Andrejs Šikors: Katrs pats mēs atbildam par to, cik kulturāli esam  (51)

Biedrība "Alus Brālība", kas ir "Rīgas alus maratons" organizators, nebūt nav izbrīnīta par šādu Apiņa kunga vārdu virknējumu, jo tas publiskajā telpā nav pirmais gadījums, arī raksts par Latvijas alus Gada balvas pasniegšanas pasākumu kultūras namā "Ziemeļblāzma" šā gada janvārī bija liekulības kalngals, neskatoties uz to, ka pati Latvijas ārstu biedrība, neilgi pirms tam, tur svinēja savu gada pasākumu ar pievemtām tualetēm un tukšām zāļu paciņām tajās.

Alus maratons nav jaunievedums pasaulē, tikai nebijis notikums mums. Alus maratons ir starptautisks, pazīstams tādās pilsētās kā Bostona, Ņujorka, Prāga, Maskava, Berlīne, kā arī kaimiņos Lietuvā, kur šogad norisināsies septītais alus maratons pēc kārtas.

Priecājamies, ka kāds ir pievērsis padziļinātu uzmanību nolikumam un ievērojis tajā nepilnības, aizrādījumus ņemsim vērā, veiksim labojumus un rūpīgāk pievērsīsim uzmanību organizatoriskajām niansēm. Kā maratona nolikumā skaidrots, tad maratona noslēgums ir 16. augustā plkst. 18:00, ja būtu mazliet vairāk pacietības, tad pienāks arī laiks uzzināt starta sākumu, varam nomierināt Apiņa kungu, tas tiks dots 16. augustā.

Citāts no Apiņa kunga raksta: "Sacensību nolikums skaidri pasaka, ka skrējējiem nedzērājiem šeit nav ko meklēt", tieši pretēji, der iepazīties ar "Rīgas alus maratons" nolikuma 11. punktu, kas nosaka, ka "Alus lietošana ierodoties kontrolpunktos nav obligāta".

"Rīgas alus maratons" ir paredzēts visiem, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no tā vai ir alus baudītāji vai nav. Maratona būtība nav piedzerties un pēc Apiņa kunga vārdiem "apčurāt" pilsētu, katrā kontrolpunktā ir pieejama tualete, tāpēc par pilsētas apčurāšanu runāt būtu nevietā. "Rīgas alus maratons" ir pasākums, kas mudina sacensību garu un veicina iepazīt sabiedriskās ēdināšanas vietu daudzveidību, kā arī iepazīt tajā esošā Latvijas un pasaules alus piedāvājumu Rīgā, jo situācija valstī ar alus patēriņa kultūru šobrīd ir kritiska – un proti, mēs vairāk kā 50% alus patērējam PET iepakojumos (dzeram alu bērnu laukumos, uz soliņa pie lauku veikaliņa utt.), bet bāros un restorānos tiek lietots nedaudz vairāk nekā 10% no kopējā saražotā alus daudzuma. Piemēram: Vācijā bāros un restorānos pārdod ap 50% saražotā alus un tur arī veidojas alus lietošanas kultūra.

Kā "Rīgas alus maratona" organizatori Latvijā, nevēlamies apgalvot, ka alus ir sporta dzēriens, kā arī nevietā ir provizoriski norādīt maratona finiša laikus un spriest par maratonistu reibuma pakāpi. "Rīgas alus maratons" laikā nevienam dalībniekam piespiedu kārtā netiks mutē liets alus, katrs dalībnieks pats atbild par alus patēriņu, ja gadījumā tiks novērots pārmērīgs brūvējuma patēriņš, par to ir atbildīgs dalībnieks individuāli, nevis organizators, organizators patur tiesības dalībnieku nepieciešamības gadījumā finišā diskvalificēt.

Biedrība "Alus Brālība" atgādina, ka tāpat kā lielākajai daļai, tad arī Apiņa kungam vēl nav pieejama pilnīga informācija par maratona norisi. Vēlamies norādīt, ka viss vēl ir procesā, un tāpēc nav ko pirms laika celt brēku. Detalizētāka informācija par "Rīgas alus maratonu" tiks publiskota tuvākajā laikā. Neskaidrību gadījumā aicinām interesentus sazināties ar organizatoriem.

Biedrība "Alus Brālība" ir organizācija, kas apvieno alus cienītājus un kopš tās dibināšanas 2012. gadā ir iestājusies par alus kultūras popularizēšanu valstī, jo mēs – latvieši, esam priekšpēdējā vietā ES alus patēriņā uz vienu iedzīvotāju, bet stipro alkoholu mēs ES patērējam tikai nedaudz, mazāk par somiem (ja pieskaita nelegālo alkoholu, kas pēc dažādiem pētījumiem ir 40% no alkoholisko dzērienu tirgus sortimenta – tad noteikti esam līderi Eiropā).

Biedrība vienmēr ir teikusi: "Gods kalpot alum un aldaru godam, jo alus vieno mūs".