas divus gadus darbojās izglītības jomā, bet diemžēl tika likvidēts – krīzes dēļ. Otrs labais piemērs ir Kultūrkapitāla fonds. Līdzīgam instrumentam jābūt EPL atbalsta jomā, kur jaunie talanti (režisori, žurnālisti, producenti) varētu iegūt starta finansējumu jaunu projektu un produktu radīšanai, savai radošajai izaugsmei (tai skaitā stipendijas izglītībai un ārzemju pieredzes izpētei). Parasti grūtības sagādā tieši idejas izstrādes sākotnējais etaps. Pēc tam, kad produkts jau ir puslīdz gatavs, par tā iegūšanu varbūt pat cīnīsies apraides kanāli un programmas. Bet "pliku ideju", reti kurš ir gatavs atbalstīt. Svarīgi, lai līdzekļi šādā fondā tiktu sabiedriski pārvaldīti un kontrolēti, finansējums tiktu piešķirts balstoties uz objektīviem ekspertu slēdzieniem. Fonda finansējumu varētu veidot ne tikai valsts līdzekļi, bet arī ziedojumi, struktūrfondi u.c. avoti.

Katrā ziņā ir jāveido tāda EPL politika, lai Latvija nevis tikai pirktu produkciju no ārvalstīm, kas bieži ir veca vai nekvalitatīva, bet mums pašiem būtu iespēja veidot savus produktus. Pretējā gadījumā turpināsies tas, ko daudzi ir ievērojuši ceļojot pa Eiropas zemēm: vieni un tie paši šovi, spēles un seriāli (skatāma vien cita nebeidzamo sižeta peripetiju sērija).

Nobeigumā vēl daži vārdi par NEPLP kandidātu izvērtēšanas procedūru. Protams, varu tikai apbrīnot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kas pēc 5 minūšu uzstāšanās un dažiem jautājumiem varēja atsijāt no 41 kandidātiem labākos 17 nākamajai konkursa kārtai. Taču vai ticamāka atbilstības pārbaudes forma nebija katram kandidātam savas koncepcijas iesniegšana rakstveidā?

Kad mēģināju piedāvāt prezentāciju par savu redzējumu NEPLP darbības attīstībai, saņēmu atteikumu no konkursa organizatoriem. Bet varbūt pie tā būtu vērts atgriezties izvērtējot otrās kārtas pretendentus? Rakstīts vārds mazāk padodas subjektīvām interpretācijām un dod iespēju objektīvi izvērtēt kandidātu piedāvājumu.

Vajadzētu arī laicīgi informēt par izmaiņām pretendentu uzklausīšanas kārtībā. Piemēram, ne tikai man, bet vairākiem citiem pirmās kārtas pretendentiem bija pārsteigums, kad 10 minūšu vietā, kas tika solītas sava redzējuma izklāstam, uz vietas pēkšņi savu sakāmo nācās "saspiest" 5 minūtēs. Arī uzdotie jautājumi lika pabrīnīties par to, ko īsti vēlas vērtēt komisija.

Katra atsevišķa kandidāta izpratne un vīzija par NEPLP nākotni kardināli atšķīrās no citām, par ko var pārliecināties pēc internetā pieejamās pretendentu uzstāšanās audio versijā. Diemžēl komisija uzdeva sekundārus un vienveidīgus jautājumus, piemēram, - kāda ir vājākā vieta līdzšinējā padomes darbībā, kā vērtējat šī brīža padomes komunikāciju, nevis centās padziļināti noskaidrot kandidātu tik atšķirīgo piedāvājumu būtību.

Izbrīnīja tas, ka vairāki pirmās kārtas pretendenti, kuri, manuprāt, bauda sabiedrības cieņu, piemēram, Anna Rancāne, Kristiāns Rozenvalds, Daina Markova, Jānis Porietis, Guntis Bērziņš u.c., netika uz otro kārtu.

Ceru, ka Saeimai tomēr izdosies atrast piemērotus kandidātus, tādus, kuri godam pārstāvēs sabiedrības intereses un spēs ieklausīties arī pedagogu, ģimeņu un citu nevalstisko organizāciju balsī un veidot sabiedrības pasūtījumu EPL Latvijai vitāli svarīgās jomās.

Laimīgu Jauno gadu visiem plašsaziņas līdzekļu ļaudīm un arī politiķiem!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form